Divu gadu mērķis - atgriezt no valsts aizbraukušos iedzīvotājus (240)

"Pirmkārt, ir jādara viss, lai tuvāko vismaz divu gadu laikā mēs spētu izdarīt visu, lai izveidotu Latviju tādu, ka tie cilvēki, kuri ir aizbraukuši, saprot, ka šeit ir mājas, ka šeit ir jāatgriežas," sacīja Augulis.

Uz norādi, ka šiem iedzīvotājiem valsts nav darba un iztikas līdzekļu, ministrs sacīja: "Mums katram ir jāpadomā, ko mēs varam izdarīt savas valsts labā.. Nekas jau šeit Latvijā nenotiks, ja mēs paši cilvēki to negribēsim. Mums pašiem ir jāgrib, kaut kā pašiem jāiemācās pašiem naudiņu nopelnīt."

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka pērn iedzīvotāju emigrācija no Latvijas ir pieaugusi par 23%. Oficiālie dati liecina, ka valsts pērn pametuši 7388 iedzīvotāji, taču reāli šis skaitlis, visticamāk, ir krietni lielāks.

Saistībā ar bēdīgajiem demogrāfiskajiem datiem eksperti pauž bažas arī par nākotnes pensijas sistēmu Latvijā.

Nākotnes pensiju sistēmas modelēšanā būtu jāņem vērā no sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējas viedokļa pesimistiskākās demogrāfiskās prognozes.

Šādu viedokli Labklājības ministrijas rīkotajā diskusijā par demogrāfisko prognožu ietekmi uz sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju pauda Latvijas Universitātes ekonometrijas profesors un migrācijas pētnieks Mihails Hazans. Pēc pētnieka domām, modelējot sistēmu, par pamatu ņemot demogrāfisko prognozi, kas atrodas pa vidu starp centrālo un pesimistisko, būtu lielāka iespēja izvairīties no iztrūkuma sociālajā budžetā nākotnē.

Hazana uzskata, ka ir vairāki rādītāji, kas jāņem vērā, modelējot pensiju sistēmu turpmākajiem gadiem.

Raugoties uz pensiju sistēmu nākamo 50 gadu perspektīvā, viens no šādiem rādītājiem būtu paredzamais mūža ilgums cilvēkiem, kas pensijā dosies tuvākajos gados. Viņš arī uzsvēra, ka dzīves ilgums sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējas kontekstā nav nepārprotami interpretējams.

"Ja tas [dzīves ilgums] būs augstāks tāpēc, ka viņi dzīvos ilgāk un būs vairāk jāmaksā pensijās, tad sistēmai būs sliktāk. Ja tas būs augstāks tāpēc, ka nemirs cilvēki darbspējīgā vecumā, tad mums būs vairāk ieņēmumu [sociālajā budžetā]. Tātad šeit ir svarīgs ne tikai vidējais rādītājs, bet struktūra - uz to ir jāskatās," skaidroja Hazans.

Gan Hazans, gan vairāki citi eksperti par vienu no būtiskākajiem rādītājiem, kas var atstāt būtisku ietekmi uz demogrāfisko noslodzi un tādējādi arī uz pensiju sistēmas stabilitāti, atzina migrāciju.

"Mēs labi zinām, ka katru gadu izbrauc vairāki desmiti tūkstoši cilvēku, un no tiem pat pie optimistiskākā scenārija atgriezīsies puse, bet tie jau ir kādi mīnus 10-15 tūkstoši katru gadu. [..] Šeit jārēķinās ar to, ka aptuveni 100 tūkstošus mēs zaudēsim nākamajos trijos gados, no kuriem aptuveni 50 tūkstoši būs emigrējuši uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs. Tas nozīmē, ka viņiem šeit nebūs bērnu, un visa šī prognoze par demogrāfisko slodzi vēl pasliktināsies," savu viedokli pamatoja Hazans, piebilstot, ka aizbraucēji pārsvarā ir Latvijas iedzīvotāji vecumā līdz 35 gadiem, kas atkal prasot koriģēt demogrāfiskās prognozes negatīvā virzienā.

Savukārt demogrāfe Pārsla Eglīte norādīja, ka, domājot par sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju, valstī būtu nepieciešama politika, kas ne tikai veicinātu dzimstību, bet arī mazinātu priekšlaicīgu mirstību, jo Latvija patlaban ieņem vienu no pirmajām vietām Eiropā avārijās mirušo skaita ziņā.

Savukārt dzimstības veicināšanai būtu lietderīgi mācīties no Skandināvijas valstu pieredzes, kur dzimstības pieaugums panākts "galvenokārt uz bērnudārzu pieejamības rēķina". Viņasprāt, šāda pieeja veicinātu arī vecāku efektīvāku iesaistīšanos darba tirgū un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumu pieaugumu.