6. klases skolēns var uzrakstīt maģistra darbu. Vai tas ir normāli? (304)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: No personīgā arhīva

Šodien ir pēdējā vasaras brīvlaika diena. Jau rītdien ir 1.septembris, kad skolās sāksies jaunais mācību gads. Dažas dienas pirms tā sākuma portāls intervēja privātskolotāju Vinetu Teteri, kura ne tikai māca Liepājas skolēnus, bet ir arī trīs bērnu mamma. Viņas vecākās meitas ir skolnieces, bet dēls apmeklē bērnudārzu.

Ar kādām sajūtām tu un tavi bērni gaidāt jaunā mācību gada sākumu?

Smejoties varētu teikt tā: atkal mūs gaida kārtējās mocības, viss sākas no gala. (Smejas.) Kāpēc vasara ir tik īsa un kāpēc tā beidzas? Jūlijā laiks un atpūta bija normāla, bet augusts bija tik lietains, ka vispār nelikās vasara. Sajūtas ir tādas kā pēc atvaļinājuma – gribas vēl vienu atvaļinājumu. Bet es par to neraudu.

Vai, domājot par savu bērnu sagatavotību skolai, tev ir mierīga sirds?

Jā, man ir mierīga sirds. Tā kā esmu privātskolotāja, redzu arī bērnus ar sarežģījumiem. Tāpēc varu pateikties Dievam, ka man ir veseli bērni, kas spēj sekot līdzi mācību vielai. Citiem bērniem tas nenotiek tik vienkārši. Pēc savas darba pieredzes un savu bērnu slodzes secinu, ka

kopumā mācību programma ir daudz par smagu.

Kura vecuma bērniem, tavuprāt, viela ir vissmagākā, salīdzinot ar viņu spējām?

Sākot no piektās klases, mācību programma ir pārspīlēta. Salīdzināsim Latvijas programmu ar ASV skolās mācīto. ASV bērni vielu apgūst ļoti lēnām, brīžiem pat bērndārznieku tempā, bet paskatīsimies, cik viņiem ir zinātnieku un cik viņu darbi ir kvalitatīvi! Latvijas izglītības sistēma ir vērsta uz kvantitāti, taču, kā zināms, kvantitāte nekad neiet roku rokā ar kvalitāti. Patlaban sistēma ir tāda, ka

apzinīgs 6. klases skolēns varētu uzrakstīt maģistra darbu.

Uzskatu, ka būtu labāk, ja vielu, ko šobrīd apgūst līdz 6. klasei, mācītu visu pamatskolu. Savukārt vidusskolā varētu mācīt 8., 9. un 10. klases vielu, bet patlaban vidusskolā apgūstamo vielu atstātu augstskolām. Kopumā tādā veidā mēs iegūtu daudz vairāk.

Kuros priekšmetos esošā programma ir vissmagākā?

Tā kā mācu matemātiku, redzu, ka bērniem paredzētās vielas dziļums ir pārspīlēts. Tas nav vajadzīgs. Drīzāk varētu pievērsties fizikai, kas ir matemātikas taustāmā daļa. Skolēniem ir jāmāca zinātni izprast. Stundās varētu pieaicināt kādu praktiķi, kas palīdzētu apgūt mācību vielu. Kaut vai elektriķi, kas stāstītu nevis pārgudras teorijas, bet demonstrētu procesus praksē. Skolēni netiek līdzi fizikas un matemātikas teorijām. Viņi tās iekaļ, bet nesaprot.

Vai patlaban skolās bērniem māca gana daudz par veselību, higiēnu, drošību?

Nē, noteikti nē. Par šīm jomām runā nepietiekami daudz.

Pagājušajā mācību gadā biju praksē sākumskolā. Biju gaidījusi, ka pusaudžiem (12, 13 gadi) sociālajās zinībās stāstīs par vecumposmam raksturīgajām īpatnībām, savstarpējo saskarsmi un ķermeņa dabiskajiem procesiem, kas viņiem dzīvē reāli noderētu. Bet tā vietā izglītības standarts paredz apgūt ekonomikas pamatus!

Bērniem šajā vecumā svarīgāk ir izprast sevi un citus, nevis iemācīties ekonomikas principus.

Protams, ekonomikas pamati ir jāapgūst, bet labāk tos būtu atstāt vidusskolas laikam.

Kā tu vērtē bērnu slodzi skolās?

Skolēni mācību gada laikā ir ļoti noguruši. Citēšu raidījuma «Viss notiek» vadītāju Adrianu Rozi: «Mēģiniet iedomāties. Katru dienu jums jāiet uz darbu, lai mācītos. Jums ir vairāki vadītāji, katram savas prasības, savs skaidrošanas veids. Iespējams, ka jums daudz kas neizdodas, taču vadība norāda uz kļūdām 30 jūsu tuvāko kolēģu klātbūtnē. Bieži vien darbavietā valda troksnis, izceļas strīdi un pat kautiņi… taču mājinieki ir pārāk aizņemti, lai jūs uzklausītu un palīdzētu!»

