/nginx/o/2018/07/16/9756566t1h398c.jpg)
Kopējais autobraukšanas kultūras līmenis Latvijā ir vidējs un tas ir kļuvis zemāks, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, liecina jaunākā Latvijas iedzīvotāju aptauja, kuru šodien prezentēja Drošas braukšanas skolas apmācību direktors Artūrs Priednieks.
Aptauja liecina, ka vairāk nekā 60% aptaujāto braukšanas kultūru vērtē kā vidēju. Vienlaikus, ja autobraucējiem jāvērtē pašiem savs braukšanas stils, tad vairāk nekā 50% uzskata, ka brauc pieklājīgi un piesardzīgi. 9% autovadītāju atzinuši, ka ir viegli aizkaitināmi, 4% - brauc agresīvi, 4% - izklaidīgi, 4% - risku mīloši un 1% - vieglprātīgi. Ja gadu iepriekš braukšanas kultūru kā augstu vērtēja vairāk nekā 10% autobraucēju, tad šogad tādu ir tikai pāris procenti.
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pasliktinājušies autobraucēju negatīvo ieradumu rādītāji. Piemēram, lielāks skaits atzīst, ka nerāda pagriezienu rādītājus vai brauc pa otro vai trešo joslu, lai gan pirmā josla ir brīva.
Vērtējot fotoradaru darbības pārtraukšanas sekas, vairāk nekā puse ir atzinuši, ka tas ir pasliktinājis braukšanas ātruma situāciju uz ceļiem, vienlaikus vairāk nekā 50% arī atzinuši, ka tas nav būtiski mainījis satiksmes situāciju Latvijā. Tikai nedaudz vairāk nekā 30% atzinuši, ka situācija kļuvusi bīstamāka.
Uz jautājumu, vai fotoradaru darbība ir jāatjauno, vairāk nekā puse uzskata, ka tas būtu jādara tikai bīstamākās vietās.
64% aptaujātos neapmierina satiksme apļveida krustojumos, vienlaikus puse atzīst, ka apļveida krustojumos ir jāaizliedz braukšana pa ārējo apli tālāk par pirmo izbrauktuvi.
Vērtējot velobraukšanas stilu, lielākā daļa - vairāk nekā 60% to vērtē kā pārgalvīgu vai bīstamu, savukārt kājāmgājēju kultūras novērtējums ir labāks - to pārsvarā aptaujātie vērtē kā vidēju, lai gan ap 40% to vērtē kā zemu.
Kā ziņots, šodien Rīgā notika «SEB līzinga», Drošas braukšanas skolas un Valsts policijas organizētā diskusija «Satiksmes drošība un kultūra Latvijā».