Vai Austrumu slimnīcā ielaista «parazītiska struktūra»?

Jaunie saskata iespējas nopelnīt

Plastikas ķirurgs Olafs Libermanis, ar kura pārstāvēto SIA «Brūču klīnika» slimnīca šogad nolēma nepagarināt līgumu, TVNET stāstīja, ka pēdējos 15 gadus mikroķirurģijas nozare Latvijā ir privātās rokās. Tam ir vairāki iemesli, bet viens no tiem ir saistīts ar speciālistu atalgojumu – valsts ķirurgam maksā ap 500 eiro, bet privātās struktūrās summa var būt pat vairāki tūkstoši pēc nodokļu nomaksas. Labam ķirurgam, pēc viņa domām, tā būtu arī jāsaņem.

Nozares privatizēšana ļāva valstī saglabāt mikroķirurģiju - citādi tā būtu izjukusi -, kā arī tikt vaļā no aploksnēm.

Maksāšana aploksnēs esot ļoti izplatīta veselība aprūpes jomā, tostarp Austrumu slimnīcā.

2000.gadu sākumā mikroķirurģijā sāka darboties jauni speciālisti, kas neesot īsti izpratuši līdzšinējo sektora mehānismu, vērtības un kultūru. Viņi, būdami talantīgi ķirurgi, ātri sapratuši, ka šajā jomā var tikt pie lieliem materiāliem labumiem. Runa esot par simtiem tūkstošu eiro gadā.

«Parazītiska struktūra»

Piemēram, SIA «Latvijas plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs» esot ļoti labas attiecības ar Austrumu slimnīcas valdi. Firmai esot seši īpašnieki, no kuriem pieci esot plastikas ķirurgi.

Šī firma sākumā, pirms padsmit gadiem bijis normāls uzņēmums, bet tagad esot kļuvusi par «parazītisku struktūru Austrumu slimnīcā».

«Tā kā viņiem ir īpaši labas attiecības ar Austrumu slimnīcas valdi, viņi šo parazītismu piekopj pilnīgi atklāti,» Libermanis sacīja. Viņš norādīja, ka firmas pamatkapitāls esot 2000 latu, tai nav savu telpu stacionāra darbībai, nav līguma ar Nacionālo veselības dienestu par stacionāru darbu, tā izmanto Austrumu slimnīcas telpas, personālu, turklāt slimnīca vēl iepērk SIA materiālus, lai nodrošinātu darbu un samazinātu izdevumus. Kopš dibināšanas 2001.gadā firma apgrozījusi 14,5 miljonus latu, bet tās pamatlīdzekļi ir aptuveni tikai 130 tūkstoši latu (turklāt daļa no tiem esot privātie automobiļi). Līgums ar Austrumu slimnīcu firmai atjaunots pagājušā gada vasarā uz turpmākajiem trīs gadiem par 4,5 miljoniem eiro.

Pelna, nodarbinot citus 11 mikroķirurgus

Pēc Libermaņa teiktā, firmas darbības balstās uz diviem vaļiem: līgumu ar Austrumu slimnīcu un iespēju nodarbināt 11 tādas pašas kvalifikācijas ķirurgus, kā arī rezidentus. «Šie džentlmeņi pārdod gaisu, nopelnot katrs vairāk nekā simts tūkstošus gadā, jo nodarbina 11 citus ķirurgus. Radīta sistēma, ka «ierindas» plastiskie ķirurgi nevar vienkārši iestāties darbā Austrumu slimnīcā. Austrumu slimnīca arī nemaz necenšas viņus pieņemt darbā, jo apmierina esošais modelis,» viņš teica.

Apmaksas atšķirība starp mikroķirurgiem-minētās firmas īpašniekiem un 11 ķirurgiem, kas strādā viņu pārraudzībā, esot aptuveni desmit reizes, piemēram,

nozares pārvaldītāji saņem simtiem tūkstošu gadā, bet 11 viņu pakļautībā esošie mikroķirurgi kādus 1500-2000 eiro,

kas esot par maz plastiskās ķirurģijas nozarei, kur ir labas iespējas pelnīt ar kosmētiskām operācijām.

