No katra pētījuma objekta trīs mēnešu laikā pētnieki paņēma četrus paraugus - parasti tas notika vienu līdz divas stundas pēc tam, kad cilvēks bija iegājis dušā. Pētnieki izmantoja gēnu pētniecības tehnoloģijas, lai izveidotu sarakstu ar mikrobiem, kuri mīt katrā ķermeņa daļā. Kopumā pētnieki identificēja 4200 baktērijas, bet tikai piecas no tām bija sastopamas visu pētījuma dalībnieku ķermeņos.
Pētnieki cer, ka pētījuma rezultāti, kas publicēti žurnālā «Science Express», palīdzēs klīniskajos pētījumos. Viņi domā, ka reiz būs iespējams noteikt vietas cilvēka ķermenī, kur, pārstādot specifiskas, būs iespējams uzlabot pacientu veselību.
Baktērijas, kas paņemtas no viena un tā paša cilvēka vienām un tām pašām ķermeņa vietām, pētniecības gaitā būtiski atšķīrās. Mazākās dzīvo organismu variācijas tika atrastas padusēs un uz pēdu apakšām, savukārt vislielākā variācija ir mutē. Savukārt galvas rajonā - uz pieredz, deguna, ausīs un matos dominē viens baktēriju tips. Uz rumpja un kājām dominē cits. Turklāt izrādījās, ka uz mēles dzīvojošās baktērijas, kas izvietotas uz apakšdelma, spēj dzīvot ilgāk nekā, ja izvietotas uz pieres.
Pētījuma vadītājs Robs Naits stāsta, ka pētījuma rezultāti ir «līdz šim pilnīgākais mūsu mikrobiskās puses apkopojums» un solīja turpmāk to papildināt. «Mūsu mērķis bija noskaidrot, kas ir normāli veselīgam cilvēkam, un tas būs pamats turpmākiem pētījumiem, kuros apskatīsim cilvēkus, kam ir dažādas slimības.»
Uz cilvēka ķermeņa un tā iekšienē dzīvo apmēram simts triljoni baktēriju. Tiem ir būtiska nozīme daudzu ķermeņa fizioloģisko funkciju veikšanā, tai skaitā imūnsistēmas attīstībā, ēdiena sagremošanā un aizsardzībā pret iespējamiem patogēniem elementiem, kuri izraisa slimības.
