Sabiedrisko kārtību 16.martā nodrošinās 1200 policistu un pie Brīvības pieminekļa tiks izvietotas barjeras, šodien pēc Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) sēdes žurnālistiem pastāstīja NDK priekšsēdētājs Valdis Zatlers.
Pie Brīvības pieminekļa izvietos barjeras; dežurēs 1200 policisti (33)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Norobežos savstarpēji konfrontējošās grupas
Zatlers skaidroja, ka žoga pie pieminekļa nebūs, bet tiks izvietotas pēdējos gados ierastās dzeltenās metāla barjeras, lai norobežotu savstarpēji konfrontējošās grupas.
NDK vadītājs pauda pārliecību, ka 16.marts tiks aizvadīts mierīgi un sabiedriskā kārtība netiks apdraudēta. Zatlers arī atzina, ka ar katru gadu iespējamie riski mazinoties un pasākumi sākot iegūt savu patieso nozīmi - pieminēt kritušos karavīrus. Vienlaikus viņš norādīja, ka neesot iemeslu policistu skaitu samazināt, lai skaidri norādītu, ka nekārtības netiks pieļautas.
Lielāka kontrole nekā ikdienā
Zatlers arī pastāstīja, ka 16.martā būs lielāka kontrole nekā ikdienā un būs personas, kurām iebraukšana Latvijā tiks liegta.
Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis apliecināja, ka ir izvērtēti iespējamie riski un policija ir gatava 16.martā nodrošināt sabiedrisko kārtību. «Šaubu, ka to neizdarīsim, nav,» žurnālistiem pēc NDK sēdes teica Ķuzis.
Fiziskas sadursmes netiks pieļautas
Ķuzis norādīja, ka policijas uzdevums nebūs novērst verbālu konfrontāciju, bet netiks pieļautas fiziskas sadursmes, kas var pāraugt tālākās fiziskās izpausmēs. «Protams, ja saukļi būs aizskaroši un netiks ievērotas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas, tad policija reaģēs,» solīja ģenerālis.
Ķuzis arī skaidroja, ka policijas darbs tiks organizēts tā, lai tas neprasītu papildu līdzekļus un nekas cits netiktu būtiski atstāts novārtā.
Kā ziņots, Rīgas domē nolemts aizliegt visus 16.martā plānotos pasākumus latviešu leģionāru atcerei. Kā skaidroja pašvaldībā, šāds lēmums pieņemts, lai izvairītos no iespējamām provokācijām un sabiedriskās drošības apdraudējuma.
Rīgas domē 16.martā bija pieteikti septiņi pasākumi - daļa ar mērķi godināt latviešu leģionārus, bet daļa nolūkā paust leģionāru atbalstītājiem pretēju viedokli.
Vairāki pasākumu rīkotāji Rīgas domes lēmumu pārsūdzējuši tiesā, un Administratīvā rajona tiesa dažus Rīgas domes aizliegumus jau ir atcēlusi.