"Nāk labie čekisti - Saskaņas centrs" (49)

M.Z.: Vai Latvijai būtu jāatsakās no teritoriālajām pretenzijām uz Abreni?

J.D.: Nē, nekādā gadījumā.

N.U.: Jā, būtu vēlams atteikties.

M.Z.: Vai Latvija tika okupēta 1940. gadā?

J.D.: Neapšaubāmi.

N.U.: Varas maiņa Latvijā notika nedemokrātiskā veidā.

M.Z.: Jā vai nē?

N.U.: Uz šo jautājumu nevar atbildēt ar jā vai nē.

J.D.: Var gan atbildēt: jā.

M.Z.: Vai Alfrēdam Rubikam būtu jāļauj startēt Saeimas vēlēšanās?

J.D.: Labāk ne.

N.U.: Ja viņam ir atļauts startēt Eiroparlamenta vēlēšanās, tad jā.

M.Z.: Pieļauju, ka jūsu partijai un jūsu elektorātam varbūt liekas, ka tiem cilvēkiem, kuri te iebraukuši okupācijas rezultātā, un viņu pārstāvjiem būtu jāatvainojas latviešu tautai par to, ko izdarījuši. Vai savukārt Latvijas valstij nevajadzētu atvainoties Krievijai par latviešu sarkano strēlnieku nodarījumu?

J.D.: Ir milzīga starpība - sarkanie strēlnieki nepārstāvēja Latvijas valsti. Tā nebija viņus pilnvarojusi, turpretī militārie un civilokupanti nāca no konkrētas valsts - PSRS, kuras mantiniece ir Krievija.

N.U.: Kas ir Latvijas himnas autors? Jūs esat naturalizēts pilsonis, esat licis eksāmenu.

N.U.: Jā, liku. Uzdevumos bija jāuzraksta himnas teksts, bet autoru neatceros.

J.D.: Baumaņu Kārli jau nu vajadzēja zināt. Labs piemērs - šāds cilvēks kandidē Saeimas vēlēšanās un vēlas nodarboties ar Latvijas likumiem.

M.Z.: Domāju, ka daļa latviešu arī nezina.

J.D.: Nedod Dievs!

Vēsture ir bijusi un nosaka šodienas Latvijas Republikas pamatvērtības. Ja pret to izturas ņirdzīgi, kāda var būt normāla saruna?

M.Z.: Diez vai Ušakova kungs izturas ņirdzīgi.

J.D.: Viņš ne, bet ir viens otrs viņa sarakstā, kurš pat atļaujas rakstīt ļoti neglīti par Latvijas vēsturi.

N.U.: Jūs laikam domājat Leonīdu Fedosejeva kungu? Viņš ir labs vēsturnieks. Ja cilvēkam ir savas pozīcijas, ko viņš mēģina pierādīt ar faktiem, ir vērts palasīt.

M.Z.: Vai latviešu tauta joprojām ir apdraudēta?

J.D.: Neapšaubāmi, ir apdraudēta. Ja esam vairāk vai mazāk tikuši galā ar ārējo drošību, taču tas, kas notiek pašā Latvijā, uzskatāms par iekšējo draudu, jo Latvija ir pilna ar cilvēkiem, kuri naidīgi noskaņoti pret Latviju kā valsti, pret latviešiem kā tautu. Tāpēc mums būs piedāvājumi grozījumiem Krimināllikumā, kā ar šādiem elementiem rīkoties.

N.U.: Kāda ir atšķirība starp latviešu tautu un Latvijas tautu?

J.D.: Milzīga. Tā Latvijas tauta, par kuru bija runa Satversmē pirms II pasaules kara, bija pavisam cita, te dzīvojošie nelatvieši cienīja Latviju, daudzi brīvības cīņās nolika galvu par Latvijas neatkarību. Tagad te dzīvojošie nelatvieši lielākoties ir naidīgi pret Latviju kā neatkarīgu valsti. Diemžēl viņu lielākā daļa ir Krievijas pielūdzēji, šķiet, ka sacensībās jūs arī turējāt īkšķi par Krieviju, ne par Latviju.

N.U.: Kā jūs varat novērtēt - šis krievs ir labs, lojāls, ar viņu viss kārtībā, bet tas - nederīgs?

