Rosina noteikt prioritātes un kritērijus «melnajā sarakstā» iekļaujamām personām (8)

Kritērijos noteikti ir jāiekļauj personu saistība ar militāro industriju Krievijā, arī tad, ja tā šķietami ir pastarpināta.

«Latvija ir Eiropas Savienības robežvalsts, tādēļ mūsu pienākums rūpēties par robežas drošību un mums ir jābūt soli priekšā pārējiem. Esmu pārrunājis šo jautājumu ar komisijas vadītāju Valdi Zatleru, kurš arī piekrīt, ka mums ir jābūt skaidriem kritērijiem, kas nosaka, kuras personas Latvijā pavisam noteikti nav vēlamas,» sacīja Dombrava.

Dombrava norādīja, ka informatīvais karš ir sācies jau sen un kultūras sakaru aizsegs ir viens no veidiem, kā iepludināt naidīgu ideoloģiju un pat melus.

«Līdzšinējā Ārlietu ministrijas rīcība ir apsveicama, taču tagad sankcijas pret noteiktām personām vai uzņēmumiem ir jāpadara mērķtiecīgākas, vēršot tās pret Kremļa ietekmes aģentiem, ieroču ražotājiem un tiem, kas finansē šos procesus, neaprobežojoties vien ar «Kremļa dziedātājiem»,» uzskata Dombrava.

ASV jūlija vidū ieviesa sankcijas pret vairākām Krievijas un Ukrainas personām un uzņēmumiem, piemēram, pret Krievijas Federācijas drošības dienestu ģenerāli Sergeju Besedu, Krievijas Federācijas Valdes Domes priekšsēdētāju Sergeju Ivanoviču Neverovu, Krievijas Federācijas prezidenta palīgu Igoru Ščegolevu.

Uzņēmumu un struktūru vidū, pret kurām ASV ir lēmusi vērst sankcijas, ir arī «Uralvagonzavod» («Уралвагонзавод»), kura meitas uzņēmums «UVZ Baltija» sāk savu darbību izvērst Latvijā.

Jau iepriekš deputāts Imants Parādnieks ir rosinājis papildināt Latvijā nevēlamo personu sarakstu ar vairākiem vārdiem. Starp šīm personām ir arī jau minētā «Uralvagonzavod» ģenerāldirektors Oļegs Sijenko, Krievijas valsts aģentūras «Rossotrudņičestvo» («Россотрудничество») vadītājs Konstantīns Kosačevs un «Uralhim» («Уралхим») un tā Latvijas filiāles «Uralchem» īpašnieks Dmitrijs Mazepins. Nacionālās apvienības valde lēma šo jautājumu virzīt skatīšanai Saeimas Nacionālās drošības komisijā.

NA jau vairākkārt ir aicinājusi politiķus un deputātus pievērsties nacionālās drošības jautājumiem, uzsverot, ka būtiski ir zināt, kādas personas un investīcijas mēs akceptējam un kurš ir patiesais labuma guvējs.

«Nacionālā drošība ir gan iedzīvotāju, gan dažādu valsts institūciju, gan pašvaldību atbildība. Tādēļ tos, kas ierasti aizstāv investīciju nepieciešamību, šoreiz aicinātu aizdomāties, vai Latvijas ekonomikā vajag ukraiņu asinīm slacītu naudu, kas nāk no Krievijas ieroču ražotājiem vai ar viņiem cieši saistītām personām,» piebilda Dombrava.