Advokāti, juristi un cilvēktiesību aktīvisti apgalvo, ka Krievijas varasiestādes Krimā arvien biežāk cilvēktiesību aktīvistus ievieto psihiatriskajās slimnīcās, kur pakļauj psiholoģiskajai vardarbībai.
Krievijas varasiestādes Krimas tatārus iesloga psihiatriskajās slimnīcās
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kopš reģiona aneksijas pirms trim gadiem daudzi etniskie tatāru aktīvisti, kuri protestē pret okupāciju, tiek arestēti un pakļauti vardarbībai vai ieslodzījumam novecojušās psihiatriskās ārstniecības iestādēs, Lielbritānijas medijam «The Guardian» atklāj dāņu cilvēktiesību aktīvists un politologs Roberts van Vorens.
«Šādu gadījumu skaits pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaudzis, īpaši pret Krimas tatāriem un ukraiņu aktīvistiem, kuri iebilst pret Krievijas veikto aneksiju,» viņš piebilst.
Emīls Kurbedinovs, prominents Krimas advokāts, apgalvo, ka laika posmā no decembra līdz februārim 10 Krimas aktīvisti piespiedu kārtā tikuši nosūtīti uz psihiatrisko klīniku. Četri no viņiem tur atrodas vel joprojām, bet pārējie seši ir pārsūtīti uz cietumu.
Saskaņā ar Kurbedinova vārdiem Krimas aktīvisti psihiatriskajās slimnīcās spiesti mitināties šausmīgos apstākļos. «Daži atrodas pilnīgā izolācijā bez pieejama pamatkomforta, piemēram, tualetes. Citi savukārt atrodas kopā ar daudziem garīgi smagi slimiem cilvēkiem.»
«Aktīvisti tiek nopratināti par iespējamo iesaistīšanos «ekstrēmismā» un viņu skatījumu uz valdību. Viņiem arī tiek liegtas tiesības runāt ar saviem ģimenes locekļiem vai tikties ar advokātu divatā bez sarga klātbūtnes. Tas viss pārkāpj starptautiskās tiesības,» saka Kurbedinovs.
Visi Krimas aktīvisti aizturēti uz aizdomu pamata par saistību ar «Hizb-ut-Tahrir», kuru Krievija pasludinājusi par teroristu grupējumu.
Harkovas Cilvēktiesību aizsardzības grupa (KHPG) apgalvo, ka nav pierādīju tam, ka organizācija ir saistīta ar terorismu, kā arī tam, ka šie cilvēki bijuši iesaistīti grupējumā.
Pēdējās Padomju Savienības dekādēs psihiatrija tika izmantota kā sistemātiska disidentu ierobežošanas un sodīšanas metode. Arī mūsdienās Krievijas krimināllietu izskatīšanā represīvas psihiatrijas metodes nav retums, saka Jurijs Saveņko, Krievijas Neatkarīgās psihiatru asociācijas (IPA) priekšsēdētājs un psihiatrs. «Psihiatrija mūsdienās bieži vien ir daļa no procedūras kriminālnoziedznieku lietu izskatīšanā, kad nav konkrētu pierādījumu. Ieguldīto pūļu un laika ziņā tas ir ekonomiskāks paņēmiens nekā pierādījumu vākšana, lai iegūtu psihiatrisko novērtējumu,» atklāj Saveņko.