Trešdiena, 18. jūlijā Vārda dienas: Rozālija Roze
Foto: Scanpix

Pirms divām nedēļām ASV prezidents Donalds Tramps uzaicināja Krievijas valsts galvu Vladimiru Putinu uz tikšanos - iespējams, pat Baltajā namā. Taču pēc ASV vadītās koalīcijas uzlidojuma Sīrijā padziļinājusies krīze abu valstu attiecībās, un tagad amerikāņu un krievu amatpersonas apmainās ar savstarpējiem apvainojumiem, raksta aģentūra «Bloomberg».

Sestdien ASV, Francija un Lielbritānija veica raķešu triecienu pret Sīrijas režīma objektiem, kas saistīti ar ķīmiskajiem ieročiem, tādā veidā reaģējot uz ziņām, ka Bašara al Asada režīms 7.aprīlī veicis ķīmisku uzbrukumu, kurā tika nogalināti vairāki desmiti civiliedzīvotāju.

Dažas stundas pēc tam tika sasaukta ANO Drošības padomes ārkārtas sesija, kurā

ASV vēstniece ANO Nikija Heilija aicināja galveno Asada režīma atbalstītāju Krieviju «kārtīgi padomāt par to, kādā kompānijā apgrozās». Savukārt Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Ņebenzja izteicās, ka Savienotās Valstis un to sabiedrotie esot iesaistījušies «mītu radīšanas diplomātijā».

Krievijas un ASV attiecības pēdējo nedēļu laikā pasliktinājušās tik ļoti, ka Tramps Sīrijas sakarā vērsis personīgu kritiku pret Putinu, ko iepriekš izvairījās darīt. Attiecības abu valstu starpā jau pirms tam bija cietušas no apsūdzībām par Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanās un Krievijas lomu Sīrijā un Ukrainā, un domājams, ka tuvākajā nākotnē tās neuzlabosies.

«Nedomāju, ka tās paliks labākas,» norāda Vašingtonas domnīcas «Foundation for Defense of Democracies» analītiķis un Krievijas eksperts Boriss Zilbermans. «Attiecībās sasniegts ļoti zems punkts, un ir acīmredzami, ka administrācijas pozīcija pret Krieviju ir kļuvusi stingrāka.»

Pēc tam, kad Lielbritānija nāca klajā ar paziņojumu, ka Krievija vainojama pie bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa saindēšanas Anglijas pilsētā Solsberi, britu sabiedrotie, tai skaitā arī ASV, izraidīja kopumā vairāk nekā 150 Krievijas diplomātus. Trampa administrācija uzlika jaunas sankcijas Krievijas oligarhiem, un Heilija nedēļas nogalē solīja paplašināt sankcijas pret Krievijas uzņēmumiem, kas veic piegādes Asada režīmam.

«Kāda gan te var būt sadarbība?» jautā Krievijas Ārpolitikas un aizsardzības padomes loceklis Fjodors Lukjanovs. Krievija «katru nedēļu saņem jaunas sankcijas un draudus», viņš sacīja. «Amerikāņi domā, ka var mūs apkaunot un īstenot spiedienu, bet tajā pašā laikā piedāvā sadarbību, kur pašiem tas ir izdevīgi. Tā nebūs.»

ASV un Krievija apsūdz viena otru melos - līdzīgi kā tas notika Aukstā kara laikā. ASV apgalvo, ka Krievija kavējot izmeklētāju piekļūšanu vietai, kur notika sestdienas raķešu triecienu izraisījušais ķīmiskais uzbrukums. Tikmēr Krievija stāstījusi gan to, ka nekāds ķīmiskais uzbrukums Dumā nemaz neesot noticis, gan arī to, ka uzbrukumu esot sarīkojuši citi spēki, lai izprovocētu militāru atbildi.

«Amerikāņiem jāsaprot, ka nākotnes kari izskatīsies apmēram šādi. Krievija iegulda ievērojamus resursus propagandas un dezinformācijas radīšanā.

Mūsu ienaidnieki centīsies sēt apjukumu un neuzticēšanos amerikāņu vidū,» teica republikāņu senators Bens Sass no Nebraskas pēc Krievijas paziņojuma, ka gandrīz visas ASV koalīcijas raidītās raķetes esot tikušas notriektas. ASV to noliedz.

Sadarbības centieniem abu valstu starpā ir pienācis gals. Novembrī tika panākta vienošanās par tā saucamo Ženēvas procesu jeb mēģinājumiem pulcēt visas Sīrijas konfliktā iesaistītās puses pie sarunu galda, taču tagad novārtā atstāti plāni par jaunu «deeskalācijas zonu» izveidošanu, lai mazinātu vardarbību. Tā vietā Krievija tagad cenšas izveidot šādas zonas ar Turciju un Irānu.

Taču Baltais nams joprojām cer, ka Krievija mainīs savu nostāju un ka Putins nav pavisam pārdomājis par Trampa neformālo ielūgumu uz tikšanos. «Prezidents pēc savas pēdējās telefonsarunas ar Putinu 20.martā apstiprināja, ka viņi apsprieduši divpusēju tikšanos vairākās iespējamās norises vietās, tostarp arī Baltajā namā,» svētdienas vakarā paziņoja ASV Nacionālās drošības padomes pārstāvis Roberts Paladino. «Vēlme pēc tikšanās joprojām ir spēkā, jo prezidents uzskata, ka attiecību uzlabošana ar Krieviju ir abu valstu interesēs. Taču, neskatoties uz to, prezidenta nostāja pret Krieviju ir bijusi konsekventa un stingra.»

Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūta politologs Valērijs Solovejs uzskata, ka ASV un Krievijas attiecībām varētu būt pienācis gals. «Ne tikai Sīrijā, bet visās Krievijas-ASV attiecību sfērās. Daži labi informēti avoti saka, ka Putins esot nikns un plāno nākamajā administrācijas un valdības pārkārtošanas reizē ietekmīgos amatos ielikt kareivīgāk noskaņotus cilvēkus,» norāda Solovejs.

Pagaidām nav iemesla domāt, ka varētu piepildīties abās pusēs pastāvošās bažas par atklātu bruņotu konfliktu ASV un Krievijas starpā. Gatavojot gaisa triecienu Sīrijai, tika izmantoti ASV un Krievijas «dekonfliktācijas» kanāli, lai izvairītos no incidentiem gaisa telpā.

Taču mazāku sadursmju risks joprojām pastāv. Tas kļuva acīmredzami februāra sākumā, kad sadursmē ar ASV bruņotajiem spēkiem Eir ez Zoras provincē gāja bojā vai tika ievainoti vairāk nekā 200 krievu algotņu, kuri neveiksmīgi centās uzbrukt ASV un galvenokārt kurdu spēku kontrolētai bāzei. Cenšoties neeskalēt situāciju vēl vairāk, Krievija paziņoja, ka Maskava neesot autorizējusi algotņu veikto uzbrukumu.

Par to, ka ne ASV, ne Krievija nevēlas turpmāku eskalāciju, liecina arī ASV vēstnieka Krievijā Džona Hantsmena Krievijas iedzīvotājiem adresētais «Facebook» paziņojums, ka ASV vadītā koalīcija pirms raķešu trieciena esot sazinājusies ar Krieviju, lai «samazinātu risku, ka tajā varētu ciest Krievijas karavīri vai civiliedzīvotāji».

«Krievijas pozīcijas tika ņemtas vērā,» uzsver Krievijas Stratēģisko studiju institūta speciāliste Jeļena Supoņina. «Sarkanās līnijas netika šķērsotas.»

© TVNET. Visas tiesības paturētas