Krievijas vadība rīkojas racionāli, kas nozīmē, ka NATO ar savu rīcību var savaldīt Krievijas agresiju, trešdien paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers.
Igaunijas ārlietu ministrs: Krieviju var savaldīt, jo tā rīkojas racionāli
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Es nedomāju, ka Krievijas vadības izturēšanās ir neracionāla. Un, tā kā Krievija ir racionāla, to var savaldīt,» Miksers teica žurnālistiem pēc tikšanās Tallinā ar Vācijas ārlietu ministru Zigmāru Gabrielu. «Tas nozīmē, ka tad, kad racionāla kopiena, NATO, Eiropa sniedz skaidru signālu un vienotu vēstījumu un parāda savu kopīgo apņēmību aizsargāt mūsu reģionu, šos apdraudējumus var novērst un savaldīt,» sacīja Igaunijas ministrs.
«Tieši to NATO ir darījusi, nepārtraukti īstenojot NATO Velsas un Varšavas samitos nolemto. Pašlaik mūsu reģionā NATO veido jaunu savaldīšanas sistēmu, kurā Vācija sniedz ieguldījumu kā ietvarvalsts Lietuvā, Lielbritānija - Igaunijā, Kanāda - Latvijā un ASV - Polijā. Turklāt tūlīt pēc agresijas Ukrainā NATO paplašināja vairākas savas agrākās iniciatīvas, piemēram, patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā, kur arī Vācijai ir pamanāma un regulāra iesaiste arī Igaunijā,» Miksers teica.
«Mūsu rīcības mērķis nav izvietot vienlīdzīgus spēkus aci pret aci ar katru Krievijas vienību, helikopetru vai tanku, bet vienkārši parādīt šo savaldīšanas pozīciju, ka mēs esam vienoti, ka mēs esam gatavi kopīgi gādāt par mūsu drošību. Tas, protams, mums sniedz pārliecības un drošības izjūtu,» klāstīja Igaunijas ārlietu ministrs.
Miksers atgādināja par Krievijas rīcību 2008.gadā Gruzijā un agresiju Ukrainā 2014.gadā.
«Mēs varam redzēt sava veida modeli, kas mums parāda, ka Krievijas līderi, lai sasniegtu savas politiskās ambīcijas, ir gatavi izmantot militāru spēku pret saviem kaimiņiem. To noteikti pilnībā nedrīkst ignorēt,» viņš piebilda.
Igaunijas ārlietu ministrs arī norādīja uz vienotības un sadarbības nepieciešamību, lai atvairītu Krievijas mēģinājumus ietekmēt demokrātiskos procesus citās valstīs, izmantojot informācijas kara līdzekļus.
«Arī šim jautājumam ir nepieciešama skaidra mūsu apzināšanās un vienota reakcija, un vēstījums, ka neesam gatavi to pieņemt. Mēs esam vienoti, aizstāvot mūsu drošības intereses un katras dalībvalsts suverenitāti. Uzskatu, ka tas ir visā visumā sasniedzams mērķis. Ir jāstrādā, lai sasniegtu vienotību, tomēr mēs līdz šim to esam spējuši un spēsim arī turpmāk,» pauda Miksers.
Arī Vācijas ārlietu ministrs vairākkārt uzsvēra nepieciešamību stāties pretī nemilitāriem iejaukšanās mēģinājumiem no Krievijas puses. Gabriels arī norādīja uz ciešu Vācijas un Igaunijas sadarbību šajā jomā.