Ķīnā pompozi sācies Komunistiskās partijas kongress

Sji savā runā uzsvēra sasniegumus, kas gūti viņa pirmā piecus gadus ilgā pilnvaru termiņa laikā, tostarp norādot uz «bruņoto spēku nostiprināšanu un atdzīvināšanu» kā arī uz Ķīnas «lāpneša» lomu cīņā pret klimata izmaiņām.

Lielu uzmanība Sji runā bija pievērsta arī reformām un cīņai pret korupciju partijas rindās, kā arī cīņai pret nabadzību un nevienlīdzību valstī.

Prezidents paziņoja, ka Ķīna ieiet jaunā laikmetā un tās izredzes ir labas, taču visai neierasti komunistu saietiem norādīja arī uz «smagajām problēmām», kuras valsti gaida nākotnē.

«Apzinoties mūsu lielā sapņa prasības un milzu cīņu, mums jāatbrīvojas no jebkādiem vīrusiem, kas grauj partijas veselību,» televīzijā pārraidītajā runā uzsvēra Ķīnas prezidents.

«Ikvienam no mums partijā jādara vairāk, lai atbalstītu partijas vadību un Ķīnas sociālistisko sistēmu, un apņēmīgi jāvēršas pret visiem paziņojumiem un darbībām, kas to grauj,» paziņoja Sji.

Uz nedēļu ilgo kongresu, kas pamatā noritēs aiz slēgtām durvīm, no visas valsts ieradušies 2338 delegāti, un sagaidāms, ka komunistu saiets noslēgsies ar ievērojamām pārmaiņām partijas vadībā.

Kongresā, kas notiek reizi piecos gados, delegātiem jāievēl 376 partijas Centrālkomitejas locekļi, un tiek prognozēts, ka aptuveni puse no pašreizējiem tās locekļiem, kuri pārkāpuši neoficiālo pensionēšanās robežu - 68 gadu vecumu, šogad savus krēslus pametīs.

Tās būs lielākās pārbīdes Ķīnas Komunistiskās partijas vadībā vairāku desmitgažu laikā.

Pēc tam jaunievēlētajai Centrālajai komitejai jāizvēlas savs Politbirojs, kura priekšsēdētājs ir arī valsts prezidents.

Tiek prognozēts, ka pieci no septiņiem pašreizējajiem Politbiroja locekļiem savu amatu pametīs, bet vietu Politbirojā saglabās vienīgi Sji un Ķīnas premjerministrs Li Kecjans.

Kopš nonākšanas partijas vadībā 2012.gadā Sji ir konsolidējis savu varu, nobīdot malā iespējamos sāncenšus, no kuriem daudzi sodīti par korupciju. Pēdējo piecu gadu laikā par korupciju sodīti 1,3 miljoni Komunistiskās partijas amatpersonu.

Viņa laikā sākta arī armijas restrukturizācija un modernizācija, kā arī nostiprinātas Ķīnas pozīcijas starptautiskajā arēnā, aizstāvot Ķīnas teritoriālās pretenzijas un palielinot ietekmi Āzijā.

Sji tiek uzskatīts par Ķīnas ietekmīgāko līderi kopš Dena Sjaopina vai pat Mao Dzeduna, un analītiķi pieļauj, ka viņš izmantos kongresu, lai nostiprinātu savas pozīcijas un paliktu amatā ilgāk par ierastajiem desmit gadiem. Tas lauztu nerakstīto likumu par maksimālo laiku prezidenta amatā, ko akceptēja Sji priekšgājēji Hu Dzjiņtao un Dzjans Dzemiņs, kuri kongresa atklāšanā atradās blakus Sji, kā arī izbeigtu «kolektīvās vadības» ēru, kuras mērķis bija novērst vēl viena Mao parādīšanos.

Kongresa preses pārstāvis sacīja, ka Komunistiskā partija izdarīs labojumus konstitūcijā, lai papildinātu to ar Sji «jauno vīziju un domāšanu» pārvaldes jautājumos, bet neatklāja, vai dokumentā tiks ierakstīts Sji vārds. Ja tas notiks, tā būtu vēl viena zīme par Sji pozīciju nostiprināšanos, jo līdz šim konstitūcijā ierakstīts tikai modernās Ķīnas dibinātāja Mao un ekonomisko reformu iniciatora Dena vārdi.

Sji prezidentūras laikā pret disidentiem nav izrādīta iecietība. Varasiestādes pat atteicās atbrīvot Nobela miera prēmijas laureātu Liu Sjaobo, liedzot viņam doties ārstēties uz ārzemēm. Liu Sjaobo nomira jūlijā Ķīnā, zaudējot cīņā ar vēzi.

Komunistiskās partijas kongress noslēgsies nākamajā otrdienā. Tikmēr Pekinā pastiprināti drošības pasākumi.