/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/07/8307023t1h7199.jpg)
Galebs tika uzbūvēts 1938. gadā kā banānu kravas kuģis, taču itāļi Otrā pasaules kara laikā to pārveidoja par kreiseri, savukārt vācieši to pēcāk izmantoja kā mīnu kuģi.
Divreiz nogrimušais kuģis, ar kuru Tito devās vēsturiskā vizītē pie Čērčila
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
117 metrus garais Galebs, kuru dēvē par Miera kuģi, ir bijis arīdzan Dienvidslāvijas pirmā prezidenta Josipa Broza Tito personīgā jahta, raksta «Caters News». 1953. gadā neilgi pēc Staļina nāves Tito ar Galebu devās vēsturiskā vizītē uz Londonu pie premjerministra Vinstona Čērčila un ārlietu ministra Entonija Īdena, tādējādi kļūstot par pirmo komunistisko valstu pārstāvi, kurš ieradies Lielbritānijā.
Dienvidslāvija, kura patvaļīgi bez Kremļa akcepta radīja savu ekonomiskās attīstības modeli, tika izslēgta no Kominforma (Komunistu informācijas birojs), tāpēc daļēji bija spiesta paļauties uz Rietumiem pārtikas un bruņojuma piegādes ziņā.
Krāšņais kuģis ir «dzīvojis raibu dzīvi», jo sava mūža laikā ir nogrimis divas reizes. Pirmā reize bija 1944. gadā, kad to nogremdēja sabiedroto lidmašīna, bet otrā – 2008. gadā sūces rezultātā. Nu tas ir pietauvots Rijekā, Horvātijā.
Tomass Vindišs, fotogrāfs no Vīnes, kuram bija iespēja kuģi nofotografēt, atklāj, ka saņemt atļauju bijis ļoti grūti. «Tito uz šā kuģa pavadīja ļoti daudz laika, tāpēc man jābrīnās, ka viņš tajā neieguldīja vairāk līdzekļu un nepadarīja mājīgāku,» atklāj Vindišs.
«Interesanti, ka viņa sievas kajīte bija daudz lielāka un komfortablāka nekā viņa privātā kajīte.»
Kopš 2009. gada kuģis ir Rijekas īpašums, un ik pa laikam uz tā notiek mākslas izstādes un konferences. 2014. gadā pilsētas mērs paziņoja, ka Galebu varētu izmantot daļēji kā muzeju un daļēji iznomāt komercdarbības veicējiem, piemēram, restorāniem un bāriem.
Šis plāns neizdevās, tāpēc kuģa restaurācijai un saglabāšanai nācās meklēt jaunus ceļus. Nu tam ir piešķirts 4,5 miljonu eiro ES atbalsts Rijekas Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros. Restaurāciju plānots pabeigt līdz 2019. gadam.