Eiropas Savienības (ES) imigrācijas komisārs Dimitris Avramopuls kā «nepieņemamu» raksturojis Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska plānu, kas paredz atteikties no obligātajām ES dalībvalstu patvēruma meklētāju uzņemšanas kvotām.
Kritiku izpelnījies Tuska priekšlikums atteikties no patvēruma meklētāju kvotām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Priekšlikums, kuru Tusks piedāvājis dokumentā pirms ES samita, ir antieiropeisks, otrdien Strasbūrā sacīja Avramopuls.
«Tas noliedz, tas ignorē visu to darbu, ko mēs esam paveikuši pēdējo trīs gadu laikā,» norādīja komisārs. Tuska priekšlikums grauj «vienu no galvenajiem Eiropas projekta balstiem - solidaritātes principu».
«Solidaritāti nevar izvēlēties atbilstoši iegribām», un Eiropai ir morāls un tiesisks pienākums aizstāvēt bēgļus, skaidroja komisārs.
Tusks otrdien pauda pārliecību, ka obligātās patvēruma meklētāju sadales kvotas izraisa nesaskaņas un ir neefektīvas.
Tusks atzina, ka ES migrācijas politika ir jāreformē, un aicināja ES līderus apvienot atbildību un solidaritāti un atrisināt šo jautājumu līdz 2018.gada jūnijam.
Šāda pieeja, domājams, nepatiks tādām valstīm kā Itālija, Grieķija, Zviedrija un Vācija, kas uzņēmušas lielu skaitu patvēruma meklētāju kopš 2015.gada un gaida lielāku solidaritāti no pārējām bloka valstīm.
Ceturtdien Itālija tiksies ar Višegradas grupas ES dalībvalstīm, lai runātu par solidaritāti, tomēr pamatā attiecībā uz ES centieniem panākt, lai vairāk bloka valstu sniedz finansējumu ES Āfrikas ieguldījumu fondā.
ES augsta ranga amatpersona otrdien žurnālistiem skaidroja, ka tikšanās «demonstrēs solidaritāti - nevis pārvietošanas formā, bet ieguldījumu fonda formā».
Fondā ir 3,3 miljardi eiro, un no šīs summas ES valstis, kā arī Norvēģija un Šveice apsolījušas 375 miljonus.
Nākamās ES prezidējošās valsts Bulgārijas ieguldījums ir 50 000 eiro.
ES dalībvalstu starpā trūkst vienprātības par to, kā reformēt migrācijas politiku. Sevišķi domstarpības raisa 2015.gadā pieņemtā vienreizējā kvotu sistēma patvēruma meklētāju sadalīšanai vienmērīgāk pa Eiropas Savienību.
Pret obligātajām kvotām 2015.gadā balsoja Čehija, Rumānija, Slovākija un Ungārija.
Ungārija un Slovākija plānu apstrīdēja ES Tiesā, kas šo valstu iebildumus noraidīja. Polija sākotnēji bija gatava samierināties ar šo sistēmu, taču pakāpeniski pārvērtās tās kritiķē.
Eiropas Komisija ir sākusi tiesisko procedūru pret Čehiju, Ungāriju un Poliju par šo valstu atteikšanos iesaistīties patvēruma meklētāju kvotu plāna īstenošanā.