2014.gads aizvadīts vēlēšanu un trauslas stabilitātes gaisotnē, un politikas notikumu starmetis izgaismojis ne vienu vien īpatnību mūsu politiķu sejās. TVNET piedāvā atskatīties uz politiskās skatuves spožākajiem spīdekļiem, pret kuriem šā gada laikā reti kurš palicis vienaldzīgs - sākot ar kautrīgajām dāmām Ingunu Sudrabu un Ivetu Griguli un beidzot ar tādiem «visurgājējiem» kā Artuss Kaimiņš un Solvita Āboltiņa.
Zaļo un zemnieku savienības citādi maz pamanāmā politiķe Iveta Grigule šogad pierādījusi, ka, metot kaunu pie malas, ar naudu un lielu gribēšanu iespējams sasniegt daudz arī bez gara labo darbu saraksta. Izvairoties no medijiem un vēlēšanu kampaņas laikā maskējoties par Baibas Brokas līdzinieci, Grigule ar masīvas vides reklāmas kampaņas palīdzību izcīnīja biļeti uz Briseli. Politiķes lielākais panākums līdz šim ir politiskās grupas «Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa» izgrigulēšana – izstājoties no grupas, Grigule to izjauca. Tas pagaidām ir bijis viņas lielākais sasniegums Eiropas parlamentā.
Laimi politikā šogad atkal izmēģinājis ekspremjers Einars Repše. Pagājušā gada decembrī jaundibinātā partija «Latvijas attīstībai» pavasarī vīlās cerībās iekļūt Eiropas Parlamentā, taču nemeta plinti krūmos – domubiedru grupiņa mērķēja arī uz 12. Saeimu. Šajā pasākumā gan partijai izdevās savākt mazāk nekā 1% balsu un tā Saeimā neiekļuva. Šā gada decembrī Repši partijas vadībā nomainīja Juris Pūce.
Ilgi liegusies, bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba neilgi pirms vēlēšanām tomēr atzinās, ka no iesāktās tautas kustības dibinās partiju. Kopš tā brīža par Sudrabu gaismā nākuši vairāki interesanti fakti, kuri gan no pašas politiķes atmiņas pagaisuši un kuri beigu beigās tā arī netraucēja viņai ar nepilnu 7% vēlētāju atbalstu tikt ievēlētai Saeimā. Priekšvēlēšanu laikā tika ziņots, ka Sudraba pirms pāris gadiem privātā lidmašīnā vizinājusies uz Maskavu kopā ar Krievijas spiega tēvu Aleksandru Rogožinu, tāpat politiķe vairākkārt manīta šaubīgā kompānijā, piemēram, iepērkoties kopā ar senu paziņu – krievu aktīvistu un cīnītāju par nepilsoņu tiesībām Viktoru Gavrilovu. Sudraba noliedza lidošanu uz Maskavu, bet citu faktu akcentēšanu uzskatīja par nomelnošanas kampaņu.
Rīgas mērs Nils Ušakovs sevi šogad pierādījis kā daudzpusīgu cilvēku, kurš spējīgs diezgan ātri radikāli mainīt gan viedokli, gan sievas. Vēl pirms gada, gatavojoties pašvaldību vēlēšanām, Ušakovs bija apņēmības pilns četrus gadus strādāt Rīgas mēra amatā un uz Saeimu pat aci nemest, taču īsi pirms vēlēšanām viņš, kā pats saka, atsaucās partijas biedru aicinājumam un piekrita kļūt par partijas «Saskaņa» premjera amata kandidātu. Partija, kā ierasts, palika opozīcijā, un premjera amats Ušakovam gāja secen. Daudz veiksmīgāks viņš šogad bijis privātajā dzīvē – pavasarī paziņojis par šķiršanos no otrās sievas Jeļenas, Rīgas mērs nekavējoties pie altāra veda nākamo – par Ušakova trešo sievu šoruden kļuva viņa biroja vadītāja Iveta Strautiņa.
Izbijušā politiķa, uzņēmēja Ainara Šlesera vilkmei šoruden ļāvās bariņš citu izbijušu politiķu, tajā skaitā ekspremjeri Aigars Kalvītis un Ivars Godmanis, kā arī bijušais Saeimas priekšsēdētājs Juris Straume (Batjka). Vēlētājiem gan šo personu atgriešanās pie «gāzes pedāļa» nelikās tikpat laba doma kā pašiem ekspolitiķiem, tāpēc Saeimas vēlēšanās Šlesera projekts «Vienoti Latvijai» cieta sakāvi.
