Latvijas Zvērinātu notāru padome šogad ātrāk nekā citus gadus uzsākusi notāru darbības izvērtējumu. Tas darīts pēc tam, kad «Nekā Personīga» izpētīja notāru deklarācijas un atklāja, ka viņu vidū ir daudz parādnieku. Katram desmitajam notāram saistības pārsniedz 100 tūkstošus eiro. Divām notārēm parādi ir vairāk nekā pusmiljonu eiro lieli. Rekordiste parādsaistību ziņā ir Jelgavas notāre Daina Andersone, pret kuru nesen sākta disciplinārlieta par ētikas pārkāpumiem.
Tieslietu ministrs ierosinājis pārbaudi pret notāri Ināru Dobbermani
Notārs ir valsts ierēdnis, kurš apliecina dokumentu vai darījumu patiesumu. Viņa pienākums ir sastādīt aktus, apliecinājumus, vest mantojuma lietas. Atšķirībā no advokāta vai juriskonsulta notārs ir valsts amatpersona. Tas nozīmē, ka valsts notāram devusi varas uzticību.
Apkopojot informāciju par 2014.gadā iesniegtajām notāru amatpersonu deklarācijām, redzams, ka
notāru ienākumi ir atšķirīgi. Viņi var nopelnīt gadā gan dažus desmitus tūkstošus, gan 300 tūkstošus.
Bet deklarācijas arī rāda, ka 19 notāriem ir lieli parādi un tie pārsniedz 100 tūkstošus eiro. Divām notārēm saistību apmērs ir pat vairāk nekā pusmiljons eiro. Notāru ieņēmumi nav tik lieli, un rodas jautājums, cik īsā laikā un kā notāri grasās parādus atmaksāt. Tāpat, vai tas nav liels risks viņu profesionālajai darbībai.
425 tūkstošu eiro saistības uzrādījusi Argita Gustafssone. Notāre sacīja, ka ņēmusi kredītu mājokļa iegādei. Īpašuma vērtība esot lielāka par kredītu, tāpēc risku neesot. Jāpiebilst, ka notārei pieder 10 dažādi nekustamie īpašumi Rīgā, Jūrmalā un Ventspilī.
Notāre Ingūna Bobrovska 2014.gadā deklarējusi 637 tūkstošus eiro lielas parādsaistības. Bobrovska sacīja, ka tie ir kredīti. Kādam mērķim tie ņemti un kā viņa grasās tos atmaksāt, Bobrovska sīkāk nepaskaidroja.
Taču rekordiste parādu ziņā 2014.gadā ir notāre no Jelgavas Daina Andersone. Viņas saistības ir turpat 676 tūkstoši eiro.
Notāre skaidro, ka jau 2008.gadā ņēmusi kredītu bankā sava biroja telpām. Taču kādu laiku nav bijusi spējīga maksāt bankas prasīto summu, tāpēc banka lauzusi līgumu un pieprasījusi atmaksāt pilnu aizņēmuma summu. Patlaban notiek tiesu darbi un aug soda procenti.
DAINA ANDERSONE, zvērināta notāre: - Tagad mēs tiesājamies no tā laika, un viss pārējais arī ar to saistīts. Kamēr nebeigsies visas tiesas, tikmēr man nav ko teikt šajā jautājumā.
Vēl notāre galvojusi par diviem bankas kredītiem, kurus ņēmuši tuvi radinieki. Notāre uzsver, ka tie nav viņas parādi un arī tur notiek tiesāšanās ar bankām.
- Vai tas nav liels risks jums kā amatpersonai - šīs parādsaistības?
DAINA ANDERSONE, zvērināta notāre: - Nekāds! Ja banka ar mani vienotos, tad nevajadzētu arī tiesāties.
Andersone 2014.gadā nopelnījusi 87 tūkstošus. No šīs summas valstij jāsamaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ja Adersone lietas pret bankām zaudēs, viņai būs jāatmaksā pusmiljons. Taču tādu uzkrājumu viņai nav. Notāru padome par daudzajiem parādniekiem savās rindās nav sevišķi norūpējusies.
JĀNIS SKRASTIŅŠ, zv.notārs, Latvijas Zvērinātu notāru padomes loceklis: - Šie bijuši pamatā hipotekārie kredīti biroju un mājokļa iegādei. Jāņem vērā, kurā gadā ņemts, utt. Tā ka pats par sevi saistības virs 100 tūkstošiem vēl nenozīmē, ka tur ir problēmas.
tieslietu ministrs (NA): - Ja šīs parādsaistības ir nesamērīgi lielas, tādu amatpersonu vajadzētu distancēt no šādas atbildīgas darbības.
Nesamērīgi lielas parādsaistības ir viens no riska faktoriem, un padomei tas rūpīgi jāizskata un jādomā par pārmaiņām notāru sastāvā.
Notāru darbību uzrauga Tieslietu ministrija kopā ar notāru padomi. Pašpārvaldē stāsta, ka
pērn atlasīti 15 augsta riska notāru biroji, par kuriem iepriekš bijušas sūdzības. Uz šiem birojiem sūtīti kontrolklienti,
lai pārliecinātos, vai pārkāpumi turpinās. Andersones birojā nav saskatīti augsti riski.
«Nekā Personīga» nesen stāstīja par diviem īpašuma izkrāpšanas gadījumiem. Tie bija iespējami, jo notāri apstiprināja viltotos dokumentus. Aizdomas par to, ka dokumenti nav īsti, bija, taču nebija pierādījumu un notāri policijā nevērsās.
Citādi ir ar Dainu Andersoni. Žurnālistu eksperimentā viņa pēc klienta ierosinājuma piekrita ierakstīt mantojuma apliecībā skaidru naudu, it kā viņš to būtu mantojis no savas mātes. Tā, iespējams, notāre palīdzēja klientam legalizēt «netīro naudu».
JĀNIS SKRASTIŅŠ, zv.notārs, Latvijas Zvērinātu notāru padomes loceklis: - Jā, šī izskanējusī konsultācija nebija veiksmīga. Notārs kā amatpersona neveicina šādu padomu došanu. Mantošanas procesā mantinieks ir krimināltiesiski atbildīgs par visām sniegtajām ziņām. Tajā skaitā par mantu. Bija vai nebija mirušajam 10 tūkstoši. Mēs to nepārbaudām.
Notāri par saviem pakalpojumiem saņem atlīdzību, bet arī papildus nopelna procentus atkarībā no mantas daudzuma.
Piemēram, par mantota pusmiljona apstiprināšanu notārs nopelna līdz 37 tūkstošiem eiro. Un, lai gan notāriem bieži ir šaubas, piemēram, par privāti sastādītiem testamentiem vai privātiem līgumiem, tomēr viņi darījumu apstiprina.
Tieslietu ministrs ierosinājis pārbaudi pret notāri Ināru Dobbermani, kura izdeva mantojuma apliecību, lai arī mirušā dzīvokļa īpašnieka testaments, visticamāk, bija viltots.