Kaut arī Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA) Veselības aprūpes finansēšanas likuma izstrādi vērtē kā nopietnu soli, lai panāktu stabilitāti nozarē, tā norāda uz vairākiem būtiskiem trūkumiem, informēja apvienības prezidents Aivars Vētra.
Viņš norādīja, ka vispirms nav skaidras jaunā regulējuma robežas, proti, vai tas ir attiecināms tikai uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas Latvijā joprojām attiecas uz mazāk nekā pusi no visa finansējuma, kas tiek izmantots veselības aprūpei, vai arī - tas regulē arī pašu pacientu un trešo personu apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanu.
Vienlaikus Vētra piebilda, ka nav arī skaidrs, vai un kā likumprojekts regulē tādus jautājumus kā valsts nodrošināts atbalsts pacientiem saņemt un arī maksāt par kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem, pacientu tiesības nodrošinošas prasības līgumu noslēgšanā starp pacientiem un ārstniecības iestādēm, ārstniecības turpināšanas noteikumi valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu ietvaros neefektīvas ārstniecības gadījumā un līdzīgi, kā arī apmaksas noteikumi par neatliekamās palīdzības pakalpojumiem, kuru vajadzību ir noteikuši sarežģījumi ārpus valsts veselības aprūpes pakalpojumiem veiktas ārstniecības laikā.
Pēc Vētras paustā, bažas rada arī neskaidrā ārstniecības personu atbildība, nosūtot pacientu uz maksas konsultāciju vai citu ārstniecības pakalpojumu saņemšanu. LRPOA neesot pārliecināta, ka attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumiem visa atbildība par ārstniecības iestādes izvēli un saņemto pakalpojumu kvalitātes novērtēšana varētu būt attiecināma tikai uz paša pacienta zināšanām un izpratni par šim lietām - līdzīgi kā izvēloties citus ar veselību nesaistītus pakalpojumus, jo veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju profesionālā un ētiskā atbildība, sniedzot nemērķtiecīgu un apzināti maz efektīvu ārstniecisko palīdzību, nav pietiekoši skaidra un prasa papildus regulējumu.
Tāpat Vētra norāda uz trūkumiem minimālajā veselības aprūpes grozā ietvertajiem pakalpojumiem, kas pēc Veselības ministrijas (VM) un tās sociālo partneru aplēsēm skar vismaz 300 000 Latvijas iedzīvotāju, kuri nodokļus nemaksā vispār vai ļoti ierobežotā apjomā, kā līdz galam neizvērtētu varētu uzskatīt priekšlikumu neatliekamās palīdzības pakalpojumos aprobežoties tikai ar «dzīvības izglābšanas» ārstnieciskajām aktivitātēm un neiekļaut tajās rehabilitācijas medicīnu, kas, pārtraucot ārstnieciskos pakalpojumus dzīvības izglābšanas brīdī, šiem pacientiem būtiski paaugstina invaliditātes un darbnespējas riskus.
LRPOA prezidents norāda, ka vienlaikus Labklājības ministrijas plānos no nodokļu nomaksas atkarīgu divu līmeņu «sociālo pakalpojumu grozu» ieviešana nav pieminēta un ir jāparedz, ka rehabilitācijas nepieejamības dēļ radušās invaliditātes un darbnespējas kompensēšana tik un tā būs visu Latvijas nodokļu maksātāju pienākums. Šā iemesla dēļ LRPOA uzskata, ka likumā ir jānosaka, ka neatliekamā palīdzība, ja tā tiek sniegta stacionārā, ietver arī akūtās rehabilitācijas medicīnas pakalpojumus, piebilda Vētra.
Savukārt attiecībā uz apdrošināto personu veselības aprūpes pakalpojumu grozu likumprojekts paredzot pakalpojumu šā groza satura apstiprināšanu uzticēt likumprojektā pieminētajai Dienesta padomei un akūto rehabilitācijas medicīnas pakalpojumu iekļaušana vai neiekļaušana neiroloģisko, traumu, endokrīno un citu pacientu grupu ārstēšanā būs atkarīga no likumprojektā minētās padomes lēmuma, kas saskaņā ar likumprojektu balstīsies arī uz dažiem ļoti diskutējamiem kritērijiem, skaidro Vētra.
LRPOA ierosina Dienesta padomē iekļaut arī Latvijas māsu asociācijas un Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienības pārstāvjus, kā arī ir ļoti jācer, ka Dienesta padomē pacientu pārstāvju atlase balstīsies uz pietiekoši saprotamiem kritērijiem ar pietiekoši lielām pārstāvēto personu grupām.
Vienlaikus Vētra atzīmēja, ka LRPOA joprojām uzskata, ka mērķtiecīgas darbspēju saglabāšanas un atjaunošanas nolūkā veselības aprūpes ietvaros rehabilitācijas medicīnas pakalpojumi darbspējīgo iedzīvotāju grupai ir jāfinansē no sociālā budžeta un šo pakalpojumu kvalitātes mēraukla pēc veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas konkrētajā epizodē ir reālais darbspēju novērtējums.