Saistītie uzņēmumi

Libermanis uzskata, ka nozarē dominējošie mikroķirurgi vēlējušies nopelnīt vēl vairāk, tāpēc Rīgā, Hipokrāta ielā 2 darbojas vēl divas firmas - SIA «Rokas un rekonstruktīvā ķirurģija» un SIA «Mikroķirurgijas centrs». Austrumu slimnīcas valde esot informēta par šīm firmām, bet neesot nekādi reaģējusi.

SIA «Rokas un rekonstruktīvā ķirurģija», kas nodarbojas ar mikroķirurģiju Onkoloģijas centrā, kopš dibināšanas 2007.gadā iepirkusi pamatlīdzekļus tikai par 8560 latu, apgrozījums kopš dibināšanas bijis aptuveni 372 tūkstoši latu, bet firmas vidējā peļņa visā periodā bijusi gandrīz 70% no apgrozījuma.

2011.gadā, pašā krīzes karstumā, firmas apgrozījums bija ap 80 tūkstoši latu, bet peļņa – virs 90% no tā.

, Firmai ir viens īpašnieks, kurš vienlaikus ir arī vienīgais darbinieks. Bet SIA «Latvijas plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs», kurai ir līgums ar Austrumu slimnīcu par mikroķirurģijas pakalpojumu nodrošināšanu, peļņa 2014.gadā bija 29%, bet apgrozījums gandrīz divi miljoni latu.

«Ņemot vērā medicīnas reālijas, tas ir nenormāli daudz, tā ir neiedomājama peļņa jebkuram biznesam, varbūt izņemot ieroču, narkotiku un cilvēku tirdzniecību,» Libermanis izteica vērtējumu.

Viņš arī norādīja, ka SIA «Latvijas plastiskās rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs» īpašnieki ir Mārtiņš Kapickis, Jānis Krustiņš, Kalvis Pastars, Haralds Adovičs, Aivars Tihonovs un Gundars Krauklis, valdē ir Mārtiņš Kapickis, Jānis Krustiņš un Kalvis Pastars. SIA «Rokas un rekonstruktīvā ķirurģija» vienīgais īpašnieks un valdes loceklis ir Kalvis Pastars.

Hipokrāta ielā 2 reģistrēta arī sabiedriskā labuma organizācija «Mikroķirurģijas attīstības biedrība», kuras biedri vienlaicīgi ir arī SIA «Latvijas plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs» darbinieki un maksātnespējas procesa administrators Ingus Gailums. Biedrība divreiz saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta Sabiedriskā labuma komisijas brīdinājumu. Par biedrības valdes priekšsēdētāju 2014.gada oktobrī iecelta SIA «Latvijas plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs» darbiniece, plastikas ķirurģe Anda Gaile. Pirms diviem gadiem maksātnespējas administrators Ingus Gailums no Aivara Tihonova, Kalvja Pastara un Haralda Adoviča pārņēmis SIA «Mikroķirurģijas centrs» vadību, un uzņēmums pašreiz ir likvidācijas procesā, Libermanis stāstīja.

Ilgstoši uzturēta shēma

Libermanis atzina, ka pie šādām shēmām cilvēki Latvijā ir pieraduši, bet parasti tās ir vienreizējas, piemēram, iestādes vadītājs saņem naudu par kādu darījumu. Šajā gadījumā esot runa ir par gadiem ilgušu shēmu. «Ir izveidojusies pilnīgi nenormāla situācija – no vienas puses, Austrumu slimnīca ir milzīgās grūtībās, kas beigsies ar papildu naudas prasīšanu Veselības ministrijai, bet, no otras puses, slimnīcā darbojas minētie «ārkārtīgi veiksmīgie» uzņēmumi. Tādā veidā tiek drausmīgi kropļota sistēma,» Libermanis teica un atgādināja, ka mikroķirurģija ieguva privātu statusu, jo valsts pārstāvji uzticējās toreizējiem nozares vadītājiem. Esošā netaisnīgā sistēma arī sabojājot jauno plastikas ķirurgu paaudzi.

