/nginx/o/2018/07/18/10896316t1h46c9.jpg)
Krīzes iespaidā Latviju pametuši ļoti daudz tautiešu. Sociālantropoloģe Aivita Putniņa intervijā portālam TVNET pauda viedokli, ka Latvijas pamešana ļauj atrisināt dzīves kvalitātes jautājumu iespējami nesāpīgākā veidā. Viņa sacīja, ka cilvēki, aizbraucot no Latvijas un strādājot zemāka līmeņa darbu, var nezaudēt statusu Latvijas sabiedrībā. Ja vīrietis zaudē darbu Latvijā, viņš kā cilvēks tiekot iznīcināts.
Viņa atzina, ka no Latvijas aizbraukušo cilvēku galvenā īpašība varētu būt tā, ka “viņi noteikti nav no tiem cilvēkiem, kuri saliek rokas un gaida.
Viņi paši mēģina aktīvi atrisināt savas problēmas.
Iespējami nesāpīgāks veids
“Tas ir interesanti, ka aizbraukšana ļauj risināt cilvēka dzīves kvalitātes jautājumu iespējami nesāpīgākā veidā. Proti, tad, kad cilvēks aizbrauc uz ārzemēm, neviens – ne kaimiņš, ne rads – īsti nezina, kā viņš dzīvo ārzemēs. Viņš nezaudē savu statusu sabiedrībā," Putniņa stāstīja.
Patīkamā anonimitāte
Kā piemēru šādām situācijām speciāliste minēja vīrieti, kurš Latvijā pazaudējis darbu un, kļūstot par bezdarbnieku vai zemāka darba darītāju, zaudētu savu stāvokli sabiedrībā. Taču, aizbraucot strādāt uz ārzemēm, viņa statuss Latvijā nemainās, jo neviens šejienietis skaidri nezina, kā viņam tur iet.
Tā kā vīrietim statuss Latvijas sabiedrībā ir saistīts ar darbu un ienākumiem, zaudējot darbu, viņš kā cilvēks tiek iznīcināts.
"Savukārt, strādājot ārzemēs darbu, ko viņš varētu atrast arī Latvijā, bet kas būtu zemāka statusa nekā viņa līdzšinējais darbs, viņš savā ziņā var statusu arī celt, jo viņam ir lielāki ienākumi nekā iepriekš."
“Zināmā ārzemju anonimitāte ir viena lieta, kas cilvēkus vilina braukt uz ārzemēm strādāt," Putniņa pauda.
Vienlaikus meklē citus tautiešus
“No otras puses, latvieši parasti brauc turp, kur ir citi latvieši. Tas attiecas ne tikai uz latviešiem, bet arī uz daudzu citu Austrumeiropas valstu pilsoņiem, kas izbrauc no valsts. Viņi atbalsta cits citu," viņa vienlaikus atzina.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)