Iekšlietu sistēma ir kā «Titāniks», kas līdz ar ekonomisko krīzi grimis arvien dziļāk. Tā intervijā TVNET saka iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (ZRP). Viņš atzīst daudz sistēmas nepilnību un uzskata, ka grimstošās sistēmas glābšanai vajadzīga papildu nauda.
Pirmo sarunas daļu, kur ministrs galvenokārt runā par jaunajiem fotoradariem un policistiem, varat izlasīt šeit
Vai iekšlietu dienestiem beidzot ir izdevies noskaidrot, kas izraisīja baumas un tām sekojošo masveida ažiotāžu ap «Swedbank»?
Drošības policija (DP) ir ierosinājusi kriminālprocesu un joprojām pie šā jautājuma strādā. Esmu pārrunājis šo jautājumu ar DP priekšnieku un kriminālprocesa virzītāju, jaunas publiskojamas informācijas šobrīd nav. No DP gaidu savlaicīgu šā procesa pabeigšanu. Saprotu, ka tas ir saistīts ar ļoti liela apjoma informatīvās plūsmas analīzi. Pašlaik nevaru prognozēt, kāds būs slēdziens. Versijas ir visdažādākās. Nevienu no tām joprojām nevar noraidīt.
Kad cilvēki varēs uzzināt baumu pirmavotu?
Saprotu jautājumu man, bet tai pašā laikā nevaru to prognozēt, jo neesmu šī procesa virzītājs. Man nav faktu un izmeklēšanas darbību rezultātā iegūtās informācijas. Tāpēc no konkrētas prognozes atturēšos.
Saprotu, ka tā ir sabiedrībā aktuāla lieta un visi gaida rezultātu. No savas puses varu apsolīt, ka
neesmu šo jautājumu atstājis pašplūsmā
un regulāri – katru nedēļu – uzdodu jautājumus. (..)
Vai jums personīgi tās sestdienas un svētdienas vakarā bija droša sajūta par savu naudu?
Ziniet, pateikšu tā – redzot to, kā tas viss notiek, tajā svētdienas vakarā speciāli izbraucu no savas dzīves vietas Kauguros līdz tuvākajiem tirdzniecības centriem. Tajos tiešām stāvēja liels ļaužu pūlis, kas gaidīja rindā pie bankomātiem. Atsevišķos bankomātos nauda jau bija beigusies.
Paldies Dievam, tas viss bija mierīgi, bez agresijas no viņu puses.
Es sazinājos ar attiecīgajām amatpersonām un dabūju apstiprinājumu, ka [bažām] nav pamata. Centos arī informēt tuvākos un paziņas, ka nav pamata apgalvojumiem, ka ir jāglābj un jāgrābj nauda ārā.
Manā skatījumā novēloti, bet svētdienas vakarā, kad [Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja vietnieks Jānis] Brazovska kungs ļoti precīzi un skaidri to paziņoja, momentā tika noņemta spriedze. No tā brīža tas sāka samazināties.
Mēs visi esam secinājuši, ka ļoti svarīga ir savlaicīga un precīza komunikācija. Manuprāt, valstī ir jābūt konkrētām amatpersonām, kuras tādā gadījumā nāk ar paziņojumu. Un to, ko viņa pateiks, pieņems par taisnību. (..)
Traģiskā Jaungada avārija un nesenais vilciena negadījums mudināja aizdomāties, vai atbildīgie dienesti ir gatavi lielām katastrofām, avārijām, nelaimei? Vai mēs, tostarp glābēji un mediķi, esam gatavi X stundai?
Ja tas ir atsevišķu personu dzīvības apdraudējums – nelaimes gadījuma rezultātā viņas nonākušas dzīvības briesmās, piemēram, autoavārijā, ugunsgrēkā, dabas procesu dēļ mašīnai uzkritis koks, protams, mēs esam gatavi.
Jautājums ir par to, vai tajā brīdī ir resursi, lai nokļūtu avārijas vietā. Protams, tas var prasīt laiku, jo patlaban mēs nepārklājam vienmērīgi visu Latvijas teritoriju.
Patlaban analizējam policijas reaģēšanas iespējas. Gribam pielāgot standartu, ka visā Latvijas Republikas teritorijā ir noteikts laika sprīdis, kurā policija ierodas.
Cik tas varētu būt?
Gribam panākt, lai tas ir ne vairāk kā 20 minūtes. Pie šī plāna strādājam.
