«Islāma valsts» lauvēni: pusaudži izbēg no teroristu apmācībām un sāk jaunu dzīvi Eiropā

16 gadus vecais Mutasims nervozi gaida savu kārtu lidostā Atēnās un pie sevis atkārto frāzes spāņu valodā. Viņam ir viltota Spānijas pase, un lidostas drošības dienesta darbinieki viņam varētu uzdot jautājumus. Mutasima ģimene par viltoto dokumentu samaksāja vairāk nekā 3000 eiro, lai puisis ar cilvēku kontrabandistu grupējuma palīdzību no Sīrijas varētu nokļūt Turcijā un pēc tam Eiropā. Tikai mēnesi iepriekš viņš bija «Islāma valsts» kaujinieks Rakā.

Pusaudzim bija ierādīts darbs slimnīcā, kur viņš pēc gaisa uzlidojumiem apkopa ievainotos. Viņš arī bija liecinieks publiskajiem nāvessodiem ar galvas nociršanu. Viņš izgāja «Islāma valsts» apmācības, kas sastāvēja no lūgšanām, smagiem un bīstamiem fiziskajiem pārbaudījumiem, kā arī lekcijām par šariatu. Mācību ietvaros topošajiem džihādistiem bija jālec pāri degošām riepām un jārāpo zem dzeloņdrātīm, kamēr virs viņu galvām tika raidīti šāvieni. Mutasima draugu, 13 gadus vecu sīrieti, ķēra kāda lode, un viņš nomira. Tagad Mutasims grib atmiņas par Raku atstāt pagātnē un sākt jaunu dzīvi Vācijā. Tas izdosies tikai tad, ja varasiestādes neuzzinās, ka viņš ir «Islāma valsts» «lauvēns», kuru apmācīja kļūt par islāmistu kaujinieku, un ka ceļš no tolaik «Islāma valsts» kontrolētās teritorijas līdz Eiropai prasīja nieka mēnesi.

«Islāma valsts» zaudē ietekmi Sīrijā, Lībijā un Irākā. Vispasaules kalifāta nodibināšana izrādījās nesasniedzams mērķis. Un, iespējams, teroristu organizācija ar to rēķinājās. Tai bija rezerves plāns, lai paildzinātu džihādistu grupējuma mūžu pēc tam, kad Raka un Mosula izrāvušās no tās tvēriena. Šim mērķim tiek gatavota jauna «Islāma valsts» teroristu paaudze. Daudzas bruņotās grupas Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Dienvidamerikā apmāca bērnus par karavīriem. Tas ir kara noziegums, taču «Islāma valstij» ir viltīgi izstrādātas rekrutēšanas stratēģijas. Bērni un pusaudži tiek ievilināti ne tikai ar solījumiem par paradīzi, bet arī laicīgiem labumiem - Mutasimam tika solīta sieva.

14,5 gadu vecumā viņš gribēja apprecēties. Viņa ģimene šādu soli neatbalstīja. «Islāma valsts» gan. Puisis atklāj, ka vairumam jauno kaujinieku ir sliktas attiecības ar ģimeni un daži konfliktos ar tuviniekiem piedraud ar iestāšanos «Islāma valstī». «Viņi pret mani labi izturējās,» par džihādistiem saka Mutasims. «Es jutos kā karalis un it kā viņi būtu mani kalpi.»

Taču Mutasims sāka šaubīties par savu izvēli, kad saprata, ka džihādistu darbi bieži nonāk konfliktā ar ticību un propagandētajām idejām. «Nolēmu aiziet, kad redzēju vienu no viņiem piekaujam sievieti,» atceras Mutasims. «Ļoti sadusmojos. Viņš bija ārzemnieks un sita sīriešu sievieti. No tās dienas es sāku ienīst «Islāma valsti». Vajadzēja četrus mēnešus, lai es to pamestu.» To izdarīt palīdzēja ģimene, kurai viņš savulaik uzgrieza muguru. Viņam palaimējās, jo vairums bēgt gribētāju tiek nogalināti.

17 gadus vecais Omars kalpoja «Islāma valstij» Sīrijā un Irākā. Tagad viņš dzīvo Beļģijā. «Visi mani draugi bija organizācijā, un es nolēmu pievienoties, jo man tā patika. Sākumā tai bija laba reputācija, taču vēlāk tas mainījās,» atzīst pusaudzis. Pēc divu nedēļu apmācības Rakā viņu nosūtīja uz Irākas pilsētu Mosulu, ko «Islāma valsts» tolaik centās pārņemt savā kontrolē. Par spīti solījumiem nodrošināt jaunajiem džihādistiem labus apstākļus, viņiem nebija ļauts iziet no mājas un dažkārt veselu diennakti nācās palikt neēdušiem. Omaram neizdevās sevi pierādīt kā labu kareivi, un viņu nepieņēma ne kalifāta armijā, nedz arī sprāgstvielu gatavotāju brigādē. Viņš kļuva par zema līmeņa informantu, kas izspiegoja kurdus, smēķētājus un neautorizētu ieroču turētājus. Punktu visam pielika seksuāla vardarbība no kāda «Islāma valsts» kaujinieka.

Dzīvojot Beļģijā, Omars par savu pagātni klusē. Viņš izdzīvo, pateicoties savām «mīļākajām» - vecākām sievietēm, kuras dod viņam naudu. Omars saka, ka eiropiešiem no viņa neesot jābaidās. «Viņi bija mani ienaidnieki, bet tagad es dzīvoju starp viņiem, ēdu un dzeru kopā ar viņiem. Viņi mani uzņēma un rūpējas par mani,» viņš stāsta. «Es sāku ienīst visu savu pagātni un nolēmu sākt jaunu dzīvi.»

«Islāma valsts» bērnu apstrādāšanu sāk jau no piecu gadu vecuma, kad skolās organizācijas kontrolētajās teritorijās tiem sāk mācīt vardarbīgus skaitāmpantiņus. Kad Raka kļuva par «Islāma valsts» faktisko galvaspilsētu, skolās tika aizliegtas mūzikas, civilzinību, vēstures un sporta stundas, bet to vietā nāca «džihādistu doktrīnu» un «islāmiskā šariata» bukleti. «Islāma valsts» arī publiskojusi propagandas video ar bērnu kareivju piedalīšanos.

««Islāma valsts» nevērsās pie skolēniem vardarbīgi,» norāda Jusufs, skolotājs Mosulā. «Viņi apelēja pie emocionālās puses. (..) Bērni - tā ir auglīga zeme. «Islāma valstij» ir vieglāk izskalot viņiem smadzenes un sagatavot rekrutēšanai nekā pieaugušos.»

Precīzus skaitļus nosaukt ir grūti, taču par džihādistu organizācijas «lauvēniem» kļuva vismaz 2000 bērnu un vēl tūkstošiem citu tika pievērsti džihādismam ar «Islāma valsts» propagandu skolās. Mazgadīgajiem kaujiniekiem trūkst izglītības, kas pat pēc jaunas dzīves sākšanas, visticamāk, neļaus viņiem atrast labu darbu. Ļoti iespējams, ka skarbā dzīves pieredze un nespēja atrast godīgu darbu novedīs pie tā, ka daudzi pievērsīsies kriminālajai pasaulei.

Pēdējo mēnešu laikā BBC uzzināja par vēl vismaz trim bijušajiem bērniem, kuri cīnījušies ar «Islāma valsti», bet tagad dzīvo Eiropā. Eiropas policijas birojs «Europol» atteicās komentēt šo informāciju.