Krievija meklē Latvijas vājos punktus un izmanto tos, lai sasniegtu savus mērķus, sarunā ar aģentūru BNS sacīja Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Jānis Bērziņš.
Eksperts: Krievija meklē Latvijas vājos punktus un izmanto tos, lai sasniegtu savus mērķus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bērziņš vērsa uzmanību uz to, ka, diskutējot par valsts apdraudējumu, vispirms ir nepieciešams atbildēt uz jautājumu - kas ir karš? «Nav tā, ka karavīriem patiktu karot un nogalināt citus cilvēkus. Tas ir arī šausmīgi dārgs pasākums. Lai stundu izmantot Abrams tanku, izmaksas sasniedz piecus tūkstošus ASV dolāru, nerēķinot kaujas šaušanu,» teica Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors.
Tādējādi cilvēkiem vajadzētu saprast karu kā politisku instrumentu, kas norisinās, lai sasniegtu politisko mērķi. Ideāls gadījums ir tad, ja šis mērķis ir sasniedzams bez kara, vai bez tiešas karadarbības. «Neviena valsts, tostarp arī Krievija, nevēlas lai būtu karš. Daļa no Krievijas stratēģijas ir izmantot asimetriskas metodes, tostarp politisko spiedienu, ekonomisko spiedienu un to, ko viņi sauc par kultūras karu. Tādā līmenī tas Latvijā notiek,» skaidroja Bērziņš. Ņemot to vērā, Krievijas stratēģija ir ļoti vienkārša - meklēt vājos punktus un izmantot tos pret attiecīgo valsti.
«Patiesība ir tā, ka viņi meklē mūsu vājos punktus un vienkārši izmanto tos pret mums.
Galarezultātā sanāk gandrīz tā, ka mēs paši esam vainīgi.
Tāpēc ir ļoti svarīgi ļoti nopietni izanalizēt un meklēt, kur ir šie vājie punkti, lai tiešām varētu sargāt valsti no tādiem nekonvencionāliem, nesimetriskiem uzbrukumiem, kas šobrīd notiek,» teica eksperts.
Komentējot iespējamus Krievijas mērķus Baltijas valsīs, Bērziņš norādīja, ka viņam nav tiešas informācijas par to, kādi varētu būt Maskavas plāni, tomēr,
visticamāk, kaimiņvalsts nav apmierināta ar faktu, ka Latvija ir gan Eiropas Savienībā (ES), gan NATO.
«Krievija gribētu, lai šeit būtu prokrieviska politiskā valdība. Par to nav šaubu. Es uzskatu, ka tas ir [viņu] mērķis. Mums ir vairākas pazīmes, ka Latvijā tas notiek. Viņi cenšas to izdarīt,» norādīja Bērziņš.
Latvijas rīcībai šādos apstākļos būju jābūt saistīta ar savu vājo punktu meklēšanu, dzīves līmeņa celšanu un demokrātisko vērtību aizstāvēšanu.
«Labākais ierocis ir pārtaisīt Latviju par valsti no kuras neviens negribētu izbraukt.
Visi gribētu dzīvot šeit, jo Latvija ir vislabākā valsts pasaulē. Tas ir ļoti komplekss pasākumu kopums. Līdz ar to man ir ļoti grūti dot konkrētu atbildi. Šīs lietas vajadzētu diskutēt sabiedrības līmenī ar sabiedrības pārstāvjiem no visiem slāņiem,» uzskata Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors.
Runājot par hibrīdkara draudiem Latvijai, militārais eksperts atzina, ka vēl ir nepieciešams nodefinēt par ko tieši ir runa. «Ir termins hibrīdkarš, kas ir ļoti konkrēts jēdziens. Šo jēdzienu nodefinēja ASV pulkvedis Frenks Hofmans. Prinicipā tajā ir runa par nevalstiskiem aktieriem un to darbību kara apstākļos. Līdz ar to - hibrīdkarš nozīmē to, ka tiek izmantotas terorisma un partizānu stratēģijas,» skaidroja Bērziņš. Tādējādi šajā konceptā nav vietas par ekonomiskiem vai politiskiem instrumentiem un tā principā ir neregulārā karadarbība.
«[Jēdziens] hibrīdkarš un Ceturtās paaudzes karš nespēj atspoguļot vai izskaidrot to, ko Krievija dara. [Paši] krievi to sauc par Jaunas paaudzes karu. Ja viņi īsteno šo stratēģiju un sauc par jaunas paaudzes karu, es neesmu gatavs to saukt par hibrīdkaru vai ceturtās paaudzes karu. Es domāju, ka jāsauc tā, kā viņi to sauc. Viņi ir ļoti daudz rakstījuši par Jaunās paaudzes karu. Viņi ir diezgan daudz izanalizējuši. Ir vairākas publikācijas krievu valodā, kuras viņi tiešām par šo stratēģiju diezgan atklāti diskutē,» pauda Bērziņš.
Galvenais tomēr neesot gan fokusēties uz nosaukumu. bet gan uz to, kā šī parādība izpaužas. Tāpat ir bīstami domāt, ka līdzīgas lietas eksistējušas arī agrāk. Liela daļa Jaunās paaudzes kara elementu jau ir zināmi ļoti sen, taču to izpausmes ir jaunas. Bērziņš esošo izaicinājumu raksturošanā izmantoja salīdzinājumu ar olu. «Ola ir ļoti sena lieta. Arī eļļa nav jauna lieta. Savukārt majonēze - kas principā ir olas ar eļļu - ir izgudrota pirms salīdzinoši neliela laika. Majonēze ir kaut kas cits,» viņš uzsvēra. Tādējādi, jautājums nav par to, vai atsevišķi Jaunās paaudzes kara instrumenti ir jauni vai tādi nav, bet gan par to - kā šie instrumenti izpaužas. Veids, kādos Krievija minētos instrumentus izmanto, ir jauna parādība, atzina drošības eksperts.