Bauskas rajonā pret difteriju vakcinējušies 74,8 procenti pieaugušo. Lai novērstu difterijas turpmāku izplatīšanos, pilns vakcinācijas kurss pret šo infekciju būtu jāsaņem vismaz 80 procentiem pieaugošo, informē Tatjana Merankova, Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) epidemioloģe.
Difterijas briesmas joprojām pastāv
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par laimi, pēdējo gadu laikā ar difteriju Bauskas rajonā neviens nav saslimis. Tomēr pieaugušo vakcinācijas līmenis Latvijā ir nevienmērīgs. 2008. gadā ar difteriju saslima 29 cilvēki, no tiem divi nomira. 25 saslimšanas gadījumi reģistrēti Rīgā, liecina SVA apkopotā informācija.
Šogad pirmo piecu mēnešu laikā ar difteriju saslima četri pieaugušie vecumā no 19 līdz 81 gadam (sieviete un trīs vīrieši, visi rīdzinieki). Kopš 2002. gada ar difteriju vairāk sasirguši pieaugušie, nevis bērni. Neviens pacients, kurš miris no difterijas, nebija vakcinēts.
Pamatkursa vakcināciju pret difteriju 2008. gadā bija saņēmuši 97,3 procenti bērnu. Saslimšanas gadījumi pērn konstatēti vienīgi nevakcinētajiem vai nepilnvērtīgi (nav saņemtas visas potes) vakcinētajiem bērniem.
Jau gandrīz desmit gadu iedzīvotāju saslimšanas gadījumi ar difteriju reģistrēti galvenokārt Rīgā un Rīgas rajonā, atsevišķi sasirgšanas gadījumi Jūrmalā un pagājušajā gadā arī Daugavpilī. Saslimšanas gadījumu skaits Rīgā un Daugavpilī skaidrojams ar to, ka šīs abas pilsētas ir Latvijā lielākās un līdz ar to arī plašāk apdzīvotās, kas ir viens no difterijas izplatības priekšnoteikumiem vienlīdz ar zemo vakcinācijas līmeni.
Pagājušajā gadā atklāti arī pieci grupveida saslimšanas gadījumi ar difteriju – trīs ģimenes perēkļi, viens perēklis bērnudārzā un viens krīzes centrā. Uzliesmojumos saslimušo skaits veido gandrīz pusi no kopējā reģistrēto saslimšanas gadījumu skaita, kas atkārtoti apliecina vakcinācijas nozīmi un šīs slimības bīstamību sirdzēja kontaktpersonām.
SVA epidemiologi veica visu ar difteriju saslimušo (190 gadījumi no 2002. līdz 2008. gadam) kontaktpersonu apzināšanu un laboratorisko pārbaudi. Izolēti un ārstēti 64 difterijas bezsimptomu nēsātāji, kuri daudz bīstamāki apkārtējiem nekā difterijas slimnieki, jo turpina kontaktēties ar līdzcilvēkiem, apmeklē darbu vai mācību iestādes.
SVA epidemiologi aicina atcerēties, ka pret difteriju vakcinēties bez maksas var jebkurš pie sava ģimenes ārsta vai ārsta norādītā vakcinācijas kabinetā.
Atgādinājums vecākiem:
- Ieskatieties savā, savu bērnu un citu ģimenes locekļu potēšanas pasēs. Atzīmējiet kalendārā, kad katram no jums ir jāsaņem nākamā pote pret difteriju.
- Ja vakcinācijas pases nav, par pēdējās vakcinācijas izdarīšanas laiku jautājiet savam ģimenes ārstam.
- Ja jūs vai tuvinieki vecumā virs 25 gadiem pēdējo desmit gadu laikā nav saņēmuši pretdifterijas poti – nekavējoties dodieties pie sava ģimenes ārsta un vakcinējieties. Ja arī izslimota difterija, tas negarantē imunitāti visam mūžam un ir nepieciešamas periodiskas potes.
INFORMĀCIJA:
2008. gadā Latvijā no 1 418 435 iedzīvotājiem, kuri ir vecāki par 25 gadiem, vakcinācijas kursu pret difteriju pabeiguši vai laikus revakcināciju saņēmuši 62,2 procenti valsts iedzīvotāju.
Apmierinošs pieaugušo vakcinācijas līmenis pret difteriju sasniegts Rēzeknē, Aizkraukles, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Jelgavas, Kuldīgas, Limbažu, Rēzeknes, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras un Ventspils rajonā. Viszemākais imunizācijas rādītājs ir Rīgā – tikai 31,1 procents.
Difterija ir joprojām Latvijā sastopama ļoti infekcioza un dzīvībai bīstama infekcijas slimība, ko izraisa difterijas baktērija. Difterijai raksturīga plēvju veidošanās uz gļotādām (tā saucamā «kakla aizaugšana»). Toksisks sirds muskuļa, nervu sistēmas, nieru un citu orgānu bojājums un organisma smaga vispārēja saindēšanās ar izraisītāju producēto toksīnu. Ja cilvēks savlaikus nevēršas pēc medicīniskās palīdzības vai ārstēšana tiek sākta pārāk vēlu, difterija rada nopietnas veselības problēmas, invaliditāti, bet smagākos gadījumos var beigties ar nāvi.
Infekcijas avots var būt gan ar difteriju slims cilvēks, gan arī vesels imūns cilvēks, kurš nesirgst ar difteriju, bet ir baktēriju nēsātājs. Inficēties var, ieelpojot gaisu, kas satur mikroskopiskus baktēriju pilienus, vai saskaroties ar slimnieka vai nēsātāja elpceļu izdalījumu piesārņotiem priekšmetiem. (SVA informācija un dati.)