Līdzīgi kā Rīgas pils ugunsgrēka krimināllietā, arī lielveikala «Maxima» sabrukšanas lietā izmeklētāji varētu vērsties pret traģēdijā iesaistītajiem uzņēmumiem ar piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu, šorīt LTV atzina ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Ģenerālprokurors pastāstīja, ka Rīgas pils ugunsgrēka krimināllietā «ir redzama finiša lentīte» - izmeklējošais prokurors solījis, ka līdz septembra beigām lietu nodos tiesai. Sagaidāms, ka lietā tiks apsūdzētas trīs personas - konkrētais fiziskā darba veicējs, kas rīkojās ar metāla griešanas ierīci un atbilstoši ekspertīzēs secinātajam bijis tiešais ugunsgrēka izraisītājs, kā arī divas personas, kas bija atbildīgas par ugunsdrošību objektā.
Tāpat lietā notiks vēršanās pret uzņēmumiem, kuru darbinieki pieļāva ugunsgrēka izcelšanos, par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu. Kalnmeiers atzina, ka līdzīga rīcība sagaidāma arī «Maxima» traģēdijas lietā, kurā izmeklēšana gan ir agrīnākā stadijā.
Kalnmeiers atgādināja, ka «Maxima» lielveikala sabrukšanas krimināllietā jaunumi varētu būt gaidāmi novembra beigās, ja vien neaizkavēsies ekspertīžu veikšana.
Kā ziņots, vasaras sākumā gadu pēc ugunsgrēka Rīgas pilī prokuratūra saistībā ar šo gadījumu cēla apsūdzības trīs personām. Rīgas tiesas apgabala prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi divas uzņēmumu norīkotās atbildīgās personas, kuru pienākumos ietilpa nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu. Tāpat pie kriminālatbildības saukta viena uzņēmumā strādājošā persona, kuras nevērīga rīcība darba izpildes laikā, iespējams, izraisīja ugunsgrēku.
Uzņēmumu personas pie kriminālatbildības sauktas par ugunsdrošības noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kura ir atbildīga par šo noteikumu ievērošanu, un ar to radīts būtisks kaitējums. Par šādu noziegumu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Savukārt strādnieks pie kriminālatbildības saukts par svešas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, ja rezultātā izraisītas smagas sekas. Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Saistībā ar Rīgas pils ugunsgrēku tiek turpināts process arī pret juridiskajām personām par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.
LETA jau vēstīja, ka Rīgas pils ugunsgrēka lietā tiek vainots atbildīgais būvdarbu vadītājs no pilnsabiedrības «SBRE», kā arī apakšuzņēmēja «Fritex» strādnieks, kurš neuzmanības dēļ varētu būt izraisījis aizdegšanos. LTV iepriekš vēstīja, ka ugunsgrēks Rīgas pilī naktī uz 2013.gada 21.jūniju izcēlies pils rekonstrukcijas darbos nodarbināto strādnieku bezatbildīgas rīcības rezultātā. Būvnieki 20.jūnija dienā bēniņos virs Rīgas pils Svētku zāles ar leņķa slīpmašīnu griezuši vecās ventilācijas caurules. Īsi pirms darba laika beigām griešanas procesā radusies dzirkstele izraisījusi aizdegšanos, ko strādnieki, izmantojot divus ugunsdzēšanas aparātus, apdzēsuši. Tomēr neviens neesot palicis uzraudzīt degšanas vietu, kas saskaņā ar normatīviem būtu bijis jādara 12 līdz 24 stundas. Tāpat par notikušo aizdegšanos neesot informēta Militārā policija, kurai pils telpu apsardze nodota pēc darba laika beigām.
Savukārt pils remontētāju pilnsabiedrības «SBRE» uzaicinātais eksperts, Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidents un Starptautiskās Ļaunprātīgās dedzināšanas izmeklētāju apvienības pirmais viceprezidents Pīters Mansi apgalvo, ka Rīgas pils ugunsgrēks ir izcēlies ēkas centrālās daļas ziemeļaustrumu daļā, neizmantotā šautuvē, kur nekādi darbi netika veikti.
VAS «Valsts nekustamie īpašumi» pieaicinātie Igaunijas eksperti secinājuši, ka ugunsgrēks 20.jūnijā izcēlies būvnieka rīcībā nodotajā Rīgas pils daļā un tā iemesls bijis atklātas uguns avots - dzirkstele, kvēlojoša cigarete vai jebkurš cits atklātas uguns avots.
Iepriekš kriminālprocesa izmeklēšanas laikā policija arī bija sākusi procesus par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu divām būvdarbos iesaistītajām juridiskajām personām. Viena no šīm juridiskajām ir personām ir pilnsabiedrība «SBRE».
VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) un pilnsabiedrība «SBRE» maijā parakstīja papildu vienošanos pie sākotnējā līguma par ugunsgrēka radīto seku novēršanu par «SBRE» līdzekļiem, kā arī par citu zaudējumu nodrošināšanu.
Vienošanās paredz, ka «SBRE» apņemas veikt ugunsgrēka rezultātā nepieciešamos papildu darbus par saviem līdzekļiem un iemaksāt speciālā darījuma kontā naudas summu, kas atbilst aprēķinātajiem ugunsgrēka radītajiem zaudējumiem gadījumam, ja tiesas ceļā tiks konstatēta būvuzņēmēja atbildība par ugunsgrēka rezultātā nodarīto kaitējumu.
Pilnsabiedrība «SBRE» iemaksāja darījumu kontā visu nepieciešamo summu Rīgas pils avārijas seku likvidēšanai - 4 857 931 eiro.
Kā ziņots, ugunsgrēks Rīgas pilī izcēlās 2013.gada 20.jūnija vakarā.