J.D.: Piemēram, jūs neesat lojāls krievs. Nelatvieši Latvijā nav lojāli noskaņoti pret Latviju kā valsti, tā ir traģikomēdija.

N.U.: Ja cilvēkiem nepatīk TB/LNNK, tas nenozīmē, ka viņi nav lojāli pret Latvijas valsti.

J.D.: Nav runa par attieksmi pret mūsu apvienību, bet gan pret Latvijas valsti. Latviešu valodas nezināšana... Jūs esat daiļš piemērs, pat himnas autoru nezināt. Jūs skaitāties savas partijas priekšsēdētājs. Un ja priekšsēdētājs ir ne sevišķi attīstīts šais jautājumos, tad ko var prasīt no partijas biedriem?

M.Z.: Ja uzskatāt, ka latviešiem ir negatīva attieksme pret nepilsoņiem, vai jums neliekas, ka ir arī nepilsoņiem ir negatīva attieksme pret latviešiem?

N.U.: 1991. gadā, kad balsoja par Latvijas neatkarību, ļoti daudz krievu balsoja. Pēc tam kā parasti Latvijā paņēma un uzmeta - šie cilvēki nedabūja ne pilsonību, neko, ko solīja Tautas fronte.

J.D.: Mēs viņiem neko nesolījām! Un viņiem nekas nepienākas. Tā bija Tautas fronte, es viņiem neko neesmu solījis.

N.U.: Tiem cilvēkiem atņemta pilsonība... Viņi zaudē daudzas tiesības, no tiesībām balsot un piedalīties vēlēšanās, beidzot ar daudzām ekonomiskām. Viņiem ir iemesli abižoties.

J.D.: Lai brauc prom.

N.U.: TB/LNNK visu laiku bija valdībā, jūsu dēļ latvieši visu laiku brauc prom uz Īriju, Angliju...

J.D.: Nav taisnība.

N.U.: Pēc jūsu izdarītā latvieši brauc prom, nevis krievi. Ko jūs esat darījis latviešu tautas labā?

J.D.: Cilvēkam, kam nav lojāla attieksme pret Latvijas valsti, pret latviešu valodu, te nav ko darīt. Par braukšanu uz Īriju runāsim atsevišķi, tur arī jūs esat savu roku pielikuši. Jo tas, kā Krievija izturas pret Latviju, ir daļēji pateicoties tādiem kā jūs.

M.Z.: Kā jūs noteiksiet, kas lojāls, kas ne?

J.D.: Vai mēs pārāk bieži neizvairāmies no jautājumiem, par kuriem ir jārunā? Ir iespējas iestrādāt likumos, pirmkārt krimināllikumā, normas par cilvēku izturēšanos. Ielauzties cilvēka garīgajā pasaulē ir neiespējami, ir labi aktieri, kas runā vienu, domā otru. Bet ir runa par atklāti bezkaunīgu izturēšanos, kā tas notika, kad noaģitēja bērneļus Strasbūrā. Viens otrs pat nesaprata, kāpēc viņi uz turieni aizbraukuši. Tā ir precīzi noorganizēta rīcība, kuras organizēšanā piedalās arī viens otrs deputāts.

N.U.: Es mēģinu saprast tās sastāvdaļas, kas liecinātu viņa rīcībā par nelojalitāti.

J.D.: Viņa rīcība, kas vērsta pret to, kas pie mums iedibināts, pret mūsu likumiem...

N.U.: Kāpēc jūs jaucat kopā Latvijas valsti un likumus, kurus jūs pieņemat! Ja Saeima pieņem diezgan stulbu likumu par izglītības reformu un cilvēki pret to protestē, tas nenozīmē, ka viņiem ir problēmas ar lojalitāti.

J.D.: Vajadzēja pieņemt - tikai mācības latviešu valodā skolās, ko finansē valsts un pašvaldība. Un izbeigtos šī ākstīšanās. Mēģinājums rast kompromisu ir radījis pamatīgu putru. Ja es būtu izglītības ministrs, jūs visi mierīgi mācītos latviešu valodā un nečiepstētu.

N.U.: Nebūsiet, neviens jūs nelaidīs.

