Lindermans brīnās, kā kāds vispār var nezināt krievu valodu

Konkrētu risinājumu Ušakovs nevarēja nosaukt

Ušakovs uzsvēra, ka situācija nacionālajā jomā ir "tālu no normālas".

"Man nav ne mazāko šaubu, ka referendums nevainagosies ar pozitīviem rezultātiem, nav iespējams savākt gandrīz 800 tūkstošus balsu,"

atzina SC līderis, vienlaikus prognozējot, ka parakstu vākšanā izdosies savākt nepieciešamo parakstu skaitu, lai nodotu Satversmes grozījumus parlamentā.

Ušakovs kārtējo reizi apgalvoja, ka referendums esot simbolisks, lai pievērstu uzmanību situācijai Latvijā. Viņš aicina apzināt, ka šobrīd Latvijā integrācija ir liela problēma, solot pēc referenduma iet un runāt ar nacionālo apvienību, kā risināt valodu jautājumu Latvijā. Konkrētu risinājumu Ušakovs arī pēc vairākkārtējiem žurnālista aicinājumiem nevarēja piedāvāt.

Piedaloties parakstu vākšanā, Ušakovs noliedza, ka tas būtu mēģinājums zvejot balsis pēc trim gadiem gaidāmajām vēlēšanām.

Šadurskis atgādina, ka referendums izmaksās 2 miljonus

Savukārt "Vienotības" pārstāvis Kārlis Šadurskis, atbildot uz jautājumu, vai to uzskata par atriebību, ka SC nav paņemts valdībā, sacīja -

parakstoties Ušakovs "atstrādāja savu okupācijas atzīšanu, lai attīrītos savu vēlētāju acīs".

Tāpat Šadurskis atgādināja, ka visu strīdu vidū ir aizmirsts, ka referendums izmaksās divus miljonus latu.

"Vienotība" pagaidām nekā nereaģēs, gaidīs rezultātus parakstu vākšanai. Ja būs savākts nepieciešamais skaits, lai rosinātu referendumu, tad partija sāks sabiedrības skaidrošanas kampaņu par piedalīšanos referendumā, lai paustu latviešu nostāju šajā jautājumā.

Šadurskis izteica arī komentāru, ka SC un Lidermanam, lai gan viņi neesot sabiedrotie, noteikti esot kopējs darba devējs.

Aplausus izraisīja Šadurska izteikums, ka SC nav tas, kas nes saskaņas ideālus sabiedrībā, un tos ļoti bieži maina. Šadurskis uzskata, ka tiek jaukti trīs jēdzieni - SC un tā atbalstītāji, Latvijas krievi un Latvijas krievvalodīgie, uzsverot, ka tās ir trīs dažādas lietas. 39% ir krievvalodīgie, 29% ir krievi, taču šajā skaitā kļūdaini ir ieskaitīt ukraiņus, baltkrievus u. tml.

Lindermans: krievu valoda Latvijā nav ar varu ievesta

Nacionālboļševiku pārstāvis Vladimirs Lindermans šā vakara diskusijā vairākkārt uzsvēra to, ka Latvijas sabiedrībai ir jāzina abas valodas, jo krievu valoda nav ar varu šeit ievesta un kā to var kāds nezināt, ja ir tik daudz šīs valodas lietotāju. Pēc parakstu savākšanas viņš sola aicināt arī latviešus balsot par krievu valodu kā otro valsts valodu. Lindermans ir pozitīvi noskaņots, piebilstot, ka šobrīd parakstu vākšana norit ļoti raiti.

Lindermans gaida, lai latvieši būtu pret viņu pieklājīgi, iemācoties krieviski, tāpat kā viņš prot runāt latviski.

Dzintars: minoritātei nav stimula mācīties valsts valodu

Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars, aizstāvot nacionālistiskos uzskatus, norādīja - kamēr sabiedrībā pastāvēs diskusija par divvalodību valstī, tikmēr minoritātei nebūs nekāda pamudinājuma mācīties valsts valodu. Dzintars uzskata, ka referendums pats par sevi uzskatāms par tautas tracināšanu; solot piedāvāt koalīcijai priekšlikumu, ka ir Satversmes panti, kuri nav grozāmi, - tas attiektos uz latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

Mediji un dažādās kultūras veicina šķelšanos

Dzejniece Anda Līce, komentējot diskusijas gaitu, uzskata, ka problēmas sabiedrībā ir tāpēc, ka netiek veicināti abu sabiedrības daļu kultūras sakari un dialogs - tieši tas būtu tas, kas veicinātu mazākuma cieņu un izpratni par latviešu kultūru un valodu, taču šā brīža integrācijas politikai ir maz sakara ar reālu minoritātes integrāciju. Līce cerību liek uz jauno paaudzi, kurai šobrīd nav lielu saskarsmes problēmu.

Diskusijā pieaicinātie viesi uzsvēra arī mediju telpas šķeltību, jo abās valodās rakstošā prese vienu notikumu atspoguļo dažādi, nekādā veidā neveicinot saskaņu sabiedrībā.

Jau ziņots, ka pašlaik notiek parakstu vākšana par Satversmes grozījumu ierosināšanu par otru valsts valodu. Pirmajās divās nedēļās bija parakstījušies gandrīz 40 tūkstoši pilsoņu. Lai grozījumi tiktu iesniegti Saeimā, par tiem jāparakstās 154 tūkstošiem. Ja deputāti to noraida vai pieņem grozītā veidā, tiek izsludināts referendums.

Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem – 771 350 pilsoņiem.

Parakstu vākšanā piedalījies arī Ušakovs, kam sekoja arī citi SC pārstāvji no dažādām pašvaldībām Latvijā. Tas radījis plašu rezonansi un pretrunīgu vērtējumu, jo iepriekš SC norobežojās no šīs iniciatīvas. Atsevišķi politiskie spēki pat aicinājuši izvērtēt Ušakova atbilstību mēra amatam.