Igaunijas sabiedriskās televīzijas jaunajam kanālam krievu valodā šogad atvēlēti aptuveni 2,5 miljoni eiro, un turpmāk - četri miljoni eiro gadā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «De facto». Tas ir krietni vairāk, nekā nepieciešams Igaunijā.
Igaunijas TV jaunais kanāls krievu valodā izmaksāšot četrus miljonus eiro gadā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jau ziņojām, ka Latvijas Televīzija (LTV) trešo programmu krievu valodā plāno veidot sadarbībā ar Igauniju, arī plānotās kanāla izmaksas būšot līdzīgas kaimiņvalsts aprēķiniem. Šovakar TV3 raidījums «Nekā personīga» vēstīja, ka tā rīcībā nonākusi Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē iesniegtā tāme, kurā nākamgad no valsts budžeta lūgts piešķirt trīs miljonus eiro, gadu vēlāk - 5,3 miljonus, bet vēl pēc gada - 5,6 miljonus eiro. Tas ir krietni vairāk, nekā nepieciešams Igaunijā. Oficiāli gan vēl aptuvenās izmaksas nav nosauktas, jo patlaban turpinās detalizētāka kanāla koncepcijas izstrāde.
Raidījums «De facto» šovakar vēsta, ka Igaunijas sabiedriskās televīzijas jaunais kanāls krievu valodā skatītāju mēģinās piesaistīt ar izklaidi. Kopumā paredzēts piedāvāt rīta un vakara šovus, analītiskus, dzīvesstila un zinātniskus raidījumus.
Krievijas šovus kanālam iepirkt neplāno, bet, iespējams, Igaunijas krievvalodīgajiem piedāvās Rietumu seriālus, piemēram, BBC vai zviedru televīzijas ražojumus. Pagaidām notiekot pētījumi, lai noskaidrotu, ko tieši vēlas redzēt potenciālie skatītāji. Ja kanāls gūs panākumus, tad 2018.gadā tiekot solīts piešķirt papildus līdzekļus seriālu veidošanai - krievu valodā, ar krievu aktieriem, bet par dzīvi Igaunijā.
«De facto» ziņo, ka Igaunijas jaunais kanāls krievu valodā pārsteidz ar drosmīgu ideju - satura veidošanu atdot pašu skatītāju rokās. Skatītāju rokās ir viss - nosaukums, raidījumu formāti un pat raidīšanas laiks. To raidījumam pastāstījusi topošā medija tikko kā ieceltā galvenā redaktore Darja Sāre.
"Mēs nebūsim tie, kas skatītājam no attāluma pārraida vienīgo un īsto patiesību. Tieši otrādi, veidosim jauno mediju visi kopā. Piemēram, drīz notiks ideju maratons 48 stundu garumā. Ja tev ir ideja jaunā kanāla raidījumam, nāc uz pasākumu, prezentē to 30 sekundēs un ja profesionāļi, kuri arī tur būs sapulcējušies, tev noticēs, izveidosies radošā komanda, kas pēc divām diennaktīm prezentēs raidījumā pilotversiju», stāsta Sāre.
Sāre piebilst, ka konkurēt ar Krievijas propagandas kanāliem nav iespējams - Igaunija nekad nespēšot atļauties tik pat krāšņus šovus vai seriālus. Tādēļ plānots radīt ne tikai klasisku televīzijas kanālu, bet arī tīklu, kas palīdzēs risināt konkrētas iedzīvotāju problēmas, viņa skaidro.
Jaunā kanāla direktore stāsta, ka kanālu vēlas veidot kā sociālo procesu centru. «Ja redzēsim, ka kādā reģionā kaut kā trūkst, tad organizēsim publisko pasākumu, kuru paši atspoguļosim, un aicināsim cilvēkus piedalīties,» viņa norāda. Kā piemēru viņa min Lielo talku, norādot, ka vēlas, lai Igaunijas krievvalodīgie ne tikai mājās skatās par to sižetus, bet arī piedalās.
«Tā ir pavisam tukša niša - runāt ar krievvalodīgiem, rādīt ekrānā parastus krievvalodīgus cilvēkus, atspoguļot to, ko viņi domā,» klāsta Sāre.
Pagaidām Igaunijas Televīzijā ir tikai viens ikdienas ziņu raidījums krieviski - «Aktuālā kamera». Populārākais raidījums starp Igaunijas krievvalodīgajiem ir Pirmā Baltijas kanāla ziņas - tā reitingi ir trīs reizes augstāki nekā sabiedriskā medija ziņām krievu valodā.
Tallinas universitātes pasniedzējs Vitālijs Belobrovcevs norāda - kaut gan jaunā kanāla uzsvars ir vietējās problēmas un lokālie temati, par lielo politiku tik un tā būs jārunā. «Daudz kas ir nokavēts. Kanālu veido tad, kad cilvēkiem jau ir izveidojusies attieksme par Krievijas un Ukrainas notikumiem. Jaunajām kanālam būs nevis jāveido attieksme, bet jāpārliecina to mainīt. Un tas ir ārkārtīgi sarežģīti,» viņš uzsver.
Plānots, ka jaunais kanāls ēterā iznāks 28.septembrī. Raidījumā gan tiek piebilsts, ka par Igaunijas sabiedrisko mediju finansējumu, tāpat ka Latvijā, katru gadu lemj valsts parlaments. Nesen notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvarēja Reformu partija, kas vienmēr bijusi skeptiski noskaņota pret krievvalodīgā kanāla ideju. Koalīcijas sarunas turpinās un pagaidām nav skaidrs, vai jaunā valdība vēlēsies turpināt iesākto.