Kafejnīca uzvar AKKA/LAA tiesā par radio klausīšanos

Šaubās, vai jāmaksā par radio klausīšanos

Kurzemes apgabaltiesas lēmums licis apšaubīt autoru tiesības pārstāvošās biedrības Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) licences nepieciešamību, lai klausītos radio sabiedriskās vietās. Biedrība gan norāda, ka šis spriedums nav korekts. Tikmēr Latvijas izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) sākusi aktīvāk uzraudzīt birojus, taksometrus un autobusus.

Pirmā tiesu instance kafejnīcai sodu uzlika pēc policijas veiktās pārbaudes, kurā konstatēts, ka kafejnīcā skan Latvijas Radio 2. Uzņēmumam ir bijusi izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) atļauja, taču nav bijusi licence no AKKA/LAA, kas aizstāv autoru tiesības.

Īpašniece - autora darbus izmanto radio

Kafejnīcas īpašniece šo sodu pārsūdzēja Kurzemes apgabaltiesā. Tiesa uzskata, ka izskatāmajā lietā tieši Latvijas Radio 2 izmantoja autoru darbu un nodrošināja tā publisku izpildījumu. Tātad darba izmantotājs nav kafejnīca, bet gan radio.

Kafejnīca nesastāda pa radio raidāmo repertuāru un nevar sniegt informāciju ne par autoriem, ne par raidīto darbu nosaukumiem,

bet to varētu darīt, ja pati uz vietas atskaņotu kādu fonogrammu, rakstīts spriedumā.

Turklāt neviens Autortiesību likuma pants neuzliek par pienākumu blakustiesību izmantotājam prasīt atļauju no autortiesību subjektu pārstāvja. Spriedumā norādīts, ka blakustiesību subjektu mantisko tiesību pārstāvis ir LaIPA, kurā ietilpst izpildītāji, fonogrammu producenti un arī raidorganizācijas, arī Latvijas Radio 2. Tātad kafejnīca ir šo blakustiesību izmantotājs un tai jāiegūst atļauja tikai no blakustiesību subjektu pārstāvja - LaIPA, uzskata tiesa.

AKKA/LA: spriedums nav korekts

AKKA/LAA Muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra Dombrovska laikrakstam norāda, ka tiesas spriedums būtu jāvērtē profesionāliem juristiem, tomēr, pēc viņas domām, tas nav īsti korekts. Viņa skaidro, ka ir jānošķir divi mūzikas izmantojuma veidi - raidīšana ēterā un publiskais izpildījums. Atbilstoši likumam autoratlīdzība ir jāmaksā par abiem izmantojuma veidiem.

Raidorganizācijas izmanto autoru darbus, raidot tos ēterā, un attiecīgi maksā autoratlīdzību par raidīšanu ēterā. Savukārt kafejnīcas īpašnieks, iegādājoties radioaparātu, noregulējot frekvenci un uzgriežot skaļumu, autora darbus padara pieejamus publiskā izpildījumā un maksā autoratlīdzību tieši par publisko izpildījumu.

Organizācija atgādina, ka, atskaņojot CD, radio vai TV programmas, kafejnīcas, veikala vai citas sabiedriskas iestādes īpašnieks ar AKKA/LAA izsniegtās licences starpniecību samaksā darbu autoriem, bet ar LaIPA starpniecību samaksā atlīdzību fonogrammu producentiem un izpildītājmāksliniekiem.

Kafejnīcas «Mūsmājas» īpašniece Inga Vočtava par tiesas spriedumu ir gandarīta. Taču kašķēties viņa netaisās un arī otru licenci ir iegādājusies, lai gan tas nebūt nav lēti.

Kopumā par radio klausīšanos nelielajai kafejnīcai nākas maksāt apmēram 200 latu gadā.

Katru ceturksni deviņus latus iekasē LaIPA, bet 41 latu AKKA/LAA.

Apciemo arī birojus

Kafejnīcas, veikali, frizētavas un tamlīdzīgas publiskas iestādes, kur fona mūzikai ir būtiska nozīme saimnieciskajā darbībā, jau ir labi informētas, ka par mūzikas atskaņošanu ir jāmaksā, un lielākā daļa to arī godīgi dara.

Taču pēdējā laikā ar šāda maksājuma nepieciešamību tiek pārsteigti arī biroji.

LaIPA aicinājumu iegādāties licenci radio atskaņošanai savā birojā, kurā strādā vien divi darbinieki, saņēmis arī grāmatvedības uzņēmuma SIA «Ervi» valdes priekšsēdētājs Ervīns Indriksons. Uzņēmējs šādu licenci iegādāties netaisās, jo uzskata, ka viņa nelielais kantoris nav nekāda publiskā vieta.

LaIPA pārstāvis Artūrs Vītiņš atklāj, ka biroji, taksometri un autobusi ir lauks, pie kura apgūšanas organizācija ir aktīvi ķērusies klāt. Vītiņš norāda, ka publiska telpa ir visas vietas ārpus ģimenes loka, un tāds ir arī birojs. Ja darbinieks mūziku klausās ar austiņām, tad viss ir kārtībā, bet tiklīdz mūzika skan skaļi - ir jāmaksā.