Visskeptiskākās prognozes par Grigules sekmēm EP (62)

Visskeptiskākās prognozes Gobiņš izteica par Ivetas Grigules (ZZS) darbību EP. Pēc viņa domām, Grigule varētu darboties tāpat kā Aleksandrs Mirskis («Alternative») līdz šim, turklāt tas būtu «labākais iespējamais variants, lai neradītu kaitējumu». Politologs pauda cerību, ka vēlētāji Grigules darbību vērtēs ļoti nopietni. «Patlaban tas ir ļoti skumji, ka cilvēki ir uzķērušies uz viņas izteiktajiem solījumiem, kas pēc savas būtības nemaz nav saistīti ar ES jautājumiem,» sacīja politologs.

Vislielāko balsu skaitu ieguvuši tie politiskie spēki, kuriem ir bijusi EP pieredze un kuru deputāti EP ir respektēti. Šoreiz šīs kvalitātes ir novērtējuši arī vēlētāji. Rezultāti liecina, ka uz EP vēlēšanām Latvijā ir aizgājusi «domājošā sabiedrības daļa», sacīja Gobiņš.

Ždanoku nevarot dēvēt par slinku

Līdzīgi kā Valdis Dombrovskis (V), Krišjānis Kariņš (V), Sandra Kalniete (V), Artis Pabriks (V), Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), arī Tatjanas Ždanokas darbība EP liecina par aktivitāti un viņu nevar nosaukt par «slinko deputātu». Viņas viedokļa neatbilstība Latvijas iedzīvotāju vairākuma viedoklim un valstiskajam viedoklim nerada šaubas, taču atbilstoši viņas elektorātam viņa Briselē darbojas veiksmīgi. Savukārt par Mirska un Alfrēda Rubika (LSP) aktivitātēm nav plaši dzirdēts, tāpēc arī šoreiz vietu EP viņi nav sasnieguši, pauda eksperts.

Jautāts par iespējamām Latvijas pārstāvju darbības jomām EP jeb specializāciju, Gobiņš norādīja, ka Kariņš varētu turpināt strādāt pie enerģētikas jautājumiem, savukārt, Dombrovskis, nepārejot uz Eiropas Komisiju (EK), varētu iegūt ļoti nozīmīgus «budžeta portfeļus». Kalniete varētu turpināt darboties lauksaimniecības jautājumos, taču viņai vēl jāizdara izvēle par labu kādai no EP komitejām, lai plašāk varētu spriest par viņas nākotnes darbību. Savukārt Pabriks varētu ieņemt ārlietu jomu. Arī Zīles atkārtota iekļūšana EP ir pozitīvi vērtējama, jo viņa darbs ir labi novērtēts transporta un sakaru jomā, kas Latvijai ir ļoti būtiska, teica Gobiņš.

Mamikins var sagādāt «interesantu pavērsienu»

Žurnālista Andreja Mamikina («Saskaņa») darbs EP varētu būt interesants pavērsiens, norādīja Gobiņš, sakot, ka svarīgi būs skatīties, kādu politiku «Saskaņa» un Mamikins attīstīs Eiropā. Pastāvot divas iespējas, no kurām viena ir eiropeiska un uz Rietumvalstīm vērsta politika, bet otra - «turpināt pūst Krievijas prezidenta Vladimira Putina stabulē». Iepriekš ieņemtā politika ir bijusi tālu no eiropeiskas politikas, bet patlaban pastāv salīdzinoši liela iespējamība, ka Mamikins varētu izvēlēties eiropeiskākas politikas īstenošanu, uzskata Gobiņš.

Prognozējot šogad rudenī gaidāmo Saeimas vēlēšanu iznākumu, Gobiņš norādīja, ka, visticamāk to neietekmēs EP vēlēšanu rezultāti, nosūtot redzamākos partiju flagmaņus uz EP. Tas saistāms ar to, ka lielākā daļa no ievēlētajiem deputātiem valdībā patlaban nav aktīvi darbojušies vai jau bijuši EP deputāti.

Vienlaikus Gobiņš minēja, ka «Vienotībai» Saeimas vēlēšanās būs jāiztiek bez «Dombrovska faktora», kas zināmā mērā varētu ietekmēt vēlēšanu rezultātus. Dombrovskim aizejot daži vēlētāji varētu rūpīgāk pārdomāt savas balss «atdošanu» par labu partijai «Vienotība». Kā potenciālo atsvaru politologs minēja «Reformu partijas» biedru pārbīdi uz «Vienotības» biedru rindām, kas varētu pēdējai sniegt papildus balsis.

Kā ziņot, «Vienotība» EP vēlēšanās ieguvusi četrus mandātus, bet pa vienam ticis «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), «Saskaņai», Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un Latvijas Krievu savienībai (LKS), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.