Leonīds Grīvs jau trīs gadus kā ierīkojis lauku mājā Jelgavas pusē rehabilitācijas centru, kurā atkarīgajiem tiek dota iespēja atbrīvoties no narkotiku lietošanas. Pašam centra vadītājam nesen palika 30 gadu, taču viņš gan uzskata – tikai četri, jo tieši tik ilgu laika posmu viņš vairs nav narkomāns, ceturtdien vēstīja LNT raidījums «Tautas balss».
Izbijis narkomāns sekmīgi vada rehabilitācijas centru (9)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sāk apreibināties skolā
Stāstot savu dzīvesstāstu, Leonīds Grīvs sacīja, ka viņš uzaudzis kuplā ģimenē. Turklāt ģimenei bijusi maza rocība, kādēļ vecāki viņu bērnībā aizsūtījuši mācīties internātskolā Jelgavā. Bijis ļoti aktīvs puika, taču tieši mācību iestādē viņam sākuši dot nomierinošas zāles.
Pēc pāris gadiem Leonīds, būdams bērns, 6.klasē sācis smēķēt, lietot alkoholu, līdz viņu izmetuši no skolas. Pats uzskata, ka tad arī sākusies viņa atkarība no apreibinošām vielām. Tāpēc 12 gadu vecumā devies uz Rīgu, kur klaiņojis un dzīvojis uz ielas.
«Netrūka draugu un līdzīgu bēdubrāļu, ar kuriem kopā apreibināties. Uzreiz sāku ostīt līmi, dzert, tabletes ēst, pīpēt zālīti - tā līdz 17 gadu vecumam, kamēr sāku lietot heroīnu. Tā desmit gadus esmu lietojis heroīnu, amfetamīnu, visu ko pēc kārtas,» tā «Tautas balsij» stāstīja Leonīds.
No heroīna līdz cietumam
Heroīns izraisījis ļoti spēcīgu atkarību. Šī viela paņemot cilvēku pilnīgi savā varā. «Jo tālāk, jo briesmīgāk,» atzīst Leonīds. Ar laiku novērsušies tuvinieki. Arī ārsti vairs neuzņēmās palīdzēt tik nelabojamam narkomānam.
Leonīds turpina: «Es biju septiņas reizes sodīts, biju trīs vai četras reizes cietumā, saslimu ar visādām slimībām, ar ko slimo narkomāni. Ārsti pateica un papīros uzrakstīja, ka esmu neārstējams. Man tika piedāvāta pēdējā iespēja piedalīties metadona programmā.»
Kamēr bijis ieslodzījumā, nomirusi māte. Arī māsa pāragri nomira narkotiku lietošanas dēļ, savukārt jaunākais brālis arī sāka lietot narkotikas. Leonīds palicis gluži viens, taču heroīnu turpināja lietot. Līdz draudzene uzstādījusi ultimātu, lai viņš mainās vai citādi viņu pametīs.
Dzīvi maina Igaunijas ārsti
Tādēļ viņš aizbraucis uz Igauniju ārstēties – bijis rehabilitācijas centrā. «Ar mani runāja kā ar veselu cilvēku. Ja sabiedrībā katru dienu dzirdēju, ka esmu nekam nederīgs, lāsts un tā tālāk, tad tur es dzirdēju pavisam citādāku runu – izturējās kā pret cilvēku,» stāstīja Leonīds.
Pēc deviņu mēnešu ilgās rehabilitācijas Leonīdam radusies vēlme palīdzēt tādiem cilvēkiem kā viņš. Iesaistījies baznīcas draudzē Rīgā, lai kopā ar mācītāju dotu citiem iespēju atbrīvoties no narkotiku atkarības tepat Latvijā.
Mācītājs atbalsta ideju par centru
Pagājuši jau četri gadi, kopš Leonīds nav lietojis narkotikas. No tiem gadus trīs viņš paša un pārējo spēkiem iekārtojis un vada rehabilitācijas centru kādā lauku mājā Jelgavas pusē. Sākumā tā bijusi nolaista māja – bez jumta, kanalizācijas, ūdens. Tā bija izdemolēta, jo tajā mitinājušies alkoholiķi.
Šajā centrā ārstēšanās notiek bez maksas, vēstīja «Tautas balss». Taču – augu dienu jāveic dažādi saimniecības darbi, kā, piemēram, jābaro mājlopus. Iemītnieki pašu spēkiem uzbūvējuši siltumnīcu, kur audzēs dārzeņus iztikai. Tāpat centrā notiek garīgi pasākumi, kopīgas un individuālas pārrunas. Centra pastāvēšanu nodrošina arī sponsori.
Atkarīgajiem, kas šeit izvēlējušies atbrīvoties no narkotikām, jāievēro stingri iekšējās kārtības noteikumi: nedrīkst smēķēt, lietot alkoholu un citas apreibinošas vielas. Kad deviņi mēneši šeit pavadīti, tad pacienti braucot atpakaļ uz Rīgu, kur turpina dalību triju mēnešu adaptācijas programmā.
Leonīds gandarīti atzīst, ka aptuveni 25 cilvēki šeit atbrīvojušies no atkarības, iespējams, tādēļ, ka aiz narkomāna «maskas» ieraudzīts arī viņš pats – cilvēks.
Skatīt pievienoto video.