Zinātnieki pēta metodes izmirušo dzīvnieku sugu atdzīvināšanai, bet tā, iespējams, nav laba ideja, liecina jauns pētījums. Kādēļ? Jo izmirušo sugu atgriešana dzīvē var novest pie esošo sugu izmiršanas, liecina žurnālā «Nature Ecology & Evolution» publiskots jauns pētījums.
Džozefs Benets (Joseph Bennett) no Otavas universitātes Kanādā un viņa kolēģi pētīja potenciālās izmaksas un ieguvumus no izmirušu sugu atdzīvināšanas un ieviešanas savvaļā.
Pētījumā tika secināts, ka izmirušo sugu atgriešana dabā varētu radīt pārāk lielu slogu budžetiem, kas pašreiz tiek atvēlēti esošo sugu saglabāšanai, un rezultātā bioloģiskā daudzveidība tikai ciestu.
Benets un kolēģi pētīja potenciālās izmaksas un ieguvumus sugu atdzīvināšanai Jaunzēlandē un Austrālijas Jaundienvidvelsas štatā un secināja, ka šāds solis, visticamāk, neattaisnotos, ja raugās no bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas puses.
Ar sugu atdzīvināšanu domāta dzīvu organismu radīšana, kas ģenētiski ir ļoti līdzīgi izmirušās sugas locekļiem, piemēram, izmantojot gēnu inženierijas metodi CRISPR uz dabā pašreiz sastopamajiem dzīvniekiem.
Zinātnieki secināja, ka vairāku nesen izmirušo sugu atjaunošana to ierastajā vidē varētu uzlabot bioloģisko daudzveidību vietējā mērogā. Tomēr valdības finansēta visu 11 Jaunzēlandē izmirušo sugu atjaunošana nozīmētu upurēt 31 esošās sugas saglabāšanu. Proti, nesen izmirušo sugu atdzīvināšana nozīmētu trīsreiz tik daudz esošo sugu izmiršanu.
Finansējumu, kas būtu nepieciešams piecu nesen Jaundienvidvelsā izmirušo sugu atjaunošanai, tā vietā varētu izmantot, lai saglabātu 42 esošās sugas, kuru nākotne ir apdraudēta.
Profesors Ronalds Sandlers (Ronald Sandler) no Bostonas Ziemeļaustrumu universitātes norādīja, ka tehniskās barjeras sugu atjaunošanai pamazām tiek pārvarētas, un zinātnieki sākuši uzdot jautājumus, kad to darīt un vai vispār darīt.
Tomēr zinātnieku pasaulē viņu iecere tika uztverta skeptiski. «Ja Čērčam izdotos radīt kolbā ziloņa izmēra dzemdi, nedomāju, ka kādam rūpētu, vai rezultātā radies zilonis ir matains,» tviterī komentēja profesors Džons Hokss (John Hawks).
Profesors arī norādīja, ka ziloņa šūnas, kurām ar CRISPR metodi pievienoti mamuta gēni, nestāv ne tuvu mamutam, un šādā ceļā pie mamuta nav iespējams tikt.
Zinātniekiem vēl daudz jāstrādā, lai tiktu pie konkrētām metodēm izmirušo sugu atdzīvināšanai. Tikmēr Beneta un viņa kolēģu pētījums liek aizdomāties, vai šādu metožu esamība nozīmēs, ka tās noteikti jāizmanto.
Zinātnieki savā pētījumā brīdina, ka būtu uzmanīgi jāapsver kādas sugas un kur atjaunot, un vai ieguldīt naudu sugu atdzīvināšanā vai labāk atvēlēt to apdraudēto sugu saglabāšanai.
Sandlers savukārt norādīja, ka šajā jautājumā jāņem vērā ne tikai izmaksas, bet nepieciešams vienots lēmumu pieņemšanas ietvars, kurā izmaksas un ieguvumi būtu tikai viens no faktoriem, kas jāapsver līdzās vides tiesībām, kulturālajai vērtībai, estētikai un daudziem citiem aspektiem.
