Logi ar restēm, slēgtas durvis, apsargi. Tā varētu raksturot Olaines cietuma slimnīcu, kurā veselību atgūst ieslodzītie gan no Olaines cietuma, gan arī citām ieslodzījuma vietām. Slimnīcai ir vairāki stāvi, taču, ņemot vērā, ka tā ir cietuma slimnīca, tajā tiek ievēroti visi nepieciešamie drošības pasākumi.
Izejot nepieciešamās drošības pārbaudes, TVNET nonāk cietuma slimnīcas teritorijā. Slimnīca – pelēcīga ķieģeļu ēka. No vairākiem logiem, kuriem priekšā ir restes, noraugās ieslodzītie.
Slimnīcā ir vairākas nodaļas, tajās ārstējas cilvēki, kuri saslimuši ar tuberkulozi vai ieguvuši kādu citu kaiti. Tāpat slimnīcā ir nodaļa personām ar psihiskiem traucējumiem. Palātas, kurās atrodas šādi cilvēki, ir necilas, tajās ir gulta, galds, krēsls, tualetes pods.
Cilvēki, kuriem ir psihiski traucējumi, palātās uzturas pa vienam, diviem. Durvis ir slēdzamas, logiem priekšā restes. Uz dušu ieslodzītie dodas pēc izveidota grafika, tāpat viņiem tiek nodrošinātas pastaigas. Izrādot dušas telpas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes Medicīnas daļas pārvaldes priekšnieks Vadims Viktorovs skaidro, ka tās ir veidotas tā, lai tajās nomazgāties varētu arī cilvēki ar kustību traucējumiem.
Ievedot pacientus, sākotnēji viņi tiek pārmeklēti, gadījumā, ja tiek atvesti vairāki uzreiz, viņi tiek ievietoti samērā šaurās kamerās un tiek turēti tur līdz brīdim, kamēr pienāks viņu kārta.
Slimnīcas pirmajā stāvā atrodas arī zobārsta kabinets. Viktorovs akcentē – zobārsta pakalpojumi, piemēram, zobu raušana, ieslodzītajiem ir bez maksas. Vienlaikus, ja ieslodzītajam ir vēlme veikt zobu protezēšanu, jāšķiras no noteiktas naudas summas. TVNET vizītes laikā pie zobārsta atrodas kāds pacients – jaunietis, kuram nepieciešams izraut zobu.
«Maza alga, stresains darbs, liels noslogojums. Pilsētā nodaļas vadītājs var nopelnīt vairāk nekā šeit galvenais ārsts,» teic Viktorovs un norāda, ka slimnīcai joprojām nav izdevies atrast galveno ārstu un divus nodaļu vadītājus, tāpēc izrādītais kabinets, kas paredzēts slimnīcas galvenajam ārstam, ir tukšs.
Arī citus speciālistus ir visai grūti atrast. Viktorovs akcentē – ne katram speciālistam ir vēlme strādāt šādā vietā, un runa nav tikai par atalgojumu. Vide, pacienti, kuri vēl tikai gaida tiesas spriedumu vai ir jau notiesāti, bieži vien nosaka to, ka speciālisti interesi par darbu Olaines cietuma slimnīcā neizrāda.
Viktorovs akcentē, ka slimnīca ir pilnībā funkcionējoša, tajā ir arī rentgens. Arī brīdī, kad slimnīcā viesojās TVNET, kādam no ieslodzītajiem tika uzņemts plaušu rentgens. Vīrietim pirms kāda laika konstatēta turberkuloze, ārsts, kas uzņēma rentgenu, norāda – lai arī nedaudz, ieslodzītā veselība uzlabojas.
Tāpat slimnīcā iespējams veikt operācijas, tajā ir arī intensīvās terapijas palāta, kurā vienlaikus var uzturēties divi cilvēki. Tajā ir viss nepieciešamais aprīkojums. Vienā no slimnīcas stāviem, kur ārstējas ar tuberkulozi sirgstošie pacienti, redzams medicīnas personāls, kas nēsā sejas maskas. Viktorovs norāda – sejas maskas tiek lietotas, lai ar tuberkulozi nesaslimtu arī ārsti. Lai arī nav bieži, šādi gadījumi ir notikuši, tāpēc tiek ievērota piesardzība.
Pacientiem slimnīcā pieejama kapela, kā arī telpa, kurā var sazināties, izmantojot Skype. Skype tiek lietots, lai pacienti, kuriem ir tuberkuloze, varētu sazināties ar tuviniekiem. Skype izmanto, lai attālināti tiesai būtu iespējams nopratināt pacientu, tādā veidā paātrinot lietas izskatīšanas gaitu.
Slimnīcas personāls saskaras arī ar simulantiem – ieslodzītajiem, kuriem nav vēlēšanās laiku pavadīt cietumā. Tāpat ārsti bieži saskaras ar šantāžām – ja netiks darīts, ko ieslodzītais vēlas. «Ir savas metodes, tāpēc mums ir psihiatri, psihologi, kuri mēģina tikt galā arī šādiem cilvēkiem,» skaidro Viktorovs, pašas metodes gan neatklājot.
Pērn ieslodzītie ambulatori ārstējās ieslodzījuma vietu medicīnas daļās, Latvijas Cietumu slimnīcas konsultatīvi diagnostiskajā nodaļā un publiskā sektora ārstniecības iestādēs, saņēma stacionāro veselības aprūpi Latvijas Cietumu slimnīcas tuberkulozes un plaušu slimību nodaļā, psihiatrijas nodaļā, aprūpes nodaļā un publiskā sektora slimnīcās.
Ieslodzītie vērsās pie ārstiem ambulatori 79 045 reizes (2014.g. – 74 286 reizes), no tām – 61 226 reizes slimības dēļ (2014.g. – 57 925 reizes).
Gada laikā ieslodzītie tika novēroti un ārstējās šādu infekcijas slimību dēļ: tuberkuloze – 83 gadījumi (2014.g. – 69 gadījumi); HIV – 689 gadījumi (2014.g. – 667 gadījumi); AIDS – 255 gadījumi (2014.g. – 220 gadījumi);
Saskaņā ar 2015. gada 31. decembra datiem ieslodzījuma vietās tika reģistrēti: 2981 psihisko un uzvedības traucējumu gadījumi (2014.g. – 3489 gadījumi), to skaitā – 1259 narkomānijas gadījumi (2014.g. – 1059 gadījumi), no tiem – 1012 intravenozie narkotiku lietotāji (2014.g. – 763 gadījumi).
2015. gadā 2469 ieslodzītajiem tika veikta pārbaude HIV infekcijas noteikšanai un 6631 reizi ieslodzītajiem tika veikta rentgenoloģiskā pārbaude tuberkulozes un plaušu slimību noteikšanai.
Latvijas ieslodzījuma vietās, tāpat kā visās Eiropas Savienības valstīs, tuberkulozes un HIV inficēto īpatsvars ieslodzīto vidū ir augstāks nekā valstī kopumā. Līdz ar to pārvalde pievērš lielu uzmanību divu minēto slimību agrīnai atklāšanai un izplatības ierobežošanai.
2015. gadā tika reģistrēti 13 nāves gadījumi slimības dēļ. Galvenie šādi nāves cēloņi ir sirds-asinsvadu slimības, AIDS, onkoloģiskās slimības.
