Pašlaik sarežģījumi ar pirmsskolas izglītības pieejamību vērojami Rīgas un Pierīgas reģionā, un daļu no rindām uz bērnudārziem varētu veidot arī tie bērni, kas vienlaicīgi ir pieteikti Rīgā, kā arī tās apkārtnē esošajās pirmsskolas izglītības iestādēs, uzskata Lielo Latvijas pilsētu asociācijas padomnieks Māris Kučinskis.
Cik procentuāli varētu būt šādu bērnu, Kučinskis gan nevēlējās pagaidām precizēt, norādot, ka dati, kas pašlaik ir pieejami, ir atšķirīgi un bieži vien tos ir grūti salīdzināt, jo katrai pašvaldībai uzskaites sistēma ir nedaudz citādāka. To varētu risināt, izveidojot vienotu sistēmu.
Kā vienu no iespējām, lai risinātu problēmas ar bērnudārzu pieejamību, LLPA saskata variantu pašvaldībai finansēt vietas pirmsskolas izglītības iestādēs, kā to jau pašlaik dara Rīga un Babīte. Kučinskis gan norādīja, ka aktuāls joprojām ir jautājums par finansējumu, jo pašlaik summas, kuras pašvaldības maksā privātajiem bērnudārziem, nav pietiekamas, un daudzi uzņēmēji ar to nav apmierināti.
Kučinskis arī sacīja, ka pašvaldības nesaskata vajadzību iet uz sistēmu, kurā vecākiem būtu jāpiemaksā, lai viņu bērns, saņemot pašvaldības finansiālu atbalstu, varētu doties uz privāto pirmsskolas izglītības iestādi.
LLPA padomnieks minēja, ka dažādās pašvaldībās summas, ko tās maksā par bērnu, kas dodas uz privāto pirmsskolas izglītības iestādi, ir dažādas – Jelgavā tie ir 75 lati, bet Rīgā – 93 lati.
Savukārt, lai uzņēmēji tiešām būtu ieinteresēti, pašvaldības finansējumam būtu jābūt aptuveni 180 latu. Tāpēc būtu jānosaka reālās izmaksas uz vienu bērnu, teica Kučinskis.
Viņš gan atzina, ka rindas citviet uz pirmsskolas izglītības iestādēm sākušas sarukt, piemēram, Liepājā un Daugavpilī, kur tās iepriekš veidojās, to vairs neesot. Iemesls rindu samazinājumam varētu būt arī demogrāfiskā situācija un emigrācija, pieļāva Kučinskis.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) datu apkopošanu par pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamību varētu pabeigt šīs nedēļas beigās.
