Antonova pārgalvīgās spekulācijas ar Baltijas bankām (1.daļa) (167)

Sākums. Antonova atnākšana

«Es atvilku [Antonovu], lai 2005. gadā viņš glābtu Krājbanku no slēgšanas un licences zaudēšanas,» telefona īsziņā Re:Baltica raksta uzņēmējs Edgars Jansons, «Līdz ar to tika pārtraukti kari un tiesvedības starp FKTK, Ventspili un «Maskavas grupējumu». Par Latvijas «oligarha» Aivara Lemberga cilvēku uzskatītais Jansons sarunai klātienē nepiekrita. Taču viņa vārdus apliecina fakti. Antonova atnākšana bija būtiska, jo glāba Krājbanku no lēnas noasiņošanas. Jau ilgstoši bankā notika ietekme par varu. Vienā ierakumu pusē bija ventspilnieki – Lembergam pašam piederēja 3% akciju, bet gandrīz 10% naftas tranzīta biznesa flagmanim Ventbunkers, kas izsenis saistīts ar Ventspils mēra biznesu.

Kaujas otrā pusē – tā sauktais «Maskavas grupējums», kura publiskā izkārtne bija Nīderlandē reģistrēta kompānija Macasyng Holding. Šo ārzonu kompāniju Krājbankā pārstāvēja kāds Aleksandrs Rene Garese, kuru 2003.gadā Lietuvas drošības dienesti ierindoja valstij nevēlamo personu sarakstā un saistīja ar Krievijas mafiju, kas vēlas legalizēties rietumu tirgos.

«Kā izrādījās vēlāk, Macasyng pārstāvēja Luksemburgas cilvēku grupu, kam bija kopīgs bizness ar Krievijas izcelsmes uzņēmējiem,» nepatīkamo atklāsmi Re:Baltica atceras tā brīža lielākais Krājbankas akcionārs Arnolds Laksa. Viņš savas daļas pārdeva maskaviešiem. Kas bija patiesie īpašnieki, Laksa nezinot: «Zinu tikai to, ka tas nebija Antonovs.»

Krājbankas padomes sēdēs Rene Garese netika manīts. Latvijas valdības konsultants un investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, kurš arī tobrīd atradās bankas galvgalī, stāsta, ka Rene Garese pārstāvējis neliela Krievijas oligarha intereses, bet vārdu neatcerējās.

Akcionāru nemitīgajām tiesvedībām punktu pielika Antonovs. 2005.gada septembrī pēc deviņu mēnešus ilgām sarunām Anotonovam piederošā lietuviešu Snoras banka nopirka Krājbanku (83%). Cik banka maksāja, oficiāli nav zināms. Eksperti lēš: 20 – 25 miljoni latu.

Tobrīd lielu spiedienu uz Latvijas banku sistēmu izdarīja ASV. Latvija bija iekļuvusi melnajā sarakstā kā nozīmīgas Krievijas un NVS valstu netīrās naudas atmazgāšanas punkts. Par nepietiekamu uzraudzības sistēmu tika aizvērtas VEF Banka un Multibanka. Šie notikumi varēja ietekmēt «Maskavas grupējuma» lēmumu pārdot savas daļas Antonovam. Plus darījums notika ar savējo, no Krievijas.

Banku uzraugs neprotestē

«Šķita, ka situācija Krājbankā stabilizējas, ienākot vienam akcionāram. Tāpēc FKTK atļāva iegūt būtisku līdzdalību Krājbankā,» stāsta Finanšu un kapitāla tirgus regulēšanas komisijas padomes loceklis Jānis Brazovskis, kurš komisijā strādā kopš 2001.gada.

Pēc Krābankas sabrukuma pērn novembrī, FKTK saņēma pārmetumus, ka Antonovam vispār atļāva ienākt Latvijā. Brazovskis skaidro, ka oficiāli bankas pircējs bija lietuviešu Snoras, pret «kuru dižu iebildumu nebija, vēl jo vairāk, salīdzinot ar to stāvokli, kāds toreiz bija ar Krājbankas akcionāriem.»

FKTK arī bijis zināms, ka aiz pastarpināto uzņēmumu ķēdes Snoras patiesais īpašnieks ir Antonovs.

Lietuvieši bija atbildējuši, ka veic konsolidēto uzņēmumu kontroli, kas nozīmē, ka mātes bankas valsts regulators uzrauga arī meitu darbību. FKTK bija tiesības pieņemt arī patstāvīgu, atšķirīgu lēmumu no Lietuvas, tomēr Latvijas banku uzraugs to neizmantoja.

«Domāju, ka nevarēja un nevajadzēja liegt [ienākt Snoras],» stāsta Brazovskis. «Mēs arī skatījāmies uz faktiem – Lietuvā licencēta banka, uzraudzība strādā tāpat kā pie mums, akcionārus ar būtisku līdzdalību pārbaudījusi. Publikācijas internetā nav fakti.»

Taču pēc būtības FKTK jauna īpašnieka ienākšana krietni atviegloja dzīvi, jo nebija jāuzrauga vairāki mazi akcionāri, kas savā starpā nemitīgi ķildojās.

Kur palika nauda?

Izskatās, ka Lembergs palika daļējs Krājbankas īpašnieks arī pēc Antonova atnākšanas.