Runājot par policiju, gribam noteikt prioritātes izsaukumos. Pirmais ir veselība un dzīvība, kas tiek apdraudēta. Tādā gadījumā reaģēšana ir nekavējoties. Sabiedrībai kopumā jāapzinās, ka pēc mantiska rakstura nozieguma, kurā nav veikta vardarbība un nekas nopietns nav noticis, varētu ilgāk pagaidīt. (..)
Ja runājam par nākošo apdraudējuma līmeni, kad saistībā ar kādu avāriju un tās sekām apdraudēti noteikta ciema iedzīvotāji, te iesaistās vairāk dienestu. Jūtu, ka te ir daudz lietu, kas ir jāuzlabo.
Galvenais, kas mūsu valstī ir jāpanāk, manuprāt, ir tas – mums nedrīkst būt tā, ka
ļoti daudz iestāžu nodarbojas ar vienām un tām pašām funkcijām.
Katra iestāde plāno kaut kādas resursu iegādes šo funkciju veikšanai. Tādā veidā šis jautājums netiek valstiski risināts.
Piemēram?
Piemēram? Nu kaut vai pēdējais notikums uz dzelzceļa. Mums ir instrukcija un ir noteikts, kas kurā brīdī par ko atbild. Manā skatījumā komandu ķēde nebija atbilstoša. Protams, negribu izdarīt konkrētus slēdzienus. Tie ir mani pieņēmumi.
Esmu uzdevis veikt situācijas rūpīgu analīzi un gaidu precīzu atskaiti par reaģēšanas laikiem – kurš, ko, kādā brīdī un secībā darīja.
Neesmu apmierināts ar to, ka manā rīcībā joprojām nav (intervija notika vairākas dienas pēc negadījuma) precīza slēdziena, kas 120 tonnu apjomā ir iztecējis zemē – vai tas ir bijis šķīdinātājs vai arī kaut kas cits.
Ja runa ir par vides piesārņojumu, tad par to jāatbild Vides dienestam. Bija paņemti paraugi, turklāt vairākas reizes, bet pēc vairākām dienām joprojām... Ļoti ceru un saprotu, ka
mums šajā gadījumā ir ļoti paveicies.
Mums bija iespēja organizēt mācības dzelzceļa nelaimē.
Paldies Dievam, neviens nav gājis bojā un vismaz pašlaik nav pazīmes, ka dabai būtu nodarīts būtisks kaitējums. Bet tai pašā laikā – tas, ko redzēju dabā, izskatījās ļoti iespaidīgi.
(..) Tik intensīvi un tādā apjomā, kā tur tika iesaistīta tehnika un cilvēki, tas, protams, ir atzinīgi vērtējams. Bet šajā gadījumā divu stundu laikā vajadzēja būt precīzām analīzēm, jo 300 metru attālumā ir dzīvojamās mājas. Nerunāsim par to, ka ir pagājušas divas diennaktis.
Bet ja šajā dzelzceļa avārijā nebūtu paveicies? Vai mēs būtu gatavi, ja būtu noticis sprādziens?
Uzskatu, ka šādā konkrētā, lokālā gadījumā mēs varētu reaģēt. Protams, vajadzīgi resursi, kas nosaka precīzu iztecējušā šķidruma sastāvu un izlemj, vai vajadzīga iedzīvotāju evakuācija. Šāda apmēra nelaimes gadījumu mēs esam spējīgi novērst ar Latvijas resursiem.
Ja runājam par... Negribu tālāk aizfantazēties, bet saprotiet, ka var notikt... Mums jāsaprot, ka esam Latvija, maza valsts. Protams, nevarēsim ar mūsu rīcībā esošiem resursiem novērst tādu efektīgu, masveida problēmu, iegādājoties kaut kādu šausmīgi dārgu, nesamērīgu tehniku. Nebūs attaisnojami iet uz mērķi, ka mēs spētu jebko atrisināt. Redzu civilmilitāro sadarbību un kopējo Eiropas resursu. (..)
Gribu jautāt par tā saucamajiem melnajiem sarakstiem saistībā ar Igaunijas notikumu. Kāpēc mēs piešķīrām uzturēšanās atļauju šim labi zināmajam noziedzniekam?
Jūs tā pateicāt «noziedznieks». Patlaban viņš nav noziedznieks. Viņam ir piešķirta uzturēšanās atļauja. Tā saistīta ar ieguldījumiem, nekustamā īpašuma iegādei. Viņš ir valdes loceklis kādā uzņēmumā.
Ja būs pamats iekļaut viņu šajā sarakstā un anulēt viņa uzturēšanās atļautu, tas tiks arī izdarīts. (..)
