Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēde par abortiem otrdien beidzās bez lēmuma pieņemšanas – deputāti netika līdz balsojumam par izmaiņu tālāku virzīšanu un nolēma diskusijas turpināt nākamnedēļ.
Deputāts uz sēdi par abortiem ierodas ar embrijiem (253)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Visiem izdala embrijus
Apakškomisijas vadītājs Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) sēdes sākumā visiem izdalīja embrijus, lai parādītu, «ka bērniņam, kurš ir ieņemts, jāpiedzimst», bet deputāte Daina Kazāka (Reformu partija), kurai sēdes vadītājs nedeva pietiekamu laiku izteikties un kura paziņoja, ka iestāsies par sievietes tiesībām, sēdi pameta pirms tās beigām, novēroja aģentūra BNS.
Deputāti otrdien apsprieda priekšlikumu mainīt Bērnu tiesību aizsardzības likumu, tajā nosakot, ka «Katram bērnam no ieņemšanas brīža ir tiesības uz dzīvību un attīstības aizsardzību». Iesniegtajā priekšlikumā daudzi saskata abortu aizliegumu.
Pašlaik likums pasaka, ka «katram bērnam ir neatņemamas tiesības uz dzīvības un attīstības aizsardzību».
Iesaka palielināt apdomas laiku
Izskanējis priekšlikums arī palielināt atbalstu sievietēm, kas vēlas izdarīt abortu, proti, apdomas laiku palielināt no 72 stundām līdz piecām diennaktīm jeb 120 stundām. Komisijas vadītājs arī aicināja apspriest nodrošināt iespējas piedzimušu bērniņu nodot adopcijā kā vienu no atbalsta mehānismiem. Varētu arī izveidot Dzimstības veicināšanas fondu, piešķirot vienreizēju pabalstu pēc bērna piedzimšanas ģimenēm ar smagiem finanšu apstākļiem.
Jau sēdes sākumā apakškomisijas vadītājs Parādnieks aicināja ar cieņu izturēties pret kardināli atšķirīgajiem viedokļiem par šo jautājumu, taču sēdes beigās tieši viņš ierosināja balsojumu par to, lai Kazākai saīsinātu izteikšanās laiku. Viņa pie vārda tika apmēram pusotru stundu pēc sēdes sākšanās.
«Uzsveru, ka tas nav abortu aizliegums, bet atbalsta mehānisms sievietēm. Mūsu pamatuzstādījums – ka visiem ir viens mērķis, neapšaubīsim to, aborti kā operācija, procedūra ir nepieņemama, un vēlamies, ja bērniņš ir ieņemts, viņam ir jāpiedzimst. Kā par to radīt izpratni sabiedrībā, tas ir galvenais apakškomisijas uzdevums,» pastāstīja Parādnieks.
«Tas būs kā simbols, par ko tad mēs īsti cīnāmies. Mēs visi kādā brīdī esam bijuši šādi. Tagad esam mazliet paaugušies,» sacīja Parādnieks, izdalot embrijus, kas parāda, kāds izskatās bērns 12 nedēļās pēc ieņemšanas.
Piedāvātā likuma redakcija neko nemainīs
Tiesībsargs Juris Jansons deputātiem norādīja, ka Latvijā likumos subjektīvo tiesību uz dzīvību rašanās brīdis ir saistīts ar dzimšanas brīdi.
«Ar abām rokām esmu par bērniem un visos iespējamos veidos, rūpējamies arī par nedzimušiem bērniem, bet mēs varētu izvairīties no šādām likuma normām, ja sabiedrības apziņa būtu tam sagatavota. Svarīgākais ir, kā sabiedrība un potenciālās mammas uztver šo stāvokli, kurā viņas ir. Ir pārliecinātas un jūt, ka valstij ir reāla programma, atbalsta mehānisms, lai varētu nodrošināt pilnvērtīgu bērniņa attīstību un piedzimšanu. Tas ir svarīgāk,» pavēstīja tiesībsargs.
Pēc viņa vārdiem, piedāvātā likuma redakcija pēc savas būtības neko nemainīs, ja nemainīsies attieksme, «uz to pašu Lietuvu aizbrauks».
Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Līvija Liepiņa savā vērtējumā bija tieša: «Ja priekšlikumam nav atrunas, kuros gadījumos, kādā procedūrā ir iespējams veikt abortu, pašreizējā redakcija liecina par abortu aizliegumu.»
Viņa uzsvēra, ka veiksmīgāk būtu nevis aizliegt, bet piedāvāt sievietēm reālu atbalstu,
jo likumsakarība starp abortu aizliegumu un dzimstības pieaugumu nav konstatēta. «Otrs svarīgs aspekts – jāatceras, ka atrodamies Eiropas Savienībā. Mēs veiksim maksājumus Igaunijai,» sacīja Liepiņa, vēršot uzmanību, ka sievietes var aizbraukt un šādu operāciju veikt citur.
VM parlamentārā sekretāre Liene Cipule savukārt pauda, ka problēma ir jāskatās plašāk, un rosināja veikt analīzi par iemesliem, kāpēc sievietes izšķiras par abortiem.
Var pastāvēt risks ar nelegālajiem abortiem
«Māmiņu kluba» pārstāve Sandija Salaka vērsa uzmanību uz apstākli, ka, nosakot stingrākus aizliegumus bez lielāka finansiāla atbalsta, var pastāvēt risks ar nelegālajiem abortiem, kas var palielināt sieviešu māšu mirstību.
Parādnieka iniciatīvām atbalstu sniedza vairāki apakškomisijas deputāti no Nacionālās apvienības. Savukārt pretēju viedokli pauda Kazāka. «Ir svarīgākas sievietes kā dzimušas personas tiesības nekā nedzimuša embrija tiesības,» viņa norādīja, iesniedzot arī vairāku sabiedrisku organizāciju vēstuli, kurā paustas bažas par šā priekšlikuma sekām.
Parādnieks viņas izteikšanās laiku rosināja saīsināt. Viņa pieprasīja septiņas minūtes, bet komisija nobalsoja par trim. Kazāka atzina, ka tas viņu ir izsitis no līdzsvara, un, nesagaidot sēdes beigas, pameta telpu.
Pēc nepilnām divām stundām Parādnieks paziņoja, ka temats izrādījies plašāks un diskusijas tiks turpinātas nākamnedēļ.
«Tēma plašāka, nekā sākotnēji likās. Par ko noteikti esam vienojušies, ka pēc sava gara šis priekšlikums ir atbalstāms. Jautājums par izpildījumu, kā to nodrošināt,» uzskatīja komisijas vadītājs.
Pērn Latvijā izdarīti vairāk nekā 10 tūkstoši abortu, un priekšlikums mainīt Bērnu tiesību aizsardzības likumu radies pēc nesen Saeimā notikušās konferences, pēc kuras asociācija «Ģimene», kas pārstāv kristīgo virzienu, vērsās pie politiķiem ar vairākiem priekšlikumiem abortu skaita samazināšanai Latvijā.