Valsts policijas zemās izmeklēšanas kvalitātes dēļ nākotnē, iespējams, tiesas pasludinās vairāk attaisnojošu spriedumu, atzina ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Ģenerālprokurors: policijā ir zema izmeklēšanas kvalitāte (58)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Runājot par tiesībsargājošo iestāžu izmeklēšanas darbu, ģenerālprokurors norādīja, ka
pašlaik viskritiskākā situācija ir Valsts policijā, kas ir lielākā izmeklēšanas iestāde valstī un izmeklē visplašāko noziegumu klāstu.
Šajā tiesībsargājošajā iestādē ir spilgti izteikts kadru trūkums, izmeklētāju pārslodze un profesionalitātes trūkums. Līmenis, kādā Valsts policijas koledža sagatavo jaunos izmeklētājus, ir nepietiekošs, un izmeklēšanas kvalitāte policijā ir vissāpīgākais jautājums, uzskata Kalnmeiers.
«Nevar piesaistīt labus juristus ar tik zemu atalgojumu, kāds ir Valsts policijā. Policijas koledžā izmeklētājus sagatavo dažus mēnešus, un darbā tiek pieņemti cilvēki bez pietiekamas juridiskās izglītības, kas ir ļoti pieticīgi. Tāpat visas reformas un jauninājumu ieviešana Valsts policijā ir novedusi pie tā, ka līmenis ir krities, un šobrīd nesaskatu objektīvus priekšnosacījumus izmeklēšanas līmeņa paaugstināšanai policijā. Salīdzinājumam, dažās Latvijas vietās uz vienu policijas izmeklētāju ir pat 70 un vairāk lietas, tad par kādu izmeklēšanas kvalitāti mēs varam runāt?» retoriski norāda ģenerālprokurors.
Minētā problēma netiks atrisināta, kamēr atalgojuma un izglītības problēma šajā jomā nebūs prioritāte. Tāpēc ģenerālprokurora prognoze nav iepriecinoša -
tuvākajos gados nevarēs sagaidīt, ka izmeklēšanas kvalitātes un noziegumu atklāšanas jautājumā būs kādi būtiski uzlabojumi,
lai gan Valsts policijas vadība, protams, apzinās problēmu un cenšas darīt visu iespējamo, kas viņu spēkos.
Runājot par šādas problēmas sekām, Kalnmeiers norādīja, ka, samazinoties profesionalitātei ne tikai izmeklētājiem, bet arī operatīvajiem darbiniekiem, jau pašā kriminālprocesa sākumā notiek nekvalitatīva notikuma vietas apskate, nozieguma pēdas tiek sabojātas vai iznīcinātas, vai arī šīs pēdas izņemtas neatbilstoši likuma prasībām, tādēļ tālākā procesa gaitā tās nevar izmantot.
«Ja nav kārtīgi nostiprināti pierādījumi un ir pieļauti procesuālas dabas pārkāpumi, tad uz tiem tiesā var norādīt aizstāvība.
Slikti ielikts pamats lietai ir iemesls, lai arī tālāk rastos problēmas. Jā! Iespējams, ka vairāk (nākotnē) būs attaisnojošu spriedumu.
Bez kvalitātes nevar būt rezultāti. Es varu prokurorus vēl vairāk orientēt uz stingrāku krimināllietu uzraudzību, taču tas nedos rezultātu. Mēs jau varam uzraudzīt, cik gribam, taču, ja nebūs lietā ielikti pamati, tad nebūs rezultātu,» uzvēra Kalnmeiers.
Labāku izmeklēšanas kvalitāti gribētu arī KNAB
Ģenerālprokurors arī secinājis, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklēto lietu izmeklēšanas kvalitātei vajadzētu būt labākai.
«Biroja izmeklēšanas kapacitāte šobrīd ir nepietiekama. Tas arī skaidri redzams, jo birojā ir brīvas izmeklētāju vietas, līdz ar to pārējiem pieaugusi slodze. Jaunākās ziņas gan liecina, ka uz vakantajiem izmeklētāju amatiem ir pieteikušies cilvēki, taču, vai būs izdevies atrast piemērotākos, rādīs tikai laiks. Kur pieaug slodze, pieaug izmeklēšanas termiņi un pazeminās kvalitāte. Biroja izmeklēto lietu izmeklēšanas kvalitātei vajadzētu būt labākai.»
Kalnmeiers secinājis, ka birojā trūkst stratēģiskā redzējuma un plānojuma apjomīgu lietu izmeklēšanā. Ar neapjomīgām lietām pagaidām viss ir kārtībā, bet
problēmas visbiežāk ir ar lielajām lietām, piemēram, «Latvenergo» un «Daimler», kas pēc būtības prasa milzīgu izmeklēšanas darbību apjomu, īpaši ārvalstīs.
«Trūkst pieredzes gan biroja vadībai, gan izmeklētājiem šāda mēroga lietu izmeklēšanā. Iedomājieties situāciju, ja uzreiz ieliek nepieredzējušu cilvēku par grupas vadītāju, tad iet kā pa celmiem,» uzsvēra ģenerālprokurors.