Libermanis analizējis minēto firmu darbības rādītājus un secinājis, ka

vairums šo uzņēmumu saņemtās naudas nāk no valsts, bet vēlāk aiziet kompāniju īpašnieku dividendēs,

jo par tām jāmaksā mazāki nodokļi. Savukārt pašās firmās nepaliekot gandrīz nekas.

Iespējama korupcija nozarē

Viņš atklāja, ka pagājušajā gadā Austrumu slimnīcas Ķirurģisko infekciju klīnikas pārstāvji izdarījuši spiedienu uz viņa vadīto SIA «Brūču klīnika», rosinot «pamainīt attieksmi» un, iespējams, padalīties ar saņemto naudu, bet Libermanis nav piekritis. «Mums ir Valsts ieņēmumu dienesta atzinība par godprātīgu nodokļu nomaksu,» viņš teica.

Ārsts atturas nosaukt konkrētas naudas summas un materiālos labumus, ko Austrumu slimnīcas valdes pārstāvji varētu būt saņēmuši no nozarē valdošajām mikroķirurģijas firmām, bet norāda, ka slimnīcas administrācijas izlikšanās neredzam tepat acu priekšā notiekošo liecina vismaz par ārkārtīgu protekcionismu un bezatbildību. Slimnīcas valde nedrīkstētu pieļaut šādu nekaunību nozarē, tas izjaucot līdzsvaru un sabojājot jauno ķirurgu paaudzi.

«Šādi izlaupīt slimnīcu nedrīkst, par peļņu var runāt vienīgi tad, ja tiek veikti reāli ieguldījumi, citādi tā ir slēpta darba alga, par ko jāsamaksā nodokļi,» viņš rezumēja savu viedokli.

Kā situāciju skaidro nozares uzraugi?

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas preses sekretāre Agnese Gusarova TVNET norādīja, ka Austrumu slimnīcai ir līgums ar vienu mikroķirurģijas pakalpojumu sniedzēju – «Latvijas plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centru», jo slimnīcā nav speciālistu, kas varētu nodrošināt specifisku mikroķirurģijas pakalpojumu sniegšanu.

Veselības ministrija ir uzdevusi slimnīcas vadībai meklēt iespējamos risinājumus, lai piesaistītu nepieciešamos speciālistus un pakalpojumu slimnīcā varētu nodrošināt bez ārpakalpojumu piesaistes.

Ministrija ir informēta par šo situāciju un ir uzdevusi Austrumu slimnīcai meklēt situācijas risinājumus.

Veselības ministrijas skatījumā labāks risinājums būtu, ja konkrēto pakalpojumu nodrošinātu pati slimnīca, nepiesaistot ārpakalpojuma sniedzējus.

Slimnīcā saskata konkurences cīņu

Portāls TVNET vēlējās uzzināt arī Austrumu slimnīcas viedokli saistībā ar vairākām slimnīcā strādājošām privātām firmām, kas darbojas mikroķirurģijas jomā. Slimnīcas preses sekretāre Inguna Potetinova norādīja, ka ir saskatāms mēģinājums maldināt TVNET redakciju un mums sniegtajā informācijā ir arī klaji apmelojoši, cieņu un godu aizskaroši izteikumi, kas norāda uz to, ka cīņā par valsts pasūtījuma iegūšanu konkurenti ir gatavi izmantot jebkurus, arī zemiskus līdzekļus.

Viņa skaidroja, ka Latvijā ir ļoti neliels to sertificēto plastikas ķirurgu skaits, kuriem ir pieredze neatliekamajā un plānveida rekonstruktīvajā mikroķirurģijā. Austrumu slimnīcā, kas ir lielākais neatliekamās palīdzības sniedzējs Latvijā, šādu speciālistu nav, tāpēc,

lai izpildītu valsts pasūtījumu par neatliekamās rekonstruktīvās palīdzības sniegšanu pacientiem, slimnīca izsludināja konkursu,

kurā tiesības visiem Latvijas iedzīvotājiem nodrošināt šo palīdzību ieguva SIA «Latvijas plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs», ar ko ir noslēgts pakalpojuma līgums.