J.D.: Es iešu par integrācijas ministru.

N.U.: Arī tur jūs nelaidīs.

J.D.: Kas nelaidīs - jūs? Jūs nemaz netiksiet Saeimā varbūt.

M.Z.: Ja cilvēks sadedzina Latvijas karogu, vai tas ir iemesls, lai viņš būtu nelojāls?

J.D.: Viņš ir tiesājams.

M.Z.: Bet ASV arī dedzina karogus.

J.D.: Amerikā daudz kas notiek, tur arī uz biksītēm ir karogi. Ne jau viss mums jāaizņemas. Mums jau ir viens Saeimas deputāts, kurš, tiesa, ne Latvijas valsts, bet prezidentes karogā noslaucīja savu ģīmi. Arī par to viņš bija jāsoda smagi, diemžēl mani kolēģi tā nedomāja.

M.Z.: Pēc kādiem kritērijiem cilvēki tiktu izsūtīti?

J.D.: Ir jābūt nopietnam likumpārkāpumam, kas jāparedz likumā. Piemēram, Giļmans teica - žēl, ka neieviesām Latvijā to, kas notika Piedņestrā. Patlaban viņu gaida tiesa. Šādam cilvēkam Latvijā nav ko darīt, viņš ir kūdītājs.

N.U.: Ja nemaldos, Giļmans nav naturalizēts pilsonis.

J.D.: Nav svarīgi.

N.U.: Kā jūs varat izsūtīt cilvēku, kurš ir pilsonis pēc izcelsmes?

J.D.: No pilsonības viņš tiks vaļā ļoti vienkārši.

N.U.: Kā Padomju Savienībā, kur arī atņēma pilsonību par grēkiem.

J.D.: Paredzēsim normu par pilsonības atņemšanu un - ārā no Latvijas.

M.Z.: Tēvzemieši saka, ka naturalizācijas process jāpalēnina, saskaņieši - ka jāpaātrina.

J.D.: Latvijā ir aizgājusi plašumā prakse, ka par pilsoņiem kļūst cilvēki, kuri lāgā neprot latviešu valodu, pilsonības iegūšanā tiek izmantoti ārkārtīgi negodīgi paņēmieni utt. Process vairs netiek normāli kontrolēts, šāda naturalizācija ir jāpārtrauc.

M.Z.: Vai nav vienkāršāk atlaist, sodīt ierēdņus...

J.D.: Mēs domājam par Naturalizācijas pārvaldes likvidēšanu, jo šobrīd tāda naturalizācija, mūsuprāt, vairs nav vajadzīga. Pilsonības iegūšana ir goda lieta. Mums jēdziens Latvijas Republikas pilsonis ir pilnīgi devalvējies.

N.U.: Latvija ir ārkārtīgi maza valsts, tai der katrs cilvēks, kas te dzīvo, mums ir 400 000 nepilsoņu, labi, izmetīsim viņus ārā no valsts, vēl 200 000 aizbrauks prom, kas paliks te strādāt? Dobeļa kungs ar Grīnblatu. Vienīgais veids, kā piesaistīt nepilsoņus, kas ir cilvēku resurss, ir naturalizācija pēc iespējas ātrāk un vieglāk.

M.Z.: Kā jūs to iedomājaties darīt? Par ko jūs esat - par paātrināšanu, par 0 variantu (kā Lietuvā)?

N.U.: Visiem Latvijā dzimušajiem pilsonība reģistrācijas kārtībā. Pārējiem - atvieglota procedūra.

M.Z.: No kura līdz kuram laikam dzimuši?

N.U.: No dzimšanas brīža.

M.Z.: Jūs neuzskatāt, ka 1949.g. Latvijā dzimis PSRS militārpersonas bērns būtu okupants?

N.U.: Tiem, kas nav dzimuši Latvijā, atvieglot naturalizācijas kārtību.

M.Z.: Kas ir atvieglot?

N.U.: Bez nodevām. Vecākiem par 55 gadiem nav jākārto eksāmeni, pārējiem eksāmeni bez maksas.

M.Z.: Jūs pats ticat, ka šie priekšlikumi varētu īstenoties tuvāko 4-10 gadu laikā?

