Zemei maksimāli tuvu pietuvojies Marss (2)

Marsa pietuvošanās Zemei jeb Marsa Lielās opozīcijas notiek ik pēc 16 gadiem, taču šī reize ir īpaša ar to, ka tā būs visciešākā satuvošanās pēdējos 60 000 gados. Attālums starp mūsu planētu un Marsu samazināsies līdz 56 miljoniem kilometru, informēja astronoms Dmitrijs Docenko. Eiropā pašā lielās opozīcijas brīdī Marsu nevarēs redzēt, tomēr naktī tas būs labi saskatāms arī amatieru teleskopos un binokļos. Pēc ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pētījumu aģentūras (NASA) aplēsēm, vislabāk to varēs novērot Franču Polinēzijas iedzīvotāji. Jau 2018.gada jūlijā Marss atkal pietuvosies Zemei 57,6 miljonu kilometru attālumā, bet tik tuvu kā trešdien tas neatgriezīsies vēl 284 gadus. Toties 2287.gada 28.augustā sarkanā planēta Zemei pienāks vēl tuvāk - tikai 55,69 miljonu kilometru attālumā. Planētu novērošanai mūsdienās ir vairāk emocionāla nekā zinātniska nozīme. Kādreiz praktiska nozīme bija Marsa novērojumiem tieši Lielajā opozīcijā, tieši tad varēja uz Marsa virsmas izšķirt visvairāk detaļu. Tagad šādus novērojumus daudz augstākā kvalitātē veic kosmiskās observatorijas, kas atrodas orbītā ap Marsu. No 28.augusta līdz 12.septembrim Latvijas Universitātes (LU) Astronomijas institūts darbdienās skaidrā laikā rīko publiskos Marsa novērojumus LU Astronomijas tornī, Raiņa bulvārī 19. Demonstrējumu sākums būs plkst.21, pulcēšanās LU foajē. Ieejas maksa būs 30 santīmi. Demonstrējumā tiks izsniegtas informācijas lapas par Marsu, to novērošanu un pētījumiem. Ikviens var novērot Marsu pats, taču bez teleskopa tas redzams kā spožs, sarkans punktveida spīdeklis. Pie debesīm Marsu ir viegli atrast - spožākais spīdeklis dienvidos relatīvi zemu pie horizonta. Šajās dienās Marss lec ap plkst.21 vakarā, mazāk nekā stundu pēc saulrieta, un vislabāk novērojams ap plkst.1 naktī, jo, skatoties no Zemes, tas atrodas pretēji Saulei.