Pa pakšiem organizēdams personīgās kampaņas, visai mērķtiecīgi uz 12. Saeimu «Vienotības» paspārnē virzījās arī citādi neuzkrītošais politiķis Jānis Junkurs, kurš iepriekšējā Saeimā iejāja uz «Reformu partijas» muguras – to gan viņš drīz vien pameta, pievienojoties neatkarīgajam Olšteina sešiniekam. Junkura kampaņa deva labus rezultātus un viņš tika ievēlēts 12. Saeimā, aiz sevis atstājot iepriekšējās Saeimas spīkeri Solvitu Āboltiņu. Drīz vien izrādījās, ka mandāts Junkuram nemaz nav tik ļoti vajadzīgs – mudīgi atradis darbu Honkongā, deputāts uzreiz pēc deputāta svinīgā zvēresta nodošanas pirmajā darbadienā mēģināja no izcīnītā deputāta mandāta tikt vaļā. Divreiz. Otrajā reizē viņam tas patiešām izdevās, tādējādi iepriecinot Āboltiņas kundzi.
Protams, Junkura džentlmeniskās piekāpšanās rezultātā starmešu gaismā šogad nonākusi bijusī Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa. Tomēr par agru vēlētāji sāka priekā sist plaukstas par to, ka politiķe saņēmusi mācību par augstprātīgu attieksmi, – iekļuvusi Saeimā, Āboltiņa gan aktīvi regulēja valdības veidošanas procesus, gan ieņēma Nacionālās drošības komisijas vadītājas krēslu.
It kā sabiedrības vienaldzības satracināts, Latvijas Nacionālā teātra aktieris Arturs Kaimiņš šogad iestājies Latvijas Reģionu partijā un veiksmīgu vēlēšanu rezultātā nomainījis teātra skatuves dēļus pret krēslu uz politikas skatuves. Savas īsās darbības laikā aktieris valdībā izcēlies ne tikai ar Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas bīdīšanu, bet arī ar modes policista izgājieniem, vēršoties pret, viņaprāt, nepiemēroti ģērbtiem žurnālistiem, kā arī ar neadekvātu uzvedību sabiedriskos pasākumos un vienmēr līdzi esošu videokameru, filmējot savas deputāta gaitas un provokatīvas sarunas ar kolēģiem, kuras vēlāk publicē savā videoblogā. Deputāta iestāšanās par atklātību krietni noplaka, kad kādā decembra piektdienā viņš pamatīgā žvingulī sāka ārdīties kādā no Vecrīgas bāriem, kā dēļ policistiem nācās tautas kalpu saslēgt rokudzelžos un iesēdināt kārtības sargu busiņā. Pats deputāts uzskata, ka teju jebkura viņam neglaimojoša publikācija medijos ir pasūtījums.
Necik ilgi pēc vēlēšanām novembra sākumā no skapja iznāca ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, ar «Twitter» starpniecību apliecinot, ka ir gejs. Sabiedrības liberālākā daļa pauda atbalstu ministra solim un Rietumu mediji šo uzdrīkstēšanos salīdzinoši homofobiskajā postpadomju vidē dēvēja par nozīmīgu pavērsienu Austrumeiropā, tomēr anonīmajā vidē pār ministra galvu gāzās ne mazums «šļuras». Vēlāk gan Rinkēvičs atzina, ka sabiedrības attieksme bija labāka, nekā viņš gaidījis, – tas gan bija pirms tam, kad paša partijas biedre Inga Priede turpat «Twitterī» izcēlās ar homofobiskiem izteikumiem: «Paldies Dievam! Vācieši savulaik [tādus] izšāva. Uzlabosies dzimstība.» Vēlāk gan pati Priede mēģināja pārliecināt, ka tas esot bijis vienīgi aicinājums turēties pie kristīgām vērtībām un viņai neesot bijušas domas par vardarbību.
Pašās gada beigās politikas spīdekļu sarakstā paspējis ierakstīties arī «Vienotības» politiķis Veiko Spolītis, kurš novembra sākumā pieķerts pie stūres ievērojamā 1,4 promiļu reibumā. Fakts nācis gaismā decembra sākumā, pēc kā jautrā deputāta partijas biedri lēma, ka Spolītim neesot tiesību lemt par biedru morāli ētisko stāju. Braukšana dzērumā gan nav problēma, lai turpinātu pārstāvēt vēlētāju intereses deputāta amatā.
