/nginx/o/2018/07/07/8361352t1h4ed6.jpg)
Jaunie vecāki 21 gadus vecā Šarlote Szakaca un viņas vīrs 28 gadus vecais Attila, mēģinot samierināties ar savas jaundzimušās meitiņas nāvi, divas nedēļas pavadīja mājās ar viņas mirušo ķermenīti. Māte mirušo meitiņu pat veda pastaigās ratiņos un kopā uzņēma bildes, raksta «Daily Mirror». Vecāki ar stāstu dalījušies, vēloties lauzt tabu par atvadīšanās procesu no sava mirušā bērna, potenciāli palīdzot arī citiem vecākiem līdzīgās situācijās.
Mazā Evlina piedzima ar nopietnām pataloģijām Līdsas bērnu slimnīcā: viņas smadzenes bija mazattīstītas un pilnīgi gludas, elpceļi degunā un plaušās mazattīstīti un sekli un aorta sašaurināta.
Ārsti vecākus pēc pārbaudes 20.grūtniecības nedēļā informēja, ka meitiņai konstatētas hromosomu anomālijas, tomēr viņi izlēma bērnu paturēt.
Kad Evlina nāca pasaulē, ārsti mēģināja cīnīties par viņas dzīvību, taču mēnesi vēlāk viņa vecāku rokās slimnīcā mira.
Neskatoties uz traģisko pieredzi, vecāki izlēma, ka bērnu vēl neapglabās. 12 dienas Evlina tika turēta slimnīcas morgā, un vecāki visu šo laiku bērnu regulāri apmeklēja. Tāpat viņi mirušo meitiņu ievietoja ratiņos un devās pastaigās, kā arī uzņēma ģimenes fotogrāfijas. Vēlāk viņi vēl uz četrām dienām mirušo zīdaini paņēma pie sevis uz mājām, līdz beidzot tika sarīkotas bēres un meitiņa apglabāta.
Vecāki tagad stāsta, ka tas viņiem bijis veids, kā ar abu pirmā bērniņa nāvi samierināties, un viņi publiski dalījušies ar bildēm, lai citiem līdzīgās situācijās parādītu savu pieredzi un atbalstu.
Mum spent 14 days with dead baby daughter taking her for walks in pram https://t.co/RVCV7aoEYa pic.twitter.com/i35TulF6at— Daily Mirror (@DailyMirror) February 1, 2017
«Tik daudzi cilvēki neko nav pat dzirdējuši par iespēju vecākiem pavadīt laiku kopā ar savu mirušo bērniņu. Citas mammas ar mani pēc notikušā kontaktējās, sakot, ka viņām līdzīga rīcība būtu palīdzējusi labāk samierināties. Ar sava stāsta publiskošanu mēs gribam cilvēkus padarīt informētākus,» stāsta Šarlote.
«Es zinu, ka visiem tā noteikti nebūs labākā metode, bet mums bija ļoti svarīga šī iespēja pavadīt kopā laiku kā ģimenei un pa īstam paauklēt mūsu mazo meitiņu. Es iztēlojos daudz lietas, piemēram, kā būtu viņu vest uz skolas izlaiduma balli. Tas patiešām man emocionāli palīdzēja,» viņa saka.
«Es ļoti nervozēju par viņas vešanu mājās, jo nezināju, ka vai tas būs pareizi. Taču bija tik jauki, ka viņa tur bija. Un tas nebija tikai mums, arī Evlinai tā bija iespēja ar mums aizbraukt mājās.»
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)