Trakākais, ka mēs visi esam kļuvuši par parādniekiem neņemot kredītu, jo mūsu vietā par to parūpējās valdība, ieķīlājot arī mūsu mantu- valsts uzņēmumus!
Visticamāk, ka Ieķīlājuma līgumā ir teikts, ka gadījumā, ja aizņēmējs nepilda savas saistības, tad piedziņa var tikt vērsta pret ieķīlāto īpašumu, kas nozīmē, ka vispirms tomēr bija jāvēršas pret aizņēmēju un tikai, tad, kad aizņēmējs nevar samaksāt parādu, tad piedziņu vērst pret ieķīlāto lietu nevis pret ieķīlātāju.
Definīcija: Persona, kas ir parādā citai personai, t.i., aizdevējam; persona, pret kuru var izvirzīt maksājuma prasību; JEBKURA PERSONA, kas ir saistīta ar maksājuma prasību -- nu, pēc šīs definīcijas arī kreditors ir " parādnieks"
to Pēteris ...Pirms 51 min ...Man arī nav īsti skaidrs kāpēc ieķīlātāja tiek pārdēvēta par parādnieci... - tāpēc ka mums ir tādas standarta veidlapas ,tā man paskaidroja kādreiz tiesas kancelejā un vēlāk tiesnese koridorā -piebilzdama : labāk samaksājiet , būs sliktāk . Bet tā kā mans parāds bija no pirksta izzīsts , un man bija neapgāžami pierādījumi tam ka LMT , arī pēc mana vairākkārtējuma atteikuma " uzbāzās ar rēķiniem " par manis atteiktajiem un neizmatojamiem pakalpojumiem , sagaidīju tiesas sēdi un tur tika nolemts ka LMT ir jāveic pārrēķins ... un izrādījās ka neesmu parādnieks . Aizmirsu piebilst , no "aizvainojuma " nosvītroju to vārdu - parādnieks un parāds no iesnieguma veidlapas , to man nepieņēma kancelejā , tad uzrakstīju no rokas un bija spiesti pieņemt manu iesniegumu ka parādsaistību piedziņai bezstrīdus kārtībā nepiekrītu un tad nozīmēja tiesas sēdi un citu tiesnesi .
Ķīlas tiesība ir tāda tiesība uz svešu lietu (841. p.), uz kuras pamata šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt šā prasījuma samaksu.
Pievēršat uzmanību vārdam: LIETA!
Pilnīgi normāli, ka autore cerēja saņemt starpību, jo Civillikumā tas ir paredzēts 1329.pantā- Ja ķīlas ņēmējs sava prasījuma apmierināšanai viņam ieķīlāto lietu pārdod vai pieprasa tās pārdošanu izsolē, tad ieņemtās summas varbūtējs pārpalikums, kas pārsniedz viņa prasījumu, atdodams pārdotās ķīlas īpašniekam, ja vien uz to nav tiesības vēl citiem kreditoriem.
Nu bet kāpēc tad viņa vispār ieķīlāja dzīvokli? Acīm redzot tādēļ, lai garantētu kādas citas personas kredītsaistības. Ja kredītsaistības netiek pildītas, tad ķīla tiek atņemta - tikai tas ir būtiski, viss pārējais ir matu skaldīšana par juridisko terminoloģiju.
Ja ieķīlātā lieta bojāta vai gājusi ķīlas ņēmēja vainas dēļ, vai nu aiz nepietiekošas rūpības, vai aiz rupjas neuzmanības, vai ļauna nolūka, tad viņam jādod ieķīlātājam zaudējumu atlīdzība un pēdējam ir tiesība atvilkt šo atlīdzību no sava parāda. Ja ieķīlātās lietas bojājumam vai arī bojāejai, neraugoties uz visu tai piegriezto rūpību, ir par iemeslu noziedzīgs nodarījums vai nepārvarama vara, tad ķīlas ņēmējs par to neatbild un zaudējumus cieš lietas īpašnieks.
Te jau arī ir atbilde-...piespiedu izpildīšana pieļaujama pēc līgumiem par saistībām, kas nodrošinātas ar publisku hipotēku vai komercķīlu.
Pamatā tomēr ir aizdevuma līgums un ķīla ir tikai nodrošinājums.