N.U.: 4 gadu laikā ne, bet es ticu, ka būs zināmi atvieglojumi.

M.Z.: Kas to panāks?

MU: Kreiso deputātu šai Saeimā būs krietni vairāk nekā tagad. Un Latvija ir ES dalībvalsts, tai jādzīvo pēc Eiropas standartiem.

J.D.: Es gribētu redzēt, kā jūs Francijā iztiktu bez franču valodas! Visi krievi, kas aizbrauc no Latvijas uz Franciju, perfekti nepilna gada laikā sāk runāt franciski, itāliski, tikai ne latviski. Jo jums daudzās paaudzēs iepotēts, ka jūs varat mierīgi ar krievu valodu šeit iztikt.

M.Z.: Varbūt Saskaņas centram tas izdosies?

J.D.: Brīžos, kad valdošās partijas atceras, ka tām ir vajadzīgs latviešu vēlētājs, mēs esam šo to panākuši. Esmu pārliecināts, ka pagaidām tās latviskās partijas, kuras tiks pāri 5%, neviena nav noskaņota uz atvieglojumiem.

M.Z.: Jūs rakstāt - mācību valodu ļaut izvēlēties pēc vecāku vēlmēm.

N.U.: Skolās ir vecāku padomes, skolas administrācija kopā ar vecāku padomēm un pašvaldību var noteikt proporcijas. Valstī jānosaka standarts, ir centralizētais valsts valodas eksāmens. Ja skolai rezultāts latviešu valodā zemāks par noteikto, ņemam nost direktoru, kaut ko mainām

J.D.: Valsts un pašvaldību finansētās skolās obligāti visas mācības latviešu valodā, neizslēdzot fakultatīvos priekšmetus un vēlmi apgūt svešvalodas. Citādi - vienā vietā izvēlēsies azerbaidžāņu (man nekas nav pret šo valodu), citā - armēņu valodu, nemaz nerunājot par krievu valodu. Absurda ir doma, ka Latvijā ir tikai latvieši un krievi, pārējie - pa vidu. Krievu Latvijā ir tikai zem 30%.

N.U.: Nodokļus maksā visi, jūsu alga arī sastāv no nodokļiem.

J.D.: Jums neviens neliedz šeit neatrasties un nemaksāt nodokļus. Ja esat izvēlējušies Latvijas valsti, jums ir jāciena latviešu valoda, jāievēro mūsu tradīcijas un vēsture, nevis jānāk ar saviem ievedumiem.

N.U.: Cilvēkam beidzot skolu ir jābūt labai izglītībai un jāprot latviešu valoda. Punkts. Skolas kopā ar vecākiem un pašvaldībām var izvēlēties, kā to sasniegt.

M.Z.: Ja valsts valoda ir latviešu, kur problēmas nacionālajām minoritātēm mācīties valsts valodā?

N.U.: Nacionālās minoritātes zaudē savu identitāti.

M.Z.: Alžīriešu bērni Francijā gan iet valsts skolās un mācās franču valodā. Nešaubos, ka mājās viņi ir riktīgi musulmaņi.

N.U.: Bet Dānijā ir vācu minoritāte un vācu skolas; ASV spāņiem ir savas skolas, bet rezultātā visi zina angļu valodu. Latvijā ir diezgan daudz nacionālo minoritāšu, tas ir arī labsajūtas jautājums.

J.D.: Vai jums latviešu labsajūta neinteresē?

N.U.: Jūsuprāt vienīgais, kā izdarīt labu latvietim, ir nodarīt sliktu krievam.

J.D.: Latvietis jūtas apdraudēts, vienā otrā Rīgas nostūrī latviešu valodu vairs nedzird, tur lielākoties runā krieviski.

Ir runa par nacionālkonservatīvām vērtībām, ja pret tām būs vairāk vai mazāk cienījama attieksme, no turienes mēs varam iet tālāk. Jebkurš normāls nelatvietis, kurš ciena Latviju, iemācīsies latviešu valodu, nekas viņam nebūs jāuzspiež. Diemžēl tādu nav vairākums. Bēgļi, kas nesen ieradās no Āfrikas, jau runā latviski, bet viens otrs, kas 30-40 gadus te nodzīvojis, vairāk par "labdēn" pateikt nevar.

M.Z.: "Jāveic valsts pasūtījums skolotāju sagatavošanai pasniegt dažādus priekšmetus mazākumtautību valodās, jāievieš specialitāte mazākumtautību skolu pasniedzējs." Jūs vēl gribat, lai Latvijas valsts finansiāli to atbalsta?

N.U.: Protams. Pašvaldībām būtu vienādi jāpalīdz kā latviešu, tā krievu skolām. TB/LNNK grib tā - lai izdarītu ko labu latvietim, jāizdara kas slikts krievam.

M.Z.: Vai jūs piedāvājat ar laiku ieviest otru valsts valodu?

N.U.: Krievu valodai jāpiešķir minoritātes valodas statuss, ka nozīmē pašvaldības līmenī atļaut ar pašvaldību mutiski un rakstiski sazināties krievu valodā, kas ir pašreizējās situācijas Rēzeknē un Daugavpilī legalizācija. Otrs - skolām atļaut izvēlēties mācību valodu. Trešais - palīdzēt te dzīvojošajiem, ja krievs, beidzot skolu, prastu rakstīt arī krieviski.

Tā ir cūcība, ka kaut ko nodarījušais policijā var rakstīt paskaidrojumu krieviski, bet normāls cilvēks nevar aiziet uz pašvaldību.

M.Z.: Ko jūs teiktu par situāciju, kad policists ar mani nerunā latviski?

N.U.: Tā ir liela cūcība.

J.D.: Labi atceros, publiski bija paziņots, ka Saskaņas centrs grib ieviest otru valsts valodu.

N.U.: Nē, lūdzu...

J.D.: Es to esmu izlasījis! Sēdiet mierīgs! Te jūs viltīgs esat, gribat tēlot, jo Saskaņas centra uzdevums ir dažus naivus un kosmopolītiski domājošus latviešus noskaņot balsot par jums. PCTVL nāk kā ļaunais čekists ar Plineru priekšgalā, par tiem latvieši praktiski nebalsos, tad nāk labie čekisti - Saskaņas centrs...

N.U.: Un īstie čekisti palika TB/LNNK...

J.D.: Kamēr mēs neieviesīsim kārtību attieksmē pret latviešu valodu, neaiztiksim neko vairāk. Protams, ka uz vietas attiecības starp diviem cilvēkiem ir svarīgas. Pilna Latvija ar policistiem, kas lāgā neprot runāt latviski. Kāda ir iekšlietu ministrijas attieksme? Valsts valodas likums tiek nemitīgi pārkāpts, nemitīgi jāstrīdas ar ierēdņiem...

M.Z.: Kāpēc jūs atdalījāties no PCTVL?

N.U.: Atšķirība ir šāda: PCTVL galvenais mērķis ir atrisināt nacionālo jautājumu, nekā cita viņiem nav. Mēs runājam par nacionālajām problēmām, mums tas ir instruments, ar ko atrisināt sociālās problēmas, sasniegt labklājību. Labklājības nebūs, kamēr neatradīs instrumentu, kā panākt, lai latvieši, krievi un citas tautības dzīvotu mierīgi kopā.

J.D.: Ja jūs ievērotu, ko mēs sakām, nedaudz labāka būtu arī labklājība. Ja vadītājs, ministrs, Saeimas deputāts nav nacionālpatriotiski domājošs, viņš nekad nestrādās Latvijas labā, neatkarīgi no tā, cik valodas viņš prot. Nav ko te liegties, jūs vienkārši gribat sašķelt latviešu vēlētāju. Tā ir jūsu misija šais vēlēšanās. Ar savu niecīgo procentu jūs esat vienkārši piekabe PCTVL. Neredzu nekādu atšķirību starp PCTVL, Saskaņas centru, Žuravļovu. Ne velti esat nosaucis Rubiku par savu vistuvāko domubiedru. Tas ir jūsu programmā iekšā.

N.U.: Kad mums sakrīt viedokļi balsojumos par nacionāliem un sociāliem jautājumiem, balsojam kopā ar PCTVL. Bet mūsu apvienībā ir pietiekoši daudz latviešu.

***

Radioklausītāju balsojumā par zaudētāju kļuva Nils Ušakovs.