P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā miris kāds Zviedrijas pilsonis, kurš 22.maijā piedalījās Nordea Rīgas maratonā. Dalībnieks miris pagājušajā nedēļā slimnīcā, tā šovakar vēstīja LNT ziņas.
Pēc dalības Rīgas maratonā miris Zviedrijas pilsonis
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bija rūdīts maratonu skrējējs
Miris kāds 60 gadus vecs zviedrs, kurš esot bijis rūdīts maratonu skrējējs – ar lielu pieredzi. Nordea Rīgas maratona vēsturē tik traģisks iznākums noticis pirmo reizi, vēstīja raidījums. Zviedrijas pilsonim nebija izdevies tikt līdz finišam, jo bija radušies veselības sarežģījumi un ātrās palīdzības mediķi viņu nogādāja slimnīcā.
P.Stradiņa slimnīcas pārstāve Ieva Stibe atzina, ka letālais iznākums neesot tieši saistāms ar dalību maratonā, uz ko norādījuši ārsti. Pacientam bijušas vēl citas kaites, tomēr skriešana bēdīgo iznākumu varēja veicināt. „Iespējams, maratons to paātrināja,” sacīja Stibe. Neoficiāli zināms, ka Zviedrijas pilsonim bijis galvā trombs un ārsti viņu jau esot brīdinājuši, ka sporta gaitas jābeidz.
Ārste: Cilvēki nenovērtē spēkus
Sporta ārste Sandra Rozenštoka LNT ziņām paudusi viedokli, ka ne jau skriešanā ir vaina, bet tajā, ka cilvēki bieži vien nenovērtē savu veselību vai pārvērtē savas fiziskās spējas. „Tie blakus iemesli varētu būt, ja cilvēkam jau ir kādas slimības, kad viņš sāk nodarboties, vai viņš arī sevi nav pārbaudījis, kāds ir viņa veselības stāvoklis. Ne vienmēr tā pašsajūta pasaka priekšā, cilvēks bieži vien nejūt izmaiņas, tikai testu rezultātos tās ir būtiskas,” sacīja Rozenštoka.
"Nordea Rīgas maratona'' veidotājs Aigars Nords raidījumam atzina: „No lielajiem maratoniem grūti atrast kādu, kur šādi gadījumi nebūtu bijuši. Bieži tiem ir ļoti mazs sakars ar skriešanu, izrādās cilvēkiem bijušas problēmas ar sirdi, ar trombiem. Cilvēki gados, kas mēģina skriet, acīmredzot ir kaut kādas paaugstinātās riska grupas, kam vajag pārbaudīties un nevajag nodarboties ar tik garām distancēm.”
Nākamgad pieprasīs ārsta izziņu
Pēc šīs izskanējušās traģēdijas Nordea Rīgas maratona veidotāji nākamgad plāno ieviest kādu jauninājumu, proti, prasīt dalībniekiem uzrādīt ārsta izziņu, ka cilvēks ir gatavs piedalīties maratonā un to atļauj viņa veselība. Tas gan attiekšoties uz garo distanču skrējējiem, nevis piecu vai desmit kilometru maratona dalībniekiem.
Mediķu palīdzību „Rīgas Nordea maratonā” lūdza vairāk nekā 100 dalībnieki. Vairumā gadījumu ārstiem gan nācies apkopt skrējēju kritiena laikā gūtos ievainojumus. Tomēr 15 dalībnieku veselības stāvoklis bija tik ļoti pasliktinājies, ka viņus nācās nogādāt slimnīcā. Kā zināms, arī Rīgas mērs Nils Ušakovs šobrīd atgūst veselību klīnikā Berlīnē.