Nedod Dievs, ja kādam «priekšniekam» tu nepatīc!

Skolēns nevar aiziet no skolas, kā darbinieks var aiziet no darba.

Vienkārši jāsakož zobi un jāciešas. Varam tikai iedomāties, kādu iespaidu tas atstāj uz bērna psihi un kā tas ietekmē viņa turpmāko dzīvi!

Kāda ir tava attieksme pret pulciņiem?

Pozitīva. Uzskatu, ka bērnam ir jāattīsta savas spējas un talanti. Vecākiem un skolai tie laikus jāpamana. Viņiem jāvirza bērns tajā virzienā.

Ja bērnam ir talants mūzikas jomā, vecākiem viņš jāved uz mūzikas skolu, jo tikai tur bērns varēs adekvāti attīstīt savas spējas, gūt panākumus un sasniegt savus mērķus. Piemēram, ja mana vecākā meita nebūtu gājusi mūzikas skolā, viņa nevarētu piedalīties Pasaules koru olimpiādē, no kurienes viņa atveda pasaules līmeņa čempiona godalgu.

Tas pats attiecas uz zīmēšanu, aktiermākslu, sportu un citiem talantiem.

Bet līdz ar pulciņiem pieaug arī skolēnu slodze.

Jā, bet man šķiet, ka pulciņos bērni arī savā veidā atgūstas no skolas. Abas manas meitas pagājušajā mācību gadā paralēli vispārizglītojošai skolai apmeklēja arī mūzikas un sporta skolu. Sanāk, ka viņas mācījās trijās skolās. Protams, vakaros viņas bija nogurušas, bet uzskatu, ka bērniem fiziskā slodze arī ir vajadzīga. Mūsdienās sporta aktivitāšu ir pārāk maz, it īpaši pilsētu bērniem. Viņi bieži vien pēc skolas pārnāk mājās un sēž pie datora.

Vai mūsdienu bērni iet uz kalniņu braukt ar ragavām? Nē, vairums sēž pie datora!

Labi, ja vēl ir dators. Daļa pamēģina arī dažādas aizliegtas vielas un kļūst atkarīgi.

Jā, tā ir smaga tēma. Vecākā meita, kura mācījās 6. klasē, vienu dienu pārnāca mājās un pastāstīja, ka satikusi savu kādreizējo bērnudārza draudzeni. Mana meita bija šokēta, ka 6. klases skolniece pīpē. Es arī biju šokā.

Turklāt domāju, ka viņas draudzene nepīpēja viena pati, bet gan bariņā. Paldies Dievam, ka manu bērnu skolā nekas tāds nav konstatēts. Kad iedomājos, ka Rīgas bērni pīpē «spaisu», man mati ceļas gaisā. Tad jau labāk lai viņi iet uz mūzikas skolu un pūš tauri!

Kā tu vērtē skolā piedāvāto uzturu?

Ēdiens skolā ir ļoti labs. Kad biju praksē, pārliecinājos, ka bērniem piedāvātais ēdiens ir sabalansēts un pilnvērtīgs. Katru dienu ir kāds cits ēdiens: otrais ēdiens ar gaļu un salātiem, zupas, augļi un dārzeņi. Bieži vien strādājoši un skrienoši vecāki vakariņas nepagatavo labāk par skolas virtuvi. Vienīgais mīnuss, ka ēdnīcā starp bērniem valda masu psihoze.

Ja viens bērns paziņo, ka viņam kaut kas negaršo un viņš kaut ko neēd, puse klases seko viņa piemēram.

It sevišķi, ja ar ēdienu sāk ņerkāties kāds no bara līderiem. Lai tā nenotiktu, vairāk jāiesaistās skolotājiem. Protams, bērniem nevajadzētu spiest ēst, ja viņiem kaut kas negaršo, bet nevajadzētu arī ļaut šķobīties ap ēdienu.

Ko tu novēlētu sev, saviem bērniem un visiem pārējiem ar skolu saistītajiem cilvēkiem jaunā mācību gada sākumā?

Noteikti novēlētu visiem skolēniem izturību. Vecākiem gribētu vēlēt izturību, sapratni un iecietību. Visapkārt ir stress, un saprotu, ka vieglāk ir sakliegt uz bērnu, kurš vakarā kaut ko nesaprot no skolā uzdotā. Tajā brīdī ir jānomierinās, jāapsēžas un kopā jāmēģina atrisināt neskaidrības. Vecākiem jāzina –

tiklīdz bērns nesapratīs vienu lietu, tas radīs problēmas izprast tālāko mācību vielu.

Jācenšas nepieļaut robu veidošanos.

Arī portāls TVNET vēl visiem veiksmīgu jauno mācibu gadu!

Komentāri (304)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu