Islāma Majtata domāja, ka laulības ar afgāņu-britu uzņēmēju būs viņas biļete ceļā uz jaunu dzīvi kā stilistei Londonā, taču tā vietā viņa kļuva par atraitni, dzīvojot džihādistu pakļautībā Sīrijā.
No sapņiem par dzīvi Londonā līdz džihādista atraitnei: patiess stāsts par Sīriju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jaunā marokāņu sieviete pavadīja trīs traumatiskus gadus Ziemeļsīrijā, dzīvojot tā dēvētajā «Islāma valsts» kalifātā. Pēc izbēgšanas no Rakas uz ASV kontrolēto teritoriju ziņu aģentūrai AFP viņa atklāj savu stāstu.
«Iepazīšanās ar vīru bija viens no notikumiem, kas motivēja mani studēt modes dizainu Eiropā, taču man nepaveicās. Viss aizgāja greizi,» viņa saka.
Khalilu Ahmedu – afgāņu-britu uzņēmēju, kurš strādāja Dubaijā – viņa satika 2014. gada sākumā. Viņi iepazinās internetā, bet pēc diviem mēnešiem jau apprecējās.
Pāris apprecējās Marokā, bet pēc tam devās uz Dubaiju, sākot maldīšanos pa ceļu pāri Tuvajiem Austrumiem, kas rezultātā aizveda viņu uz Sīriju.
Ahmeds pierādīja sevi kā strikts un kontrolējošs vīrs, kurš neatļāva Islāmai lietot kosmētiku vai nēsāt spilgtu apģērbu.
Pēc īsa ceļojuma uz Afganistānu, lai satiktu vīra ģimeni, Islāma dedzīgi vēlējās nokļūt Londonā un sākt strādāt par stilisti.
Ahmeds piedāvāja doties uz Stambulu, pārliecinot šaubīgo Islāmu, ka no turienes pārcelšanās uz Londonu būtu vienkāršāka. Taču drīz vien pēc nolaišanās Turcijā Ahmeds nekavējoties aizveda viņu uz Gaziantepu – dienvidaustrumu pilsētu netālu no Sīrijas robežas.
Ankaru jau sen apsūdz acu pievēršanā uz to, ka «Islāma valsts» kaujinieki izmanto «cauro» Sīrijas-Turcijas robežu cilvēku un preču transportēšanai. Šīs apsūdzības gan Anakara pati kategoriski noliedz.
Gaziantepā Islāma un Ahmeds ievācās lielā mājā, kurā jau mita daudzi pāri no dažādām valstīm – Saūda Arābijas, Alžīrijas un Francijas.
«Es viņiem vaicāju: «Kāpēc jūs esat šeit?» Un viņi man sacīja, ka taisās no turienes doties uz kalifātu Sīrijā,» atceras Islāma.
2014. gada jūnijā «Islāma valsts» Sīrijā un Irākā izsludināja savu kalifāta versiju, kurā tie īstenoja savu interpretāciju par islāma likumu.
«Es sāku raudāt. Tas bija divas nedēļas pēc kalifāta pasludināšanas, un sievietes nemitīgi atkārtoja: «Mēs dodamies uz kalifāta zemi, uz musulmaņu zemi», un viņas visas bija laimīgas,» saka Islāma.
Augustā Ahmeds un Islāma šķērsoja robežu un nokļuva kara plosītajā Ziemeļsīrijā. Viņi apmetās uz dzīvi Manbidžā, kur jau mitinājās Ahmeda brālis ar ģimeni.
«Es vaicāju vīram: «Kāpēc tu iznīcini manu dzīvi? Tev vajadzēja man no paša sākuma pateikt, ko mēs darīsim,» atmiņā tā laika notikumus atsauc Islāma. «Un viņš atbildēja: «Tu esi mana sieva. Tev ir jāklausa, ko es saku.»»
Septembrī viņa bija stāvoklī ar pirmo bērnu Abdulu, bet Ahmeds tika nosūtīts uz mēnesi ilgām militārajām apmācībām pirms došanās uz «Islāma valsts» fronti Ainelarabā.
2014. gada 8. oktobrī Ahmeda brālis Islāmai paziņoja, ka viņas vīrs ir gājis bojā kaujā.
«Es kļuvu arvien depresīvāka. Es teicu sev, ka viņš bija vienīgais cilvēks, ko šajā svešajā zemē pazinu, bet nu esmu palikusi pilnīgi viena.» Esot stāvoklī, Islāma ievācās «viesu mājā», kurā mitinājās džihādistu atraitnes, pārsvarā krievietes un uzbekistānietes. Drīz pēc tam sākās militārās apmācības.
«Kad viņi piespieda mūs apgūt ieročus, es biju stāvoklī, taču man nebija izvēles,» stāsta jaunā sieviete.
Islāmai, kas nespēja sazināties ar citām atraitnēm, atļāva ievākties citā mājā, kur dzīvoja arābiski runājošas sievietes. «Tur bija francūzietes, tunisietes, marokānietes un alžīrietes. Es tur paliku, līdz dzemdēju Abdulu.»
Mazāk nekā gadu pēc pirmā vīra nāves Islāma apprecējās otro reizi, lai izbēgtu no dzīves «viesu namā».
Viņas otrais vīrs afgānis Abu Abdula aizveda viņu uz Raku – «Islāma valsts» kalifāta de facto galvaspilsētu.
«Es nespēju samierināties ar dzīvi tur – viņš man neatļāva atstāt māju, tāpēc pēc diviem mēnešiem pieprasīju šķiršanos.»
Pēc tam viņa apprecējās trešo reizi. Šoreiz ar indiešu kaujinieku Abu Talhu al-Hindi. Viņu 18 mēnešu ilgajā laulībā pasaulē nāca meita Marija.
Kad Islāma uzzināja, ka Abu Talha ir nogalināts, viņa kopā ar vēl vienu džihādista atraitni, jezīdu sievieti, pa slepenu ceļu aizbēga no «Islāma valsts» kontrolētās teritorijas.
Pagātnes traumu nomāktā Islāma nu uztraucas par savu un savu divu bērnu nākotni.
«Es aizvien nezinu, ko lai iesāk ar savu dzīvi. Es ceru ar abiem bērniem atgriezties Marokā, taču nezinu, vai man tur būs nākotne.»