Sarunas noslēgumā personiskāks jautājums – jūsu sievai Kristīnei daļēji piederošais uzņēmums SIA «Sunny» apkalpo Iekšlietu ministrijas (IeM) un Saeimas ēdnīcu. Vai šeit interešu konflikts ir pilnībā novērsts?
Šobrīd, manā skatījumā, te interešu konflikta nav. Interešu konflikts varētu rasties tad, ja man vai manā padotībā esošai iestādei būtu jāpieņem kāds lēmums saistībā ar šo uzņēmumu. Kad beigsies līgums konkrētai sabiedrībai, kas konkrēti ir ministrijā, nebūs pieļaujams, ka šī sabiedrība atkal pretendēs uz šo līgumu un turpinās ēdināt, ja tur ir mana sieva.
Attiecībā uz Saeimu – deputāti kopumā ir apmierināti ar kvalitāti un es tajā brīdī un tagad nevaru ietekmēt to lēmumu.
Jūs pats ēdat ministrijas ēdnīcā?
Jā, pats ēdu.
Ko sakāt?
Es teiktu, ka neesmu izvēlīgs. Mani pilnībā apmierina. Cenu līmenis manā skatījumā ir pieņemams. Nesūdzos.
Kā esat iejuties jaunajā amatā? Iekšlietu ministra posteni bieži raksturo kā vienu no smagākajiem – te ir dažādas iestādes, strāvojumi, nereti izskan apzīmējums «valsts valstī».
Negribētu teikt, ka ir «valsts valstī». Taču tas ir ļoti apjomīgs resors, aptuveni 15 tūkstoši darbinieku ar dažādām kompetencēm. Lielu daļu esmu pavadījis un vēl daudz laika būs jāpavada, lai izprastu līdz detaļām katras iestādes funkcijas un reālo situāciju. Vēlos saņemt objektīvu informāciju un to izvērtēt.
Esmu iejuties pozitīvi, jo redzu, ka man veidojas laba komanda. Man ir ļoti laba sapratne ar valsts sekretāru, dienestu vadītājiem. Tas ir būtiski. Ja redzu, ka dienestu vadītāji grib kaut ko uzlabot, tas jau ir daudz, jo tad viņi šo domu nes tālāk.
Bet jāatzīst, ka kopējā darbinieku motivācija nav augsta, īpaši ierindas sastāvā. Ir jāatjauno ticība.
Redzot Jelgavas iecirknī izmeklētāju telpās, kurās remonts veikts pirms 70 gadiem,
esmu pārsteigts, ka viņš tur sēž un vēl kādam grib palīdzēt.
Tā ir problēma, bet es to nevaru sakārtot un visus padarīt laimīgus simts dienu laikā. Kopumā redzu, ka var to izdarīt. Pašlaik cilvēki vadībā tiešām grib strādāt un labot. Dod, Dievs, vēl valdības un politiķu atbalstu!
Par ko jums ministrēšanas laikā visvairāk sāpējusi galva? Par ko visvairāk esat domājis?
Viena lieta ir sabiedrības noskaņojums, ko redzu. Tad es redzu no iekšpuses, ja tā var teikt. Pašlaik, manuprāt, sistēmai būtu kaut kas jādod un tikai pēc tam jāprasa. Ja mēs neko klāt nedosim, bet tikai ņemsim nost un vēl prasīsim, nebūs rezultāta. Pilnīgi noteikti nebūs! Varu to pateikt ar lielāko atbildības sajūtu.
Mēs gaidām rezultātus, gribam lai «Krājbankas» gadījumā viss tiktu ātri un efektīvi atrisināts. Bet, atvainojos, arī valdība piesaista augsti apmaksātus privātos ekspertus, lai pateiktu, kā labāk rīkoties «Citadeles» un «Parex» gadījumā.
Šajā gadījumā mēs gribam, lai policijā sēž tāds eksperts, kurš visu ātri izdara. Kā es saku: «Vakar notikums, bet šodien jau visi sēž.» Tā nebūs. Tāpēc mēs strādājam pie izglītības jomas. Tas ir komplekss pasākums.
Vai gribat vēl kaut ko pateikt cilvēkiem?
Atbalstīt mūsu tiesībsargājošās iestādes un, protams, reaģēt uz kaut kādām neizdarībām. Tas nenozīmē –
ja ir maza alga, nekas vairs nav jāprasa no policistiem!
Nē, ir jāprasa! Aicinu arī censties būt objektīviem, izvairīties no liekas, nevajadzīgas un nepamatotas zākāšanas.
