Sākusies tirgošanās ar interneta domēniem; pašvaldības - ķīlnieki (24)

Bizness ar domēnu vārdiem

Kādu ne visai iepriecinošu elektroniskā pasta vēstuli saņēmis ne vien Salacgrīvas novads, bet vairums citu Latvijas pašvaldību. Vēstules saturs ietver šādu biznesa sadarbības piedāvājumu: "Labdien! Pirms kāda laika reģistrēju domēnu www.salacgrivasnovads.lv. Tagad par šo domēnu interesi ir izrādījušas citas fiziskas personas, kā arī kāds politiskais spēks. Pirms sākt pārrunas, gribēju noskaidrot, vai Jums – Salacgrīvas novadam – ir interese iegūt šo domēnu savā lietojumā. Lūdzu, dariet zināmu savu lēmumu līdz 6. augustam, 2010. gadam. Ar cieņu, Uldis Jaunzems."

Taču vēl 2009. gada sākumā šāda vēstule nemaz nevarēja tapt un kur nu vēl tikt nosūtīta adresātam, jo līdz pagājušā gada vasarai spēkā bija stingrs valdības regulējums, kā reģistrējami domēni jeb interneta mājas lapu adreses. Saskaņā ar veco noteikumu kārtību domēna vārds nedrīkstēja būt ģeogrāfiskas vietas nosaukums, bet pilsētu, ciemu vai pagastu nosaukumus drīkstēja lietot vienīgi to pašvaldības, nevis privātpersonas vai pat politiskas partijas.

Turpretī tagad spēkā ir kārtība, ka ikviens var reģistrēt jebkādu jaunu domēna vārdu, ja vien tas nav citas personas vārds un uzvārds un tiesības uz nosaukumu nav reģistrējis kāds uzņēmums. Tā LNT TOP1O skaidroja domēnu reģistra uzturētājs - Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļa. Institūta pārstāve Katrīna Sataki atzinusi, ka nedrīkst pieļaut reģistrēt rupjus vārdus un izteicienus, tāds ierobežojums ir saglabājies, bet daudzi citi nav: "Citi ir atcelti. Līdz ar to darbojas princips – pirmais pieteica, pirmais reģistrē." Šāda kārtība esot uzskatāma par pareizu.

Pašvaldība domēnu nepirks

Salacgrīvas pašvaldība un arī citas pašvaldības iestādes, kas saņēmušas aicinājumu atpirkt sava novada domēnu, valdības izmainīto domēnu reģistrēšanas kārtību uzskata par greizu. Salacgrīvas mērs Dagnis Straubergs norāda: "Pašvaldībā šobrīd ir daudz problēmu, tik un tā šādā krīzes laikā ir jānodarbojas ar tādu žurkas skrējienu, kurš pirmais savu novada nosaukumu, šo domēnu varēs reģistrēt." Salacgrīvas mērs sacīja, ka neesot ielaidies sarunās ar cilvēku, kas piedāvājis atpirkt domēna vārdu. "Es vispār nespēju aptvert, kā tas būtu, ja mēs nodokļu maksātāju naudu sāktu tērēt šādai vajadzībai. Un, ja mēs kopumā sakām, ka šie noteikumi bija jāliberalizē, tad vajadzēja patiesībā finanšu līdzekļus pašvaldībām piešķirt, lai viņas pēc tam šos domēnus var atpirkt," kritiski piebilst Straubergs.

Saskaņā ar LNT TOP10 rīcībā esošo informāciju, piedāvājuma vēstules izsūtītājs Uldis Jaunzems bija reģistrējis 67 novadu domēnus. Viņš pats neprecizē skaitu un neatklāj, vai izmantotā iespēja, ko devusi ierobežojumu atcelšana domēnu reģistrēšanā, nesusi viņam peļņu. "Es viņus netirgoju tagad. Es vienkārši piedāvāju pašvaldībām un viss," norādīja Jaunzems. Turklāt atsaucība bijusi dažāda, taču Jaunzems atteicies atklāt, vai kāds šādā veidā domēnu atpircis.

Domēnu reģistra uzturētāji gan uzskata, ka katram ir tiesības mūsdienās pelnīt, kā māk. "Šāds biznesa veids man personīgi nešķiet ētisks, bet vai tas būtu iemesls neļaut kaut ko tādu darīt, tas ir cits jautājums," uzskata Katrīna Sataki.

Neatbalsta tirgošanos ar domēniem

Turpretim Pašvaldību savienībā izsaka pārliecību, ka šāda jaunieviestā kārtība ir rupja kļūda, kas steidzami jālabo. "Es domāju, tas ir pilnīgi nenormāli. Tādā veidā jau nevar radīt biznesu," kategorisks ir Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis.

Savukārt Salacgrīvas mērs Straubergs pieļauj, ka šādi kāds novads var nokļūt ķīlnieka lomā un tomēr būt spiests tērēt nodokļu maksātāju naudu gadījumā, ja tiktu izveidota interneta mājas lapa ar novada nosaukumu, bet tās saturs kaitētu pašvaldībai: "Var iet paralēli informācija vai viegli erotiska materiāla mājas lapa, vai vienkārši sniedz nepatiesu informāciju par pašvaldībām. Pašvaldība tomēr ir oficiāla iestāde, kurai ir tiesības sniegt oficiālu informāciju."

Nozares asociācijā nekādā gadījumā neiesaka pašvaldībām tērēt naudu, šādi atpērkot domēna vārdus. Alternatīva esot prasība tiesā, bet arī tiesāšanās maksā naudu, turklāt šādā veidā domēnu reģistrācija ir atļauta. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa atzīst: "Tā nav normāla situācija no pašvaldību viedokļa, bet šādas situācijas ir bijušas tirgū un būs tirgū. Jautājums, kā uz tām reaģēt un ko darīt. Ja mēs runājam par pornolapām vai pokera lapām, tad pēc būtības ir tas jautājums par šīm tiesiskajām attiecībām un tiesvedību."

Valsts nevēlas iejaukties

Informācijas tehnoloģiju eksperti norāda, ka visā Eiropā tiek atcelta virkne ierobežojumu domēnu reģistrēšanā un arī Latvijā būtu jāsaglabā esošā – liberālā kārtība. Šādai pozīcijai pastāv arī politisks atbalsts. Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards uzsver: "Šobrīd, kad mēs Latvijā diskutējam, kā maksimāli samazināt valsts iejaukšanos, kā samazināt valsts funkcijas un tēriņus, tas būtu ļoti neloģiski mēģināt atrast kaut kādu mehānismu, kā valsts iejaucas."

Pašvaldību savienību šāda atbilde neapmierinot, un tā ir gatava cīnīties par jaunu regulējumu domēnu reģistrēšanā. Jaunsleinis norādījis: ja runa esot par ģeogrāfiskajiem nosaukumiem vai valsti un pašvaldībām, tad, izņemot šīs institūcijas, nevienam citam neesot tiesības bez atļaujas šīs lietas lietot.
Neoficiāli izskanējusi informācija, ka par domēnu atpirkšanu pašvaldībām prasīta liela nauda – no 3000 līdz pat 10 000 latu.

Tas tiešām ir labs biznesa veids, kā nopelnīt, ja vien izdodas atrast pircēju. Pasaulē netrūkst tādu, kas gatavi maksāt miljonus. Visdārgāk pārdoto domēna vārdu virsotnē atrodas "insure.com", kas tika pārdots par 16 miljoniem dolāru, tad "sex.com' par 14 miljoniem dolāru, bet "fund.com" tika nopirkts par 9,9 miljoniem dolāru.