Mikroķirurģijas centra speciālisti veic tikai tās ķirurģiskās operācijas, kuru izpildi tiem pasūta slimnīcas pilnvarotās personas, kas arī pilnībā kontrolē pasūtīto darbu izpildi un kvalitāti. Mikroķirurģijas centra personāls piedalās nepārtrauktā 24 stundu neatliekamās palīdzības sniegšanas procesā, kuru vada atbildīgie dežuranti no slimnīcas puses. Sadarbojoties multidisciplinārai ārstu komandai – Austrumu slimnīcas speciālistiem kopā ar Mikroķirurģijas centra speciālistiem, ir veikta virkne īpaši sarežģītu, Latvijas un pat Baltijas mērogā unikālu operāciju, īpaši jāizceļ sasniegumi onkoloģijā, kas ļāvušas pacientiem pagarināt dzīves ilgumu un uzlabot dzīves kvalitāti.

Ņemot vērā šādu speciālistu trūkumu arī kaimiņvalstī Igaunijā, ir sāktas sarunas par sadarbību gadījumos, kad neatliekamā rekonstruktīvā palīdzība būtu nepieciešama Igaunijas iedzīvotājiem, tā tiktu nodrošināta Austrumu slimnīcā.

Potetinova arī norādīja, ka Mikroķirurģijas centrs ir vienīgā vieta Latvijā, kur jaunie speciālisti, dažādu specialitāšu ārsti-rezidenti no Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes, vietējie un ārvalstu studenti var iegūt nepieciešamās prasmes sarežģītas rekonstruktīvās palīdzības sniegšanā.

Austrumu slimnīca un Mikroķirurģijas centrs ir mācību bāze topošajiem plastiskajiem ķirurgiem visā Latvijā.

Pašreizējais līgums par neatliekamās rekonstruktīvās palīdzības sniegšanu, t.i., medicīniska palīdzība pēc smagām traumām ar plašiem audu defektiem, ķermeņa daļu amputācijām, politraumas kompleksa aprūpe, iegūtu un iedzimtu patoloģiju ārstēšana bērniem līdz 18 gadiem, dažādu mīksto audu un kaulaudu defektu slēgšana, izmantojot mikroķirurģisko tehniku, tostarp smagu onkoloģisko pacientu kompleksa ārstēšana, apdegumu un izgulējumu ārstēšana ir spēkā vēl divus gadus.

Ar ko skaidrojamas slimnīcas finanšu grūtības?

Rekonstruktīvās mikroķirurģijas pakalpojumi veido tikai 1,19% no Austrumu slimnīcas kopējā gada apgrozījuma,

un tam nav izšķirošas ietekmes uz pašreizējo slimnīcas finanšu situāciju. Negatīvas sekas šajā un arī daudzu citu diagnožu grupās radījusi šogad valstī sāktā DRG sistēmas ieviešana. Pašlaik slimnīcas vadība aktīvi sadarbojas ar Nacionālo veselības dienestu, lai atrastu un novērstu šo neparedzēto DRG sistēmas pretrunu cēloņus, kā arī veic iekšējas korektīvas darbības situācijas stabilizācijai visos stacionāros un klīnikās. Skaidrs, ka faktiskās izmaksas par jebkuru smagu neatliekamu pacientu ārstēšanu ir ievērojami lielākas nekā Nacionālā veselības dienesta līgumā noteiktā samaksa.

Vairāk par DRG sistēmu:

«Meklējot iespēju slimnīcai nodrošināt neatliekamās rekonstruktīvās palīdzības sniegšanu, neizmantojot ārpakalpojumu, esam jau publiski izplatījuši aicinājumu ārstiem ar nepieciešamo kvalifikāciju un pieredzi pieteikties darbam Austrumu slimnīcā. Šādas palīdzības nepārtrauktai nodrošināšanai 24 stundu režīmā ir nepieciešami darba līgumi ar vismaz 12 konkrētās kvalifikācijas speciālistiem Neatliekamās palīdzības klīnikā un pieciem speciālistiem darbam nodaļās, turklāt papildus ir jānodrošina arī ambulatorais darbs ar pacientiem poliklīnikā,» viņa skaidroja un noslēgumā piebilda, ka jautājumi par iepriekš minēto citu uzņēmumu finanšu rādītājiem nav Austrumu slimnīcas kompetencē.