Kamēr sadarbības līgums nav stājies spēkā, nepilsoņiem, kļūstot par Krievijas pilsoņiem, dota ekskluzīva iespēja par padomju laikā nostrādātajiem darba gadiem saņemt uzreiz divas pensijas – gan no Latvijas, gan no Krievijas, šodien raksta laikraksts "Latvijas Avīze".
Šāda privilēģija – vienlaikus pretendēt uz divu valstu pensijām – nebūtu iespējama, ja spēkā būtu stājies Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā. Līgums paredz, ka abu valstu attiecīgajām institūcijām (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai Latvijā un Pensiju fondam Krievijā) savstarpēji būtu jāsniedz visa nepieciešamā informācija par savas valsts pensionāriem, lai novērstu iespēju, ka par vienu un to pašu darba stāžu cilvēks saņem dubultu pensiju.
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks gan iepriekš skaidroja, ka pēc tam, kad šis līgums stāsies spēkā, notiks arī savstarpēja apmaiņa ar informāciju par piešķirtajām pensijām un nelikumīgi saņemta "dubultā" pensija būšot jāatmaksā
Līgumu abas valstis ir parakstījušas 2007. gada 18. decembrī, tas ir arī ratificēts, taču, lai apmainītos ratifikācijas rakstiem, jāakceptē vienošanās dokuments par to, kā reāli dzīvē darbosies līguma nosacījumi. Latvija vienošanās projektu izskatījusi un akceptējusi divu nedēļu laikā, bet Krievijas Federācijas Veselības un sociālās aizsardzības ministrijai būs nepieciešami četri mēneši, lai dokumentu saskaņotu ar visām saistītajām institūcijām. Ja vienošanās projekta tekstā radīsies papildinājumi vai iebildumi, termiņu nāksies pagarināt vēl uz kādu laiku, laikrakstam norādījis Alliks.
Tomēr kamēr notiek šā projekta saskaņošana, daudzi Krievijas pilsoņi turpina nelikumīgi tērēt jau tā trūcīgo Latvijas sociālā budžeta naudu.
Jau ziņots, ka pērn Latvijas 2706 nepilsoņi kļuvuši par Krievijas pilsoņiem un saņēmuši uzturēšanās atļaujas mūsu valstī, kas viņiem būs jāatjauno pēc pieciem gadiem.
Kā informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis, Krievijas pilsonību vēlas saņemt daudzi pirmspensijas vecuma bezdarbnieki, jo Krievijā pensijas vecums sievietēm joprojām ir 55 gadi, bet vīriešiem - 60 gadi. Krievija pensijas maksā tikai saviem pilsoņiem un ieskaita darba stāžā arī laiku, kas līdz 2002.gadam nostrādāts ārzemēs, tostarp Latvijā. Vidējā pensija Krievijā esot ap 100 latiem, bet Latvijā - 160 lati.
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks pieļāva, ka, iespējams, dažas personas patlaban krāpjas, cerot par to pašu darba stāžu saņemt gan Latvijas, gan Krievijas pensiju. Ja patlaban Latvijā pensiju pieprasa Krievijas pilsonis, viņam pašam jāiesniedz izziņa par to, ka viņam netiek jau maksāta Krievijas pensija. Savukārt no Krievijas Pensiju fonda esot saņemti vairāki lūgumi apliecināt Krievijas pilsoņu darba stāžu Latvijā, bet nekad neesot tikusi pieprasīta izziņa par to, vai šīm personām ir piešķirta pensija Latvijā.
Citskovskis arī pauda viedokli, ka nepilsoņu vēlmi iegūt Krievijas pilsonību veicina dažādas baumas, piemēram, ka padomju militārajiem pensionāriem, kas dzīvo Latvijā, nemaksās pensiju, ja viņi nebūs Krievijas pilsoņi, ka Latvijas nepilsoņi bez vīzas nevarēs iebraukt Krievijā.
