Policijai nav termiņu par Zolitūdes traģēdijas lietas nodošanu prokuratūrai. Tiek uzsvērts, ka galvenais ir kvalitāte un izmeklēšana netiek novilcināta. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iepriekš norādīja, ka «no manas puses policijai netiek izvirzīti nekādi termiņi par nodošanu prokuratūrai. Ja būs šogad - ļoti labi, bet tas nebūs uzstādījums. Pirmā un galvenā nozīme ir kvalitātē».
Viņš pastāstīja, ka lielveikala jumta iebrukuma dienā tika sākts kriminālprocess par būvniecības normu pārkāpumu. Paralēli glābšanas darbiem notika izmeklēšana, kurā tika iesaistīti gan policijas, gan prokuratūras darbinieki, kuri nodrošināja apskati ārpus nogruvušās teritorijas. Tāpat nekavējoties tika organizēta bojā gājušo personu identificēšana.
Pašlaik nav pabeigtas norīkotās ekspertīzes,
kas ir arī galvenais iemesls, kādēļ vēl nevar runāt par lietā aizdomās turamajiem, atzina ģenerālprokurors. Kriminālprocesa likums ir noteicis, ka personu par aizdomās turamu atzīst tikai tad, kad pierādījumu kopums dod pamatu pieņēmumam, ka šī persona ir veikusi noziedzīgu nodarījumu, viņš uzsvēra. Pierādījumi tiek sagaidīti no ekspertīzēm, jo neviens izmeklētājs vai prokurors nav būvniecības eksperts, kurš varētu kvalificēti izvērtēt projekta dokumentāciju un būvmateriālus. Ekspertīzes ir sarežģītas un komplicētas. Tās veic kopumā 11 ekspertu.
«Ja negadās kaut kas neparedzēts, tad
ekspertu atzinumiem jābūt šomēnes izmeklētāju rīcībā,»
teica Kalnmeiers. Pieredze gan rādot, ka ekspertīžu pabeigšana var arī aizkavēties un patlaban ir svarīga paveiktā darba kvalitāte. Kopumā pie lietas strādā 48 izmeklētāji. Ģenerālprokurors arī atzina, ka Latvijas vēsturē līdz šim vēl nav bijis tik apjomīgas un sarežģītas lietas.
Savukārt Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins uzsvēra, ka «līdz šim izmeklēšana ritējusi atbilstoši plānam. Mums nevienā mirklī nebija nosprausti termiņi. Izmeklētāji strādā ar pilnu atdevi un sirdsapziņu, mēs lieki neaizkavēsim izmeklēšanu».
Uz jautājumu, vai policija lietu prokuratūrai varētu nodot līdz gada beigām, Grišins atbildēja nekonkrēti. «Iespējams, tās vēlmes piepildīsies, bet tas nav uzdevums numur viens, lai mēs varētu ziedot izmeklēšanas kvalitāti,» viņš teica.
Grišins paskaidroja, ka
pirmstiesas izmeklēšana jau ir noslēguma stadijā,
tiek gaidītas pēdējās ekspertīzes, lai lietu varētu nodot kriminālvajāšanai. Viņš norādīja, ka izmeklētājiem jau pašlaik ir zināmas personas, kuras varētu būt vainojamas notikušajā traģēdijā, vienlaikus viņš tās neatklāja, jo izmeklēšana vēl nav pabeigta. «Es atturēšos nosaukt konkrētu skaitu, bet tas būs ne viens vien cilvēks. Visas galvenās personas, kuras būs vainojamas traģēdijas cēloņos, tiks sauktas pie atbildības,» viņš sacīja.
Kopumā kriminālprocesa laikā par tā dēvēto Zolitūdes traģēdiju nopratinātas vairāk nekā 400 personas, no kurām liela daļa nopratinātas arī atkārtoti. Par cietušajiem traģēdijā atzīti 105 cilvēki, kuriem gāja bojā tuvinieki. 58 cilvēkiem nodarīti miesas bojājumi, bet 49 - morāls un materiāls kaitējums.
Rīgā, Zolitūdē, veikalā «Maxima» pērn 21.novembra vakarā iebruka jumts. Katastrofā gāja bojā 54 cilvēki, tostarp trīs glābēji, bet ievainoti tika vēl vairāki desmiti cilvēku. Šogad aprīlī traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki nolēma dibināt biedrību «Zolitūde 21.11.», lai pārstāvētu cietušo tiesības un intereses.
