Skolas mobingā iesaista visu klasi (31)

«Mans galvenais vēstījums ir, ka mobings ir grupas fenomens, tas ir kaut kas tāds, kas patiesībā iesaista visu skolas klasi, tas nav tikai par vardarbības veicējiem un upuriem,» sacīja Herkama.

Viņa skaidroja, ka skolēniem klasē ir katram sava loma - 8% skolēnu ir vardarbības veicēji, 7% - viņu palīgi, savukārt 20% pastiprina mobingu, 12% ir cietušie bērni, bet 17% ir viņu aizstāvji. 24% no skolēniem neiesaistās un neaizstāv. Herkama norādīja, ka skolēni dažkārt neapzinās, ka viņi ir daļa no šī mobinga. Mobinga dēļ neērti var justies ne tikai no vardarbības cietušais, bet arī citi bērni klasē, tādēļ, lai kaut ko mainītu, ir jāiesaista visa klase.

Eksperte skaidroja, ka mobings nav tas pats, kas vienkārši konflikts un nesaskaņas starp diviem bērniem. Mobings notiek ilgstošā laika periodā, un personai ir grūti izvairīties no tā. Veiktās negatīvās darbības ir intensīvas un sistemātiski atkārtojas.

Mobinga formas skolā var būt dažādas, sākot no emocionālās vardarbības ar vārdiem līdz pat fiziskai vardarbībai. Tāpat mobings var būt tiešs, piemēram, šantāža, un netiešs - izplatot baumas ar interneta starpniecību.

Herkama uzsvēra, ka sākotnēji, kad parādījās mobings, bija pieņēmums, ka to veica bērni, kuri ir pašpārliecināti un vēlējās ievainot citus. Mūsdienās pētījumi rāda, ka mobingu spēj pielietot ikviens bērns, ja vēlas dominēt, turklāt viņi tajā ir ļoti prasmīgi.

Rietumvalstīs 10% bērnu un pieaugušo savā vienaudžu grupā izjūt mobingu. Pētījums par skolas vecuma bērnu uzvedību liecina, ka 11 gadu vecuma bērnu vidū mobings Latvijā ir izplatīts un to ir izjutuši 24% zēnu un 22% meiteņu. Savukārt vardarbības veicēji šajā vecumā ir 21% zēnu un 10% meiteņu. Ja citviet kopumā pieaugot bērni mazāk veic mobingu, tad Latvijas zēnu vidū tas palielinās.

Herkama norādīja, ka mobings var būt stratēģija, lai iegūtu statusu un varu vienaudžu vidū. Mērķa grupa parasti ir par sevi nepārliecināti, fiziski vājākie un zemākā statusa bērni, tāpat mobinga veicēji parasti izvēlas situācijas, kurās var demonstrēt savu spēku.

Runājot par to, ko varētu darīt, lai mainītu situāciju uz labo pusi, viņa minēja, ka būtu jāuzlabo vide un atmosfēra skolā, kā arī antimobinga programmas, jo tās patiesi palīdzot, norādīja eksperte.

Centra pret vardarbību «Dardedze» psiholoģe Daina Dziļuma, uzstājoties par tēmu «Mobinga sociālie un psiholoģiskie aspekti», minēja, ka mobings ir veids, kā bērni var iegūt to uzmanību un varu, ko citādi nespēj.

Viņa norādīja, ka riska faktori, lai kļūtu par upuri, ir atšķirības ārējā izskatā, bērns ir kluss un mierīgs, nevēlas iesaistīties konfliktā un neaizstāv sevi, bērns ir ar zemu pašvērtējumu vai fiziski vājāks, tāpat arī bērni, kuriem nav draugu. Dziļuma gan minēja, ka «riska faktori ir plūstoši un mainīga lieta».

Savukārt pāridarītāji ir bērni, kuri labi jūtas konfliktos un cīnās par savu taisnību un izjūt vajadzību dominēt. Tāpat šiem bērniem raksturīga agresīva uzvedība un viņi ir neadekvāti augstās domās par sevi. Pāridarītāji nereti arī paši mājās ir izjutuši pret sevi vērstu vardarbību.

Dziļuma akcentēja, ka vardarbību veicinošie faktori ir grūtības komunikācijā starp pieaugušajiem, skolotājiem. Ja bērns redz, ka viņa rīcībai sekas neseko, viņš turpina veikt vardarbīgas darbības un nemainās. Tāpat veicinošs faktors ir disciplinēšanās grūtības un robežu trūkums. Dziļuma atzina, ka savā darbā bieži saskaras ar to, ka šiem bērniem uzmanība tiek pievērsta ļoti vēlu un tā ir tāda kā «ugunsgrēka dzēšana».

Dziļuma uzsvēra, ka vardarbības līmenis Latvijā kopumā ir ļoti augsts un izplatīta ir vardarbība ģimenē.

Projekta «Stāsti un dzīvo» idejas autors Neitans Stodžhils uzsvēra, ka mobings ir iemesls pusaudžu depresijai un pašnāvībām. Svarīgi esot runāt par pārciesto vardarbību, un jāparāda bērniem, ka ir risinājums situācijai.

Jau vēstīts, ka konferencē «Risinājumi drošām skolām» diskutēja par iespējām samazināt agresiju un vardarbību vienaudžu vidū.

Konferencē piedalījās vecāki, pedagogi un arī speciālisti, kuri ikdienā strādā ar bērniem. Konferences mērķis ir sniegt zināšanas un prasmes, kas palīdzēs parūpēties par bērnu drošību un labklājību skolā, kā arī efektīvi piedalīties drošas skolas plāna izveidē un īstenošanā skolā.

Konferences rīkotāji norāda, ka Pasaules Veselības organizācijas 2009./2010.gadā veiktais un 2012.gadā publiskotais pētījums par skolēnu veselības ieradumiem 39 valstīs atklāja, ka Latvijā ir vieni no augstākajiem vienaudžu vardarbības rādītājiem. Tāpat augstu vardarbības līmeni uzrāda arī Tiesībsarga biroja pētījums «Vardarbība jeb mobings Latvijas skolās» (2009) un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas aptauja (2008).

Konferences organizatoriem šķiet, ka vardarbības problēma nav pietiekami nopietni novērtēta Latvijas sabiedrībā, jo bieži valda uzskats, ka emocionāla vardarbība - apsaukāšanās, ņirgāšanās, vārdiska aizskaršana - nemaz nav īsta vardarbība. Tāpat tiek minēts, ka nereti gan vecākiem, gan pedagogiem trūkst zināšanu un konkrētu prasmju agresijas veselīgai ierobežošanai, tāpat pedagogi mēdz būt arī pārslogoti, jo klasēs ir liels skolēnu skaits.