Bērnu slimnīcā ar rindām būs jārēķinās arī nākamgad

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs uzdevis Bērnu slimnīcā trīs mēnešu laikā atrisināt situāciju, kad bērniem mēnešiem ilgi jāgaida rindā pie ārsta, lai saņemtu mediķu palīdzību. Pretējā gadījumā valdes locekļiem tas var prasīt amatu, trešdien vēstīja LTV «Panorāma». Taču Bērnu slimnīcā uzsver – viss nav tik vienkārši un ar rindām jārēķinās arī nākamgad, jo trūkst ne tikai naudas, bet arī speciālistu.

Četri mēneši rindā pie kardiologa, acu ārsta vai rehabilitologa, vairāk nekā mēnesis pie alergologa, ausu, kakla un deguna ārsta vai endokrinologa – tā ir realitāte, ar ko jārēķinās bērniem un viņu vecākiem, lai nokļūtu uz ambulatorajām konsultācijām Bērnu slimnīcā.

Veselības ministrija allaž uzsvērusi, ka medicīniskā palīdzība bērniem ir prioritāte. Taču praksē rindas aizvien ir garas. Tagad Veselības ministrija uzdevusi Bērnu slimnīcai domāt, kā panākt, lai rindas pie ārstiem būtu īsākas. Lai Veselības ministrijas uzdevumus izpildītu, Veselības norēķinu dienestā atzīst, ka nākamgad Bērnu slimnīcai būs vairāk naudas.

Nacionālā veselības dienesta pārstāve Māra Āboliņa skaidro: «Ir paredzēts atsevišķās pozīcijās papildu finansējums, kas būs Bērnu slimnīcas rīcībā, un tas jau būs Bērnu slimnīcas organizatoriskais jautājums, kā šis finansējums tiks virzīts un kā šie uzdevumi tiks risināti.»

Pēc sarunas ar ministru pagājušajā nedēļā Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anda Čakša atstāja savu otru amatu Stradiņa slimnīcas valdē, lai tagad visu savu uzmanību veltītu vienai slimnīcai. Tomēr viņa uzsver –

nav iespējams rindas izskaust trīs mēnešu laikā. Papildu finansējums, kas ir aptuveni miljons eiro, tam nav pietiekams.

Turklāt tas nav tikai naudas jautājums.

«Viens no iemesliem ir speciālistu trūkums šajā jomā.

Mēs zinām, ka Latvijā ir pieci kardiologi, kas var skatīties ehokardioskopijas. Bet vienlaikus mēs zinām, ka gadā noģībst aptuveni 30 000 bērnu, un ne visiem tāpēc vajag ehokardioskopiju. Tāpēc automātiski iezīmējas otra problēmzona, ka ģimenes ārsti, uzrakstot nosūtījumu, sūta uzreiz pie speciālista, un nav šī vidusposma, kur izanalizētu, vai pacientam tiešām ir vajadzīgs konkrētais izmeklējums vai ne,» sacīja Čakša.

Vēl viena problēma esot samaksa – valsts vienādi maksā par konsultāciju, kur pietiek ar 15 minūtēm, un konsultāciju, kas var prasīt krietni ilgāku laiku. Tādēļ

slimnīca, kur sarežģītu gadījumu ir krietni vairāk, mediķiem atalgojuma ziņā nav tā pievilcīgākā darba vieta.

Un šīs esot lietas, kas jārisina ne tikai slimnīcai. Šodien slimnīcas valde tikās ar kapitāldaļu turētāju – valsts sekretāri Solvitu Zvidriņu. Viņa, komentējot situāciju, izteikumos jau bija samiernieciskāka nekā ministrs. Pēc viņas teiktā - tiktāl, cik rindu jautājums atkarīgs no nepietiekama valsts finansējuma, valdei atbildību prasīt nevar, un par to arī valde sodīta netiks.

«Tas, par ko var runāt, ir par administratīvo darba organizāciju, atbildēt par kvalitāti, jo tik tiešām ienāk sūdzības, un sūdzības ienāk par visām ārstniecības iestādēm (..) Cik viņi efektīvi izmanto līdzekļus – tā ir valdes atbildība, par iepirkumiem, kā tiek veikti, ir ļoti daudz lietu, par kurām atbildīga valde, par kurām valdi var vērtēt,» sacīja Zvidriņa.

Tādēļ no slimnīcas tagad tiekot gaidīts redzējums par darbības attīstību un nākamā gada sākumā tā tikšot izvērtēta.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu