Lēmumu neatļaut Rīgā pasākumus leģionāru atceres dienā, 16.martā, piektdien Administratīvajā rajona tiesā apstrīdējusi arī Apvienība pret nacismu, atzina tās pārstāvis Jānis Kuzins.
Divi 16.marta pasākumu rīkotāji apstrīdējuši RD aizliegumu (53)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš sacīja, ka piektdienas pēcpusdienā tiesā iesniedzis pieteikumu, kurā pārsūdzēts Rīgas izpilddirektora pienākumu izpildītāja Māra Kalves lēmums neatļaut pasākumu leģionāru atceres dienā, 16.martā.
Spriedums Freimaņa lietā būs pieejams pirmdien
Līdz šim Administratīvā rajona tiesa saņēmusi vienu pieteikumu no Ulda Freimaņa, kurš apstrīdēja Kalves lēmumu neatļaut 16.marta pasākumus. Administratīvās rajona tiesas spriedums par Freimaņa sūdzību būs pieejams pirmdien.
Freimanis ar piketu pie «Laimas» pulksteņa plānojis pieminēt «Baigā gada staļinisko upuru piemiņu». Šis pasākums bija ieplānots vienlaikus ar «Daugavas vanagu» gājienu ‒ no plkst.11 līdz 14. Freimaņa pieteiktajā pasākumā bija pieteikti desmit cilvēku.
Viņš pamatīgu brēku gan presē, gan politiskajās aprindās sacēla pēc tam, kad 2010.gadā 1.jūlijā plānoja gājienu, lai atzīmētu vācu armijas ienākšanas Rīgā gadadienu. Gājiens gan izjuka, jo Freimani īsi pirms pasākuma uz pārrunām izsauca Drošības policija.
Pasākumiem ir konfrontējošas pazīmes
Valsts policijas un Drošības policijas pārstāvji tiesā, runājot kopumā par visiem šajā dienā pieteiktajiem pasākumiem, uzsvēra, ka likumsargiem nav iebildumu, ja tie ir saskaņoti un tiek ņemti vērā likumsargu ieteikumi, no kuriem galvenais ir, lai pasākumi ir dažādos laikos un vietās. Drošības policijas pārstāvis gan nenoliedza, ka pieteiktajiem pasākumiem ir konfrontējošas pazīmes.
Drošības policijas pārstāvis tiesā atkārtoja sava priekšnieka Jāņa Reinika teikto, ka drošību šajā dienā ir vieglāk organizēt, ja pieteiktie pasākumi ir oficiāli atļauti.
Freimanis, kurš vienmēr ir izcēlies ar apkārtējos smaidu raisošiem izteikumiem, tiesā solīja, ka nekādas konfrontācijas nebūšot un viņš savu piketu pieteicis, jo katru gadu «huligānu bars» pulcējoties pie Brīvības pieminekļa un apsaukājot vecos leģionārus par fašistiem. Aktīvists savā uzrunā, akcentējot arī dažādus vēstures faktus, pat apraudājās.
Jau ziņots, ka Rīgas izpilddirektora pienākumu izpildītājs Māris Kalve nolēma neatļaut nevienu no pieteiktajiem 16.marta pasākumiem, lai izvairītos no iespējamām provokācijām un sabiedriskās drošības apdraudējuma.
Šogad 16.martā pasākumus ir pieteikuši «Daugavas vanagi Latvijā», pērkoņkrustietis Igors Šiškins, aktīvists Uldis Freimanis, biedrība «Apvienība pret nacismu» un biedrība «Autonoma darbība».
Iepriekšējo gadu prakse rāda, ka tiesas lēmumi 16.marta pasākumu rīkotājiem ‒ gan antifašistiem, gan nacionālo pusi pārstāvošajām organizācijām ‒ ir labvēlīgi.
Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks atzinis, ka šogad 16.martā ir augstāks risks sabiedriskajai kārtībai un drošībai nekā citus gadus, jo nekad nav bijis tik daudz pieteiktu pasākumu. Arī nesen notikušā krievu valodas referenduma iespaidā riski šogad ir augstāki.