Aizdomas par vēl citiem smagiem gadījumiem aprūpes centros (18)

Valsts sociālās aprūpes centra filiāle «Kalkūni» mediju uzmanības lokā nonāca pērn, kad novārdzinātā stāvoklī slimnīcā nonāca centra iemītnieks Viks, bet šogad aprīlī kāda māte stāstīja par sava dēla Artūra pēkšņo nāvi, kurš mitinājās filiālē «Rūja», bet negaidīti nonāca slimnīcā, kur nomira.

«Mēs uzskatām, ka ir pietiekami daudz tādu gadījumu, kurus mēs vienkārši nezinām. Konkrēti mēs nevaram pateikt, jo mums nav faktu, bet ir aizdomas, ka nepietiekamas aprūpes dēļ cilvēkiem pasliktinās gan fiziskā labsajūta, gan ir apdraudēta veselība. Ceram, ka pēc šiem publiskotajiem gadījumiem kaut kas tiks steidzami darīts, lai mainītu pakalpojumu formu un attīstītu normālus alternatīvus pakalpojumus,» aģentūrai BNS pastāstīja Šķestere.

Soccentros cilvēki ir nošķirti no sabiedrības

Škestere uzskata, ka pašlaik nav normāla situācija, ka centros dzīvo no 200 līdz pat 300 cilvēku, kuri «sapulcināti vienā ēkā, kas ir nošķirta no sabiedrības, faktiski laiku pavada bezdarbībā un dzīvo no vienas ēdienreizes līdz otrai».

Normāla vide būtu savs mājoklis vai grupu mājoklis līdz desmit cilvēkiem. Viņasprāt, ir jādomā, kā naudu izlietot mērķtiecīgāk, un jāattīsta alternatīvie pakalpojumi, jo patlaban cilvēkiem esot jāpiemērojas pakalpojumiem. Viņa minēja nepieciešamību pēc dienas centriem, grupu dzīvokļiem. Ir jāskatās, kā pakalpojumu attīstīt, nevis naudu likt iekšā ēku renovācijā tā vietā, lai attīstītu kaut ko normālu, sacīja Šķestere.

«Svarīgākais, lai finansējuma palielinājums aiziet cilvēku vajadzību apmierināšanai. Ir vajadzīga attieksmes maiņa, lai aprūpes personāls klientus saskatītu kā līdzvērtīgu cilvēku. Tas ir visam sākums. Tas neprasa naudu,» norādīja NVO pārstāve.

Prasīs papildu naudu

Jau vēstīts, ka jūnijā LM valdībai iesniegs ziņojumu par nepieciešamo finansējumu valsts sociālās aprūpes centriem, kuri nonākuši uzmanības lokā pēc vairākiem gadījumiem, kas raisījuši bažas par aprūpes kvalitāti.

Ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme piektdien žurnālistiem atturējās nosaukt aplēses, cik lielu finansējumu sociālās aprūpes centriem no valsts budžeta vajadzētu, lai iemītniekus varētu pienācīgi aprūpēt, jo to parādīs pilotprojektu rezultāti, kas patlaban sākti sešās filiālēs. LM pašlaik pacientus ir sadalījusi grupās pēc funkcionāliem traucējumiem, nevis diagnozēm, kā līdz šim. Pilotprojektu laikā noskaidros, cik daudz aprūpētāju katrai no grupām ir nepieciešami.

«1.jūnijā valdībā tiks iesniegts ziņojums, cik līdzekļu ir nepieciešams budžetā, lai nodrošinātu pienācīgu aprūpi katrai no grupām. Tālākais būs personāla piesaiste, jo skaidrs, ka personāls ir jāpalielina. Gribētu cerēt, ka, pamatojoties uz mūsu iesniegto ziņojumu un pilotprojekta rezultātiem, ja ne kopumā uzreiz 2013.gadā, tad tuvākajos gados, būs iespējams veikt reformu valsts sociālās aprūpes centros,» pavēstīja Jaunzeme.

LM ir savs plāns

LM vēlas arī panākt, lai centri būtu iestādes, kur uzturētos tie cilvēki, kuriem tas ir akūti nepieciešams, bet ar vieglākām slimībām cilvēki dzīvotu pusceļa mājās vai tā saucamajos grupu dzīvokļos. Un par to būtu jārūpējas pašvaldībām.

«Ir cilvēki, kas var dzīvot patstāvīgi, tas būtu jānodrošina pašvaldībām. Tā būs viena no sadaļām mūsu smagajās sarunās ar pašvaldībām. Institūcija ir pēdējais risinājums. Patstāvīga dzīve grupu dzīvokļos vai pusceļa mājā ir pareizais risinājums, kā to realizē arī Eiropas valstīs,» teica Jaunzeme.

Patlaban šādu kārtību ieviest liedz šādu māju trūkums. Līdz šim lielākoties tādas iekārtotas par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

Latvijā ir četri aprūpes centri ar 31 filiāli, kuros mitinās 5592 cilvēki.