Lursoft dati rāda, ka jau minētais Lemberga «cilvēks» Jansons ar nezināmas izcelsmes 1,8 miljoniem latu pēc bankas pārdošanas dibināja kompāniju West Investment. Uzņēmuma gada pārskati liek domāt, ka tā vienīgais uzdevums bija būt par bankas akcionāru. 2009.gadā šai kompānijai piederēja 4,49% akciju. Jansons tā arī neatbildēja, kāds bija kompānijas mērķis, ļaujot domāt, ka viņš bija tikai izkārtne Lembergam. Līdz ar to, iespējams, arī pēc Krājbankas pārdošanas viņš turpināja netieši kontrolēt daļu Krājbankas akciju un arī sadarboties ar Antonovu.

Kāpēc tieši Antonovs tika uzrunāts kā potenciālais Krājbankas investors, uzņēmējs Jansons neatbildēja. Taču Jansonam patīk stāstīt, ka tieši viņš pēc bankas nopirkšanas ieteica Krājbankas prezidenta amatam ilggadējo Valsts prezidenta kancelejas darbinieku Mārtiņu Bondaru «un Latvijas Dziesmu svētki ieguva sponsoru uz 1 miljonu dolāru». Daļēji tā ir taisnība, jo

2007.gadā Bondara vadībā Krājbanka patiešām bija viena no Dziesmu svētku sponsoriem, taču ziedojums miljons latu apmērā tika savākts kopā ar vēl diviem ģenerālsponsoriem.

Tikmēr kāds banku videi tuvu stāvošs avots, kurš nevēlējās, lai tiktu atklāts viņa vārds, norādīja: Antonovs bijis ērts investors gan Jansonam, kurš esot labi nopelnījis ar darījuma starpniecību, gan Lembergam, jo ar Krievijas izcelsmes uzņēmēju varējis sarunāt daļu naudas par bankas akcijām saņemt skaidrā naudā.

Pēc avota teiktā, Antonova un Lemberga «sadarbība» turpinājusies arī pēc Krājbankas darījuma. Antonovs turpinājis izmantot Lemberga piedāvātos «politiskas dabas pakalpojumus». Šo versiju ir grūti pierādīt, ja vien iesaistītās puses to neatklāj. Tomēr ir vairākas netiešas pazīmes, kas apliecina šādas sadarbības iespējamību. Turklāt būtu tikai loģiski, ka

Lembergam interesētu ienākumi skaidrā naudā, jo saistībā ar izvirzītajām apsūdzībām finanšu noziegumos viņam liegta iespēja pašam pārvaldīt savus aktīvus.

Publiski Antonovs kā formālo iemeslu iegādāties Krājbanku minēja Snoras bankas vēlmi attīstīties Latvijā. Tieši Krājbanka, kuras aktīvu apjoms tolaik bija virs 200 milj. latu, kredītu portfelis bija nepilni 150 milj. latu, bet noguldījumi pārsniedza 190 milj. latu, izvēlēta, jo pēc darbības principa bijusi līdzīga Snoras bankai. Tajā skaitā abām bankām bija plašs filiāļu tīkls un tās sniedza universālai bankai tipiskus pakalpojumus.

Tomēr Antonovs nebija tipisks baņķieris. Viņu vairāk interesēja iesaiste cita veida lielos un gana riskantos biznesa darījumos. Lai tos īstenotu, Krievijas miljonāram lieti noderēja viņa pārziņā esošās bankas. Savu naudu pamatā Antonovs tērēja dārgajiem hobijiem: auto, sportam. Vismaz Latvijā finanšu aprindās bija aizdomas, ka baņķierim arī nav daudz savas paša naudas lielu biznesa darījumu realizācijai.

Re:Baltica izmeklēšana pierāda, ka daļa Krājbankas nauda «izpumpēta» Antonova un viņa partneru privātiem darījumiem Latvijā.

Tie bija saistīti ar ražošanu, pārvadājumiem, medijiem un arī nekustamiem īpašumiem.

Darījumu shēma bija līdzīga: izmantojot ārzonu, piemēram, Kipras kompānijas, uzticamus partnerus vai investīciju baņķierus, Antonovs kļuva par tiešu vai netiešu līdzīpašnieku kompānijās, kurām «savējās» bankas sniedza kredītus biznesam – atsevišķos gadījumos arī finanšu grūtībās nonākušu kompāniju daļu iegādei. Šie darījumi bija nelikumīgi, jo likums liedz personām, kas saistītas ar banku, veikt darījumus, kas pārsniedz 15% no bankas pašas kapitāla.

Piemēram. Ja Antonovam kādā kompānijā piederēja vismaz 25%, tad Krājbanka šai kompānijai drīkstēja aizdot summu, kas nepārsniedz 2,6 miljonus latu (2005.g). Trīs gadus vēlāk šie griesti bija 8,5 miljoni latu. Lai aizliegumu apietu, tika veidotas ofšoru shēmas.

Banku uzraugs Brazovskis stāsta, ka Antonovs darījumos ar Krājbanku iekļāvies likumā. Tas ir pretrunā ar paša Antonova teikto raidījumam Nekā Personīga jau pēc bankas sabrukuma, ka viņš bija patiesā labuma guvējs firmā Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), kam piederēja 47,2% nacionālajā aviokompānijā airBaltic.

airBaltic bija kļuvis par Antonova shēmu ķīlnieku

Tikai pēc Krājbankas un Snoras sabrukuma publiski kļuva zināms, ka airBaltic bija kļuvis par Antonova shēmu ķīlnieku. Viņš izrādījās patiesais īpašnieks ofšoru kompānijās Taurus Asset Management Fund Limited, kas 2010.gada beigās ieguva 50% BAS daļu. Pirms un pēc šā darījuma Antonova kontrolētās bankas BAS izsniedza lielus aizdevumus, pārsniedzot atļautos kreditēšanas limitus.

Raksta turpinājumu lasiet drīzumā