Vairākus Rīgas iedzīvotājus satraukusi vēsts, ka galvaspilsētas teritorijas plānojums līdz 2030.gadam paredz slēgt Daugavgrīvas pludmali, lai tur ierīkotu grunts izgāztuvi, taču Rīgas domes Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja Ilze Purmale skaidroja, ka šāda informācija neatbilst patiesībai.
Rīdzinieki satraukti par ieceri slēgt Daugavgrīvas pludmali; dome mierina, ka pilsētas plānojums to neparedz
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
No 9.janvāra līdz 8.februārim norisinās Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030.gadam publiskā apspriešana. Tās laikā iedzīvotāji pauduši satraukumu par vairākām dokumentā atspoguļotajām iecerēm. Kā aģentūrai LETA pavēstīja biedrības «Bolderājas grupa» pārstāve Vera Auziņa, plānojums paredz iedzīvotājiem liegt pieeju Daugavgrīvas molam, jo, pamatojoties uz Rīgas brīvostas attīstības plāniem, tur tikšot ierīkota grunts izgāztuve. Iedzīvotāji pret šo ieceri sākuši parakstu vākšanu, un šobrīd savākti jau gandrīz 2000 parakstu.
Purmale skaidroja, ka Rīgas teritorijas plānojums jūras piekrastē nekādas izmaiņas neparedz, jo pludmales nav pašvaldības, bet gan valsts valdījumā esošas teritorijas. «Plānojums paredz tieši pretēju ainu - veidot krasta līnijas daļu pie Rietumu mola kā labiekārtotu pludmali, un arī ūdens tematiskajā plānojumā šī daļa ir paredzēta kā pieejama krastmala ostas teritorijā, kur plānots veikt ūdens monitoringu un veidot legalizētu atpūtas vietu,» teica Purmale.
Viņa pastāstīja, ka plānotā grunts novietne ir viena no Rīgas Brīvostas pārvaldes attīstības programmas sastāvdaļām, kas paredzēta līdz ar kanāla padziļināšanas darbiem. «Likumsakarīgi, ja veic kanāla padziļināšanu, izraustā grunts kaut kur jānovieto, un brīvostas plāns paredz divas šādas glabātuves veidot jūrā un trešo, kā pagaidu variantu, pie mola,» teica pārstāve.
Viņa arī norādīja, ka pašvaldība nav tiesīga lemt par būvniecības darbībām jūrā un pludmalē, jo šī teritorija pieder valstij, līdz ar ko visi ar jūras teritoriju saistītie plāni jāsaskaņo ar Ministru kabinetu (MK). MK grunts novietnes veidošanu jūrā akceptējis 2014.gadā.
Kā skaidroja domes pārstāve, sociālajos tīklos izplatītie attēli ar grunts izgāztuves novietojumu pludmalē ir maldinoši un nepareizi, un tie, visticamāk, ir ņemti no ietekmes uz vidi novērtējuma materiāliem, kas tika izmantoti 2010.gadā, radot brīvostas attīstības plānu.
Arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Andra Amerika (GKR) padomnieks Mareks Gailītis aģentūrai LETA apstiprināja, ka izskanējusī informācija par plāniem slēgt Daugavgrīvas pludmali neatbilst patiesībai un iedzīvotājiem tāpat kā līdz šim būs iespēja nokļūt gan līdz jūrai, gan molam.
Viņš arī norāda, ka «projekts, kas paredzēja kuģošanas ceļu padziļināšanas darbu laikā izvietot pagaidu smilšu atbērtni, nevis būvgružu izgāztuvi, kā tas nereti izskanējis, netālu no Rietumu mola, šobrīd nav Rīgas Brīvostas pārvaldes dienaskārtībā» un tuvākajos piecos gados to realizēt noteikti nav plānots.
«Vides jautājumus uzraugošās institūcijas, izvērtējot minētā projekta ietekmes uz vidi novērtējumu, noteikušas arī stingras vides prasības un nosacījumus, kas būtu jāievēro gadījumā, ja šāda pagaidu atbērtne tiktu veidota, tai skaitā - saglabāt neizmanītu esošo krasta reljefu, pludmales un kultūras pieminekļu pieejamību un citus nosacījumus, kas neapšaubāmi tiktu stingri ievēroti un kontrolēti, ja kādreiz nākotnes perspektīvā šāda iecere arī tiktu īstenota,» skaidroja Gailītis.
Purmale pauda, ka līdzīga situācija esot arī ar internetā pausto apgalvojumu, ka teritorijas plānojumā ir atstātas tā dēvētās sarkanās līnijas tramvaja līnijas izbūvei, kas ietu caur Lielajiem kapiem. «Skanstes tramvaja teritorija ir pilsētas vēsturiskā centra robežās, bet šis plānojums apskata tikai ārpus vēsturiskā centra esošās platības, tātad mēs vispār nevaram runāt par šo projektu, jo tas gluži vienkārši nav šā plāna kompetencē,» skaidroja Purmale, sakot, ka Rīgas teritorijas plānojums, kas iekļauj vēsturisko centru, tiks veidots pēc 2018.gada.
Kopumā par plānojumu no iedzīvotājiem saņemti aptuveni 100 jautājumi un iebildes, un liela daļa esot tieši par plānoto grunts atbērtni Daugavgrīvā. «Pārsvarā cilvēki jautā par sev piederošajiem zemesgabaliem. Neskaidrību ir daudz, un cilvēki aktīvi nāk par tām konsultēties, kas ir ļoti labi,» sacīja Purmale.
Pēc publiskās apspriešanas, kura noslēgsies 8.februārī, visi priekšlikumi tiks apkopoti un reģistrēti, un tos, kurus argumentētu un pamatotu iemeslu dēļ varēs iekļaut pilsētas plānojumā, ņems vērā. «Ņemot vērā iedzīvotāju priekšlikumus, veidosim plānojumu pilnveidoto redakciju, kura vērtēšanai tiks nodota rudenī,» pastāstīja Purmale.