Ierobežojot privāto veselības aprūpes iestāžu klientu iespējas saņemt valsts apmaksātus izmeklējumus, veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) vēloties panākt vien to, lai ģimenes ārsti ievērotu viņiem noteiktās kvotas uz laboratorijas izmeklējumiem un kompensējamiem medikamentiem.
Belēvičs šodien preses brīfingā stāstīja, ka ir ģimenes ārsti, kuri pārsniedz sev piešķirtās kvotas gan par laboratorijas izmeklējumiem, gan par kompensējamiem medikamentiem. Formāli kvotas ir, bet par to pārsniegšanu nav jānes nekāda atbildība. Pēdējo četru gadu laikā valsts izmaksas par laboratorijas izmeklējumiem pie sarūkoša iedzīvotāju skaita ir dubultojušās. Šogad šim mērķim tiks tērēts 31 miljons eiro. Belēvičs uzskata, ka šādi ir veikti nevajadzīgi izmeklējumi.
Viņš arī stāstīja, ka pērn, piemēram, bijis kāds ģimenes ārsts, kurš izrakstījis kompensējamos medikamentus par 220 000 eiro vairāk, nekā paredz viņam piešķirtā kvota. Pirmie 20 «raženākie» recepšu rakstītāji kvotu pārsnieguši par vienu miljonu eiro.
Kā preses konferencē stāstīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece Egita Pole, patlaban tiek prognozēts, ka kompensējamo medikamentu apmaksai šogad būs nepieciešami 124 miljoni eiro, lai gan šim mērķim atvēlētais finansējums ir vien 121 eiro. Savukārt laboratorisko pakalpojumu apmaksai valsts līdz gada beigām, visticamāk, iztērēs teju 30 miljonus eiro, lai gan šim mērķim budžetā atvēlēti vien 28,34 miljoni eiro.
Veselības ministrs ar šo ieceri vēlas panākt to, ka tiek ievēroti jau esošie normatīvie akti, proti, jau šobrīd ārsti, ar kuriem Nacionālais veselības dienests nav noslēdzis līgumu, nevar izrakstīt nosūtījumu uz kādām pārbaudēm vai izrakstīt kompensējamos medikamentus. Tomēr šie speciālisti nereti saviem pacientiem iedod «lapiņu», kurā uzrakstīti nepieciešamie izmeklējumi, un tālāk pacients dodas pie sava ģimenes ārsta, kurš viņam iedod nosūtījumu uz šo valsts apmaksāto izmeklējumu.
Veselības ministrs uzsvēra, ka plānotās sistēmas centrā būs ģimenes ārsti, kuri attiecīgi izvērtēs to, kādi izmeklējumi pacientam ir nepieciešami, un akli nesekos visam, kas ir rakstīts uz «lapiņas». Tāpat ģimenes ārstiem turpmāk būs stingrāk jāņem vērā piešķirto kvotu apjoms.
Belēvičs stāstīja, ka VM jau maijā nosūtīja ģimenes ārstiem vēstuli ar aicinājumu «laboties», proti, nepārsniegt sev piešķirtās kvotas. Pēc šīs vēstules saņemšanas izrakstītais nosūtījumu apjoms uz valsts apmaksātām laboratorijas pārbaudēm esot samazinājies par 400 000 eiro, bet uz kompensējamajiem medikamentiem - par 700 000 eiro.
Tāpat Veselības ministrija (VM) ir vienojusies ar laboratorijām, kuras veic pārbaudes, ka tās izstrādās vadlīnijas par to, kuras analīzes veikt un kuras neveikt vispār. Belēvičs minēja, ka ir analīzes, kuras ir vispār bez kādas informatīvas vērtības, tomēr par tām valstij ir jāmaksā.
Ministrs arī ieplānojis regulāri pārbaudīt, vai kvotas netiek pārsniegtas, kā arī brīdināt tos, kuri noteikto līmeni pārsniedz.
Belēvičs pieļāva, ka var pienākt brīdis, kad valsts ar šādiem speciālistiem līgumu vairs nepagarinās.
Ministrs arī stāstīja, ka, tērējot vairāk, nekā atvēlēts, nav iespējams īstenot citas ieceres. Piemēram, lai pilnībā izskaustu līdzmaksājumus visiem kompensējamiem medikamentiem, nepieciešami vien 17 miljoni eiro.
Savukārt, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, vai kvotu ievērošana neradīs risku, ka ģimenes ārsts nenosūta uz pārbaudēm cilvēku, kuram tās nepieciešamas, jo kvota jau ir beigusies, Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktores vietnieks Andrejs Doveiks skaidroja, ka jau šobrīd trešdaļa ģimenes ārstu šo kvotu neiztērē pilnībā, daļa iekļaujas noteiktajās normās, bet ir daļa, kas «rīkojas kā mākslinieki», izliekoties, ka kvotas neeksistē.
Brīdī, kad NVD sāk strādāt ar šiem ģimenes ārstiem, izrādās, ka viņu pamatojums par pacientu nosūtīšanu uz izmeklējumiem «klibo», apgalvoja Belēvičs.
