Par spīti vairāku gadu ilgām diskusijām un pērn pieņemtiem krimināllikuma grozījumiem, kas kriminalizē «pateicību» došanu, Rīgas pilsētas abās lielākās slimnīcās aizvien «pateicībās» apgrozās ievērojami līdzekļi, secinājis LTV raidījums «Aizliegtais paņēmiens.»
Eksperimentā, kurā fiktīva persona hospitlaizētas radinieces vārdā iztaujāja citus pacientus, prasot padomu dot vai nedot ārstiem kukuli, atklājas, ka daudzi no viņiem to aizvien dara. Nosauktās summas – 50, 100 un pat 300 eiro. Eksperiments notika Stradiņa un Gaiļezera klīniskās universitātes teritorijā, un būtiskas atšķirības cilvēku pieredzē nav.
Daži aptaujātie gan aicinājuši kategoriski nedot ārstiem naudu, jo viņi saņem algu, turklāt pacients maksā par gultasvietu, taču daudzi aicināja ar naudu «nobruģēt ceļu» gan pie sanitāru, gan pie medmāsu, anesteziologa un ārsta labvēlības. Lai arī aptaujātie cilvēki nepiemin gadījumu, ka naudu būtu prasījis pats ārsts, viņu vidū nav bijusi arī pieredze, ka kāds no medicīniskā personāla no dotās naudas būtu atteicies.
Kāds vīrietis savukārt stāstījis par savu gadījumu, kad ārsts sākumā norādījis, ka operācijas cena būs 1380 eiro, savukārt tad licis saprast, ka var izgādāt tā, ka to veiks par valsts līdzekļiem. Rezultātā tā arī noticis, pacients par to samaksājis 13 eiro, un daļu «ieekonomētās» naudas plānojis novirzīt pateicībā «ārstam». Vienīgi satikts īsi brīdi pēc operācijas, viņš vēl nebija paguvis realizēt savu nolūku. Pats ārsts arī nav teicis «nē», naudas došanas brīdī bijis aizņemts un pacientam norādījis «vēlāk, vēlāk.»
Bailes ar naudas došanu nonākt noziedznieku statusā lielākoties slimnīcās nav sajūtamas. Par krimināllikuma grozījumu bardzību atgādina tikai daži pacienti. Kopumā raidījums aptaujājis vairāk nekā 50 dažāda vecuma pacientus.
Raidījuma eksperimentā iegūtie cilvēku viedokļi un pieredze (cilvēku identitāte paturēta anonīma):
Persona Nr.1: «Kopumā es uzskatu, ka tas ir lieki, jo, ja ņem vērā tos maksājumus, kas būs par operāciju. Ja ir apdrošināšana, slimnīca saņems pēc polises. Ja jūs maksājat no savas kabatas, tad jūs samaksāsiet pēc tiem izcenojumiem, kas būs rēķinā. Un kaut kādu papildus naudu ārstam par to, ka viņš, atvainojiet, ir izdarījis savu darbu, es uzskatu par lieku. Tas ir mans viedoklis. Tāpēc nevajag īpaši pārdzīvot tā kā, es domāju, šeit ārsti veic operācijas nevis tāpēc, ka vēlas saņemt kādu papildus atalgojumu, bet viņi vienkārši dara savu darbu. [..] Ziedus var. Svētkus jau neviens nav atcēlis. Ikviens cilvēks jebkuram cilvēkam var sarīkot svētkus. Pat maza buķete par 50 santīmiem jau ir kāds uzmanības apliecinājums, un cilvēkiem būs patīkami.
Persona Nr.2: «Noteikti jādod pirms tam. [..] Noteikti pirms. Man vīrs kādreiz Stradiņos nomira. Vīramāte nebija «uz mieru». Varbūt būtu samaksājuši, varbūt būtu izdzīvojis. Es dikti esmu par to, ka pirms tam. Jums jāaiziet ir ... ieejiet kabinetā pie viņa, kas operēs, un ielieciet konvertā. Bet noteikti pirms. To es jums saku no pieredzes.»
Persona Nr.3: «Ar naudu uz priekšu nekur nav jāskrien. Pēc tam skatāties. Ja ir gribēšana, tad kādam var pateikt paldies, ja nav gribēšana, var neteikt nevienam. [..] Cilvēkam jau vienmēr liekas, ka vajag kaut ko maksāt un būs kas labāk. Būs tas pats.»
Persona Nr.4: «Es nevienam naudu nedodu. Es te vienkārši tādu skandālu uztaisīju, kad te atnācu.»
Persona Nr.5: «Tas būs drīzāk dakterim apvainojums. Es jau nu noteikti neuzdrošinātos. Es vienmēr tā domāju – dakteris nav arī Dievs. Kas jau ir, tas ir. Kas nav, tas nebūs. Un kā būs, tā būs. Ja cilvēkam var palīdzēt, tad palīdzēs jebkurā gadījumā, un, ja tur vairs arī neko daudz nevar, tad arī ne tam simtam, tūkstotim, miljonam, tam nav nozīmes.»
[..]