EP gatavojas dot triecienu interneta pirātiem

Pašlaik, atslēgt pirātus no interneta var tikai uz tiesas lēmuma pamata. Jaunais likums ļaus Eiropas Savienības dalībvalstīm pieņemt daudz niknākus pret interneta pirātiem vērstus likumus. Iepriekš Eiropas Parlaments noraidīja šādu likumu, pamatojot savu nostāju ar to, ka piekļuve interneta tīklam ir viena no galvenajām cilvēktiesībām.

Francijas valdība jau apstiprināja plānu, pēc kura ļaunprātīgus svešu autortiesību pārkāpējus varēs atslēgt no piekļuves internetam uz laiku līdz vienam gadam. Jaunā Lielbritānijas politika attiecībā uz failu apmaiņu internetā arī paredzēs aktīvu lietotāju atslēgšanas no interneta iespējamību.

No jaunā likuma projekta tiks izņemts 138 labojums, pēc kura atņemt cilvēkam vienu no galvenajām viņa tiesībām var tikai ar tiesas lēmumu. Jaunajā šī likuma projekta redakcijā šāda labojuma nav. Tādā veidā ES dalībvalstis varēs pa tiešo vērsties pie interneta provaideriem ar prasību atslēgt lietotājus, kuri ļaunprātīgi pārkāpj svešas tiesības uz intelektuālo īpašumu.Jautājums par to, vai piekļuve internetam ir uzskatāma par vienu no cilvēka pamata tiesībām, Eiropā tiek apspriests jau sen. Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns teicis, ka tiesības lietot internetu ir pielīdzināmas tiesībām lietot gāzi, ūdeni vai elektrību. Tai pat laikā, ekonomikas ministrs Pīters Mandelsons aicināja pret interneta pirātiem piemērot bargākus sodus, līdz pat vainīgo personu atslēgšanas no tīkla.Pēc statistikas, 14% no eiropiešiem – aktīviem interneta lietotājiem regulāri apmainās ar failiem, mūziku un filmām. Kompānijas «Forrester» analītiķis Marks Maligans uzskata, ka likumdošanas kārtībā pirātismu neapturēt. «Ar likumiem vien pirātismu neuzveikt. Bez alternatīviem likumīgiem kontenta izplatīšanas veidiem pirātismu nepieveikt,» - saka Maligans. Pēdējo mēnešu laikā parādījās ziņas par to, ka dažas kompānijas, tajā skaitā «SkyTunes», šādus pakalpojumus varētu veikt.Jaunais likums pirmkārt tiks vērst pret vebsaitiem, kuri pieļauj failu apmaiņu starp tiešiem lietotājiem. Interneta provaideri nepieciešamības gadījumā var noteikt datoru, no kuriem nelegāli tiek lejupielādēti ar likumu aizsargāti faili, IP adreses. Taču bez speciāliem failiem, kuri izveidoti failu apmaiņai, pastāv arī sistēmas apmaiņai ar zibenīgiem ziņojumiem, elektroniskais pasts, speciāli blogi ar mūziku, bezvadu datu nodošanas sistēma bluetooth, muzikālie pleijeri. Pēc Maligana domām, likumdošana diezin vai pagūs līdzi pirātiem. «Tehnoloģijas attīstās straujāk. Pašlaik pastāv aptuveni 20 alternatīvi veidi ar kuriem iespējams mainīties ar failiem,» - teica Maligans.Šonedēļ Francijas konstitucionālā tiesa atbalstīja pretpirātisma likumdošanas izmaiņas. Likums, kurš pēc trijiem brīdinājumiem ļauj atslēgt internetu, Francijā tika apspriests vairākus mēnešus. Īpaši izveidota valsts aģentūra pirmā pārkāpuma gadījumā nosūtīs brīdinājumu lietotājam pa elektronisko pastu, nākošreiz tiks nosūtīts oficiāls paziņojums par pārkāpumu un beidzot trešo reizi varēs atslēgt to no interneta.Lielās skaņu ierakstu un mēdiju industrijas kompānijas turpina savu uzbrukumu failu apmaiņas interneta resursiem, kuri ļauj lietotājiem atrast un lejupielādēt filmas un mūziku, kas visbiežāk notiek pārkāpjot autortiesības. Ceturtdien, 22. oktobrī, Nīderlandes tiesa lika kompānijai «Pirate Bay» aizvākt no interneta portāla norādes uz Nīderlandiešu muzikantu un kino ražotāju darbiem. Šī gada pavasarī Zviedrijas tiesa, atzīstot par vainīgiem autortiesību pārkāpumos, piesprieda gadu ieslodzījuma failu apmaiņas interneta resursa «The Pirate Bay» dibinātājiem.Lai gan, pēc ekspertu domām, autortiesību pārstāvjiem diezin vai izdosies «iedzīt pirātus stūrī». Lai to paveiktu kompānijām, kuras ražo mēdiju kontentu nāksies piedāvāt savus produktus par cenām, kuras diezin vai atpelnīs